Norvēģu un vācu zinātnieki trombu veidošanos skaidro ar autoimūnu reakciju (24)

„Divas medicīnas pētnieku grupas no Norvēģijas un Vācijas viena no otras neatkarīgi atklāja, ka vakcīna var izraisīt autoimūno reakciju, kas noved pie asins sarecēšanas smadzenēs, un var izskaidrot atsevišķus šādus gadījumus Eiropā pēdējo nedēļu laikā,” raksta avīze.

Vairākas Eiropas valstis šonedēļ uz laiku apturēja vakcīnas izmantošanu pēc tam, kad vairāk nekā 30 vakcinētajiem tika diagnosticēts stāvoklis, kas pazīstams kā smadzeņu vēnu sinusa tromboze. Lielākā daļa cietušo bija sievietes, kas jaunākas par 55 gadiem.

Tagad zinātnieki ir identificējuši antivielu, kas veidojas pēc vakcinācijas un var izraisīt autoimūnu reakciju un sekojošu trombozi.

Saskaņā ar Greifsvaldes Universitātes klīnikas pētnieku secināto, vakcīna cilvēka organismā var iedarbināt aizsardzības mehānismu, kas aktivizē trombocītus. Līdzīga reakcija notiek, ja ķermenī ir radusies brūce un trombocītiem jāpalīdz asins sarecēšanas procesā.

Greifsvaldes Universitātes mediķi kopā ar Paula Ērliha institūta (PEI) pētniekiem pārbaudīja vairākus asins paraugus no cietušajiem, kuriem pēc vakcinācijas ar AstraZeneca bija diagnosticēta tromboze.

Saskaņā ar statistikas datiem, vidēji sabiedrībā ir vērojami 2 - 5 šādu smadzeņu vēnu trombožu gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju gadā. Savukārt Vācijā piecu nedēļu laikā, kopš AstraZeneca vakcīna tikusi izmantota, bija konstatēti 13 smadzeņu vēnu sinusa trombožu gadījumi, no kuriem 3 bija letāli. Pavisam ar šo vakcīnu līdz brīdim, kad tās izmantošanu apturēja, šajā valstī tika vakcinēti nepilni 1,7 miljoni cilvēku. Turklāt atšķirībā no Lielbritānijas, kur AstraZeneca sākotnēji vakcinēja tieši vecākiem cilvēkiem, Vācijā bija spēkā ieteikums datu trūkuma dēļ to neizmantot personām virs 65 gadu vecuma. 

Fakts, ka smadzeņu vēnu trombozes novērotas tieši sievietēm vecumā no 20 līdz 50 gadiem, vēl nenozīmē, ka tieši šī iedzīvotāju grupa ir vairāk pakļauta riskam, tā telekompānijai ZDF uzsvēris SPD medicīnas eksperts Karls Lauterbahs. Viņš norāda, ka tieši gados jaunas sievietes ir vairāk pārstāvētas tajās sociālajās grupās, kurām pēdējo 5 nedēļu laikā AstraZeneca vakcīna bija vairāk pieejama, jo tieši sieviešu ir vairāk skolotāju, bērnudārzu audzinātāju un medicīnas darbinieku vidū.

Pētniekiem ir izdevies izstrādāt terapiju, ar kuras palīdzību var veiksmīgi ārstēt asins recekļus smadzenēs.

Tomēr ārstēšana ar aktīvo vielu ir iespējama tikai pēc asins recekļa izveidošanās, nevis preventīvi piesardzības nolūkos.

Iepriekš Pasaules Veselības organizācija (PVO) neatrada saikni starp trombozi ar AstraZeneca vakcīnu un ieteica valstīm turpināt lietot šo vakcīnu pret koronavīrusu.

16. martā tika ziņots, ka Lietuva uz laiku pārtrauks AstraZeneca vakcīnas lietošanu pret Covid-19.

15. martā Vācija, Francija un Itālija apturēja vakcīnas AstraZeneca lietošanu. Savukārt ceturtdien, 18.martā Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) AstraZeneca vakcīnu atzina par drošu.

EZA vadītāja Emera Kuka preses konferencē paziņoja, ka „komiteja ir nonākusi pie skaidra zinātniski slēdziena - šī ir droša un efektīva vakcīna. Ieguvumi no tās, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus”.

„Komiteja arī ir secinājusi, ka vakcīna nav saistīta ar trombembolijas gadījumu vai asins recekļu vispārēja riska pieaugumu,” sacīja Kuka.

Tomēr aģentūra nevar pilnībā noraidīt saikni starp retiem trombembolijas gadījumiem un vakcīnu un tāpēc sākusi papildu reto gadījumu izpēti, lai izprastu jautājumu, norādīja Kuka.