"Tā nav atbilde, bet izvairīšanās no jautājuma. Domāju, ja saņemtu normālu atbildi, varētu atsaukt savu parakstu no šī pieprasījuma, bet šobrīd saprotu, ka bijusi vēlme izvairīties no atbildības, slēpt kaut kādu informāciju, kas ir pilnīgi nepieņemami," akcentēja Valainis.
Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka Ministru kabinets labu laiku diskutēja par vakcināciju un šie jautājumi ir diezgan saasinājušies, tāpēc arī bija skaidrs, ka nepieciešama skaidra kārtība, kuras personas vakcinēt un kuras nē. Sākot strādāt Vakcinācijas projekta birojam, tam bija jāsaliek kaut kādā noteiktā kārtībā, kuras tad ir tās personas, kuru vakcinācija ir jānodrošina, vadoties no epidemioloģiskām un medicīniskām indikācijām, norādīja premjera biroja pārstāve.
"Šo vakcinācijas kārtību neveidoja Ministru kabinets. Iniciatīva nāca no atbildīgās ministrijas. Tika veidots dokuments, kurā noteiktas tās personas, kurām ir visaugstākais saslimšanas risks, tāpēc arī pirmie tika vakcinēti ārsti. Tad tika lemts par to personu vakcināciju, kas atrodas sociālās aprūpes namos, par senioru vakcināciju un hronisko slimību pacientu vakcināciju," akcentēja Siliņa, norādot, ka ar šādiem ierosinājumiem klajā nāca Vakcinācijas projekta birojs un Veselības ministrija (VM).
Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka EK ieteica apsvērt nepieciešamību vakcinēt tās personas, kuras veic nozīmīgus darba pienākumus kritisku funkciju nepārtrauktībai. Ņemot vērā, ka Latvija iepērk vakcīnas koordinācijā ar EK, šis jautājums tika diskutēts arī Ministru kabinetā (MK), proti, ka būtu jāvakcinē arī tās amatpersonas, kuru "izkrišana no aprites" varētu radīt neiespējamu ārkārtējās situācijas nodrošināšanu.
Siliņa skaidroja, ka tika lūgts Operatīvās vadības grupai (OVG) sagatavot risinājumu, kā rīkoties šādā gadījumā, lai nenotiktu amatpersonu "izkrišana no aprites" un nepārtrauktos ārkārtējās situācijas nodrošināšanas vadība. OVG sadarbībā ar ministriju parlamentāriem sekretāriem vai viņu deleģētām personām, sadarbības partneriem piedāvāja MK formulējumu.
Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre vērsa uzmanību, ka Vakcinācijas birojs nāca klajā ar ideju, ka varētu izveidot iedzīvotāju aptauju un, vakcinējot bijušos Valsts prezidentus, varētu īstenot iedzīvotāju "iedrošināšanas kampaņu", jo minētās personas ir tautā cienītas un atzītas. Savukārt, pēc aptaujas datiem varēja secināt, ka vairums iedzīvotāju pauda nostāju, ka valsts augstākās amatpersonas ir jāvakcinē pirmās.
Pēc Siliņas paustā, OVG 4.februārī piedāvāja MK ziņojumu saistībā ar vakcināciju, tajā skaitā arī par valsts augstāko amatpersonu vakcināciju. Tad tika pieņemts lēmums VM, izstrādājot un iesniedzot izskatīšanai MK precizēto informatīvo ziņojumu, arī paredzēt, ka MK un Nacionālās drošības padomes locekļi varētu tikt vakcinēti otrajā etapā. Savukārt 9.februārī MK skatīja VM sagatavoto ziņojumu, kas tad ir prioritāri vakcinējamās personas un kādas ir grupas.
Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka 9.februāra MK sēdē vakcinējamo personu grupā tika iekļautas arī amatpersonas, kuru vakcinācija nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, bet jau 10.februārī bija publiskas ziņas, kuras amatpersonas vakcinēs pirmajā publiskajā vakcinācijā, ieskaitot arī bijušos Valsts prezidentus. Savukārt 16.februārī MK trešo reizi skatīja ziņojumu par prioritāri vakcinējamām grupām un nolēma, ka otrajā prioritāri vakcinējamo grupā būs tās amatpersonas, kuru vakcinācija nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.