Vai rinda uz salīdzinoši lepnajiem dzīvokļiem vienmēr bijusi godīga, Rīgas domes Mājokļu departamentā šobrīd nevar atbildēt. Pie dzīvokļiem Siguldā 2008. gadā lielākoties tika pretendenti, kas rindā bija gaidījuši vien no 2004. līdz 2006. gadam, kas bija salīdzinoši īss gaidīšanas termiņš. Taču departamentā skaidro, ka rinda ir daudzpakāpju, un atšķirīgi gaidīšanas laiki dažādām grupām bija iespējami. Turklāt tur norāda - gluži pretēji, prom no Rīgas rīdzinieki nemaz neraujas. Departamenta direktora pienākumu izpildītāja Inga Gulbe saka, ka ārpus Rīgas esošie dzīvokļi šobrīd nav ļoti populāri.
"Protams, rīdzinieki vēlas palikt Rīgā," viņa skaidro. Šobrīd šajos namos ir 16 brīvi dzīvokļi, uz kuriem joprojām var pieteikties. Tomēr De Facto sastaptie ārpus Rīgas māju iedzīvotāji, kas bija teju nebeidzamās rindas ķīlnieki, par savu izvēli tomēr pārvākties ir priecīgi. Arī Svetlana, kura no nolaistas mājas Rīgā par siguldieti kļuva pirms diviem gadiem. "Mēs esam ļoti apmierināti. Ļoti, ļoti, ļoti. Un, ja gadījumā kas, mēs neparko no šejienes negribam braukt prom. Mēs ar mazmeitiņu atbraucām, un viņa teica: Vecomam, tādu dzīvokli tu Rīgā nekad nedabūsi!" Līdzīgas atsauksmes varēja dzirdēt arī Olainē un Baldonē.
Valsts kontrolē uzver, ka iedzīvotāji, kam piešķirti dzīvokļi, var būt mierīgi, jo atņemt tos nevar. Taču Rīgai no saimnieciskā viedokļa gan būtu jādomā, ko darīt tālāk. Tur atbildes pagaidām nav. Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (NA) spriež, ka, iespējams, jāveic revīzija, lai saprastu, kas tur dzīvo. "Vai tur vispār ir iedzīvotāju daļa, kam vajag to. Jo tur daudz kas ir nomainījies pa šiem gadiem padsmit, un, iespējams, tie iedzīvotāji jau ir pilnīgi citi, kas tur dzīvokļos dzīvo," viņš skaidro.