Saeimas komisija noraida pieprasījumu par amatpersonu vakcinēšanu

Saeimas deputāts Ivars Puga FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Pieprasījumu komisija šodien noraidīja atsevišķu deputātu pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) par "amatpersonu, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai" sarakstu un lēmumu par viņu vakcināciju pieņemšanu.

Komisijas priekšsēdētājs Ivars Puga (KPV LV) skaidroja, ka deputāti savā pieprasījumā aicinājuši dot signālu, ka pandēmija pārredzamā nākotnē beigsies un zīmēt ceļu uz normālas dzīves atsākšanos, netracinot sabiedrisko domu ar prioritāriem vakcinācijas sarakstiem.

Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka laikā, kad Latvijā vakcinācijas process vēl nav pilnībā sācies, izveidotais prioritāri vakcinējamo amatpersonu saraksts radījis iespaidu, ka, izmantojot īpašo statusu, cilvēki ir apgājuši rindu.

"Ja Ministru kabinets pēc tam būtu atsācies savu darbu klātienē, es vēl saprastu, bet diemžēl tas patlaban nav noticis. Ja mēs skatāmies no valsts darba nepārtrauktības viedokļa, jājautā, vai mums ir bijusi kaut kāda pārtrauktība. Tie ir plašāki jautājumi par ētikas principiem," uzsvēra deputāts.

Viņš pavēstīja, ka, ar pieprasījumu vēršoties pie atbildīgajām institūcijām, saņemta tāda atbilde, kas pārsteigusi. Uz tādiem jautājumiem, kā nonāca līdz šādam lēmumam un kurš par to ir atbildīgs, sniegta atbilde, ka konkrēta atbildīgā nav, jo lēmumu pieņēmusi valdība. Tāpat atbildē minētas atsauces uz Eiropas Komisijas (EK) vadlīnijām.

"Tā nav atbilde, bet izvairīšanās no jautājuma. Domāju, ja saņemtu normālu atbildi, varētu atsaukt savu parakstu no šī pieprasījuma, bet šobrīd saprotu, ka bijusi vēlme izvairīties no atbildības, slēpt kaut kādu informāciju, kas ir pilnīgi nepieņemami," akcentēja Valainis.

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka Ministru kabinets labu laiku diskutēja par vakcināciju un šie jautājumi ir diezgan saasinājušies, tāpēc arī bija skaidrs, ka nepieciešama skaidra kārtība, kuras personas vakcinēt un kuras nē. Sākot strādāt Vakcinācijas projekta birojam, tam bija jāsaliek kaut kādā noteiktā kārtībā, kuras tad ir tās personas, kuru vakcinācija ir jānodrošina, vadoties no epidemioloģiskām un medicīniskām indikācijām, norādīja premjera biroja pārstāve.

"Šo vakcinācijas kārtību neveidoja Ministru kabinets. Iniciatīva nāca no atbildīgās ministrijas. Tika veidots dokuments, kurā noteiktas tās personas, kurām ir visaugstākais saslimšanas risks, tāpēc arī pirmie tika vakcinēti ārsti. Tad tika lemts par to personu vakcināciju, kas atrodas sociālās aprūpes namos, par senioru vakcināciju un hronisko slimību pacientu vakcināciju," akcentēja Siliņa, norādot, ka ar šādiem ierosinājumiem klajā nāca Vakcinācijas projekta birojs un Veselības ministrija (VM).

Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka EK ieteica apsvērt nepieciešamību vakcinēt tās personas, kuras veic nozīmīgus darba pienākumus kritisku funkciju nepārtrauktībai. Ņemot vērā, ka Latvija iepērk vakcīnas koordinācijā ar EK, šis jautājums tika diskutēts arī Ministru kabinetā (MK), proti, ka būtu jāvakcinē arī tās amatpersonas, kuru "izkrišana no aprites" varētu radīt neiespējamu ārkārtējās situācijas nodrošināšanu.

Siliņa skaidroja, ka tika lūgts Operatīvās vadības grupai (OVG) sagatavot risinājumu, kā rīkoties šādā gadījumā, lai nenotiktu amatpersonu "izkrišana no aprites" un nepārtrauktos ārkārtējās situācijas nodrošināšanas vadība. OVG sadarbībā ar ministriju parlamentāriem sekretāriem vai viņu deleģētām personām, sadarbības partneriem piedāvāja MK formulējumu.

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre vērsa uzmanību, ka Vakcinācijas birojs nāca klajā ar ideju, ka varētu izveidot iedzīvotāju aptauju un, vakcinējot bijušos Valsts prezidentus, varētu īstenot iedzīvotāju "iedrošināšanas kampaņu", jo minētās personas ir tautā cienītas un atzītas. Savukārt, pēc aptaujas datiem varēja secināt, ka vairums iedzīvotāju pauda nostāju, ka valsts augstākās amatpersonas ir jāvakcinē pirmās.

Pēc Siliņas paustā, OVG 4.februārī piedāvāja MK ziņojumu saistībā ar vakcināciju, tajā skaitā arī par valsts augstāko amatpersonu vakcināciju. Tad tika pieņemts lēmums VM, izstrādājot un iesniedzot izskatīšanai MK precizēto informatīvo ziņojumu, arī paredzēt, ka MK un Nacionālās drošības padomes locekļi varētu tikt vakcinēti otrajā etapā. Savukārt 9.februārī MK skatīja VM sagatavoto ziņojumu, kas tad ir prioritāri vakcinējamās personas un kādas ir grupas.

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka 9.februāra MK sēdē vakcinējamo personu grupā tika iekļautas arī amatpersonas, kuru vakcinācija nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, bet jau 10.februārī bija publiskas ziņas, kuras amatpersonas vakcinēs pirmajā publiskajā vakcinācijā, ieskaitot arī bijušos Valsts prezidentus. Savukārt 16.februārī MK trešo reizi skatīja ziņojumu par prioritāri vakcinējamām grupām un nolēma, ka otrajā prioritāri vakcinējamo grupā būs tās amatpersonas, kuru vakcinācija nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs Andris Vītols deputātiem norādīja, ka valsts funkcionēšanas pamats ir Satversme un Satversmē minēti konkrēti konstitucionālie orgāni, bez kuriem valsts nevarētu pastāvēt. Tā ir Saeima, MK un tiesu vara.

"Skaidrs, ka pilnīgi visu Satversmē minēto orgānu vienlaicīga un tūlītēja vakcinācija nebūtu nepieciešama, jo daļa no tiem var strādāt attālināti, līdz minimumam samazinot inficēšanās risku. Visu iestrāžu vakcinācija nebūtu samērīga ar visas sabiedrības ieguvumiem, jo primāri jārūpējas par tiem, kuriem reāli draud saslimšana, tāpēc arī tika noteiktas prioritārās grupas," skaidroja Vītols.

VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) uzsvēra, ka pieņemtie lēmumi bija MK līmeņa lēmumi, jo, lai arī VM ir liela loma prioritāri vakcinējamo grupu noteikšanā, VM eksperti vakcinējamo personu grupas un prioritātes veidoja uz saslimšanas un mirstības riskus analīzes pamata, noskatot tās iedzīvotāju grupas, kuras ir pakļautas lielākam saslimšanas ar Covid-19 riskam.

Dūrītis uzsvēra, ka 4.februāra MK sēdē tika nolemts, ka otrajā vakcinācijas prioritārajā grupā jāiekļauj sadaļa ar tām amatpersonām, kuras būtu vakcinējamas prioritāri, jo tās nodrošina nacionālo drošību un valsts nepārtrauktību, līdz ar to VM veica korekcijas šajā dokumentā un šādu sadaļu arī iekļāva.

"Lai nebūtu tā, ka šis saraksts ir elastīgs, bezizmēra un plaši interpretējams, MK izveidoja šādu amatpersonu sarakstu, kurām ir nopietns pamatojums tikt prioritāri vakcinētām. Savukārt attiecībā uz Vakcinācijas projekta biroja iesaisti gribu atzīmēt, ka birojs organizēja vakcinācijas procesu, saņemot vakcinējamo amatpersonu sarakstus," pauda VM parlamentārais sekretārs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Vakcinācijas projekta biroja un VM speciālistu ieskatā, bija arī svarīgi dot impulsu sabiedrībai, ka vakcīnas pret Covid-19 ir drošas un efektīvas un ka pat valsts augstākās amatpersonas ir gatavas vakcinēties. Dūrītis arī atsaucās uz janvārī veikto iedzīvotāju aptauju, kur 68% respondentu norādīja, ka augstāko amatpersonu prioritāra vakcinācija varētu būt un tā iedrošinātu arī pārējos iedzīvotājus lemt par labu vakcinācijai.

Uz augšu
Back