Nereti personas pēc kompensācijas saņemšanas no Ārstniecības riska fonda vēršas tiesā ar civilprasību vai kriminālprasību, cerot uz lielāku kompensāciju, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pastāstīja Veselības inspekcijas (VI) vadītājas vietniece veselības aprūpē Anita Slokenberga.
Slokenberga šodien deputātiem stāstīja par ārstniecības riska fonda darbību. Viņa norādīja, ka fonds sācis darboties 2013.gadā, un tas nodarbojas ar pacienta tiesību un likumisko interešu aizstāvēšanu ārpustiesas kārtībā administratīvā procesa ietvaros.
Fonda funkcijas nodrošina VI un Nacionālais veselības dienests.
Pēc viņas paustā, pacientam ir tiesības uz atlīdzību divos gadījumos, proti, par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.
Slokenberga informēja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš no tā saņemšanas brīža ir pusgads līdz gads, savukārt atlīdzība tiek izmaksāta 90 darbadienu laikā pēc lēmuma par atlīdzības izmaksāšanu spēkā stāšanās dienas.
VI pārstāve norādīja, ka ekspertīzē eksperti vērtē pacienta medicīniskos dokumentus, pieprasa paskaidrojumus no ārstniecības personām, pieprasa citu ārstniecības personu, speciālistu, profesionālo asociāciju pārstāvjus izteikt viedokli un lūdz ārstniecības iestādes izveidotai ārstniecības personu komisijai sniegt viedokli.
Komisijā Slokenberga informēja, ka Ministru kabinets ir noteicis kritērijus pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma noteikšanai. Par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) nodarītā kaitējuma apmērs nepārsniedz 142 290 eiro, savukārt ārstniecības izdevumiem atlīdzība nepārsniedz 28 460 eiro.
Attiecīgi, ja nav laikus diagnosticēta saslimšana vai nav nodrošināta adekvāta ārstēšana un tas izraisīja pacienta nāvi, tad izmaksājama summa līdz 100% apmērā. Tāpat atlīdzība līdz 100% apmērā izmaksājama, ja tas radījis ilgstošus vai paliekošus veselības traucējumus, kam turpmākajā ārstēšanas procesā nepieciešami lieli finansiāli izdevumi, kā arī ja radīti nervu sistēmas darbības paliekoši traucējumi, kustības, jušanas un spēka mazinājums vai zudums, kā arī citos gadījumos.
Piemēram, redzes orgānu bojājums ir kompensējams līdz 30% apmērā no iepriekšminētās summas, bet elpošanas orgānu bojājuma gadījumā kompensācija var būt līdz 50%.
Atlīdzības izmaksā vērtē personas veselības stāvokli, slimības raksturu un smagumu ārstniecības procesa sākumā, kā arī slimības paredzamo norises gaitu, veicot atbilstošu ārstēšanu, un cēloņsakarību starp ārstniecības personas darbību vai bezdarbību un ārstniecības rezultātā radušos kaitējumu. Vienlaikus tiek vērtēta arī pacienta līdzdalība (līdzestība) savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi, kā arī apstākļi un vide ārstniecības iestādē.
Vērtējot un izsakot procentos personas dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma smaguma apmēru, ņem vērā, vai tas bijis smags, vidējs vai viegls kaitējums.
Par smagu kaitējumu uzskatāmi paliekoši veselības traucējumi, ko radījuši kāda orgāna vai tā funkcijas zaudējumi, izraisot neatgriezeniskas pašaprūpes, funkcionalitātes, darbspēju un dzīves kvalitātes zudumu, kamēr par vidēju kaitējumu uzskata ilgstošus veselības traucējumus, ko radījuši kāda orgāna vai tā funkcijas zaudējumi, kas daļēji ierobežo pašaprūpi, funkcionalitāti, darbspējas un dzīves kvalitāti. Tikmēr viegls kaitējums ir veselības traucējumi, kas īslaicīgi ierobežo vai neierobežo pašaprūpi, funkcionalitāti un darbspējas, bet būtiski neietekmē dzīves kvalitāti.
Komisijas sēdē deputāts Vitālijs Orlovs vaicāja, vai pēc kompensācijas saņemšanas cilvēki ir apmierināti un neturpina tiesvedības jeb tomēr vēršas tiesībsargājošās insistūcijās. Slokenberga stāstīja, ka ir zināmi gadījumi, kad pēc kompensācijas saņemšanas personas ceļ ne tikai prasības civillikumā noteiktajā kārtībā, bet arī vadoties pēc krimināllikuma. Patlaban esot atvērta viena šāda lieta.
VI pārstāve norādīja, ka eksperti, izmaksājot kaitējuma esību, cenšas rakstīt atzinumu "apaļiem teikumiem". "Dažkārt tas kaitina, bet brīdī, kad iesniedzējs saņem lēmumu viņš dodas pie advokāta un advokāts katru teikumu un vārdu analizē un skatās, vai nav iespēja aizķerties pie kāda vārda," teica Slokenberga.
Pēc viņas paustā, vairākās Eiropas valstīs ir pieņemta kārtība, ka ja persona saņēmusi kompensāciju no fonda, tad tā nevar celt civilprasību, tomēr Latvijā esot otrādāk. Ja ir uzsākts civilprocess vai kriminālprocess, tad nevar lūgt kompensāciju no Ārstniecības riska fonda.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka šī maksimālā summa 142 000 eiro ir pietiekoši liela, un dažkārt iesniedzēji nav mierā ar viņiem piešķirtajiem procentiem no šīs summas. Pacienti uzskata, ka viņiem jāsaņem visa summa. Tāpec ir precedenti, kur iesniedzējs jau zina, kādu summu viņš varētu saņemt, tāpēc persona dodas uz tiesu, jo cer, ka tādā ceļā izdosies iegūt lielāku kompensācijas summu.
