1119. gada Ziemassvētku dienā Jeruzalemes valdnieks Baldvins II pārliecināja franču bruņinieku grupu Hugo de Peina vadībā, ka viņi glābs savu dvēseli, ja aizsargās svētceļniekus, kas dodas uz svētajām vietām. Tā radās templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki. 

Šis revolucionārais bruņinieku ordenis dzīvoja mūku dzīvi un slavināja pieticību, nabadzību un tikumu, tiesa, tie nebija parasti mūki. Lai aizsargātu vienkāršos svētceļniekus bīstamajā ceļā uz tikko musulmaņiem atkaroto Jeruzalemi, viņi nebaidījās ņemt rokā zobenu un cīnīties kā bruņinieki.  

Tā radās viens no galvenajiem kristiešu militārajiem spēkiem Krusta karos, kura detalizētāka vēsture un noslēpumi uzskatāmi parādīti trīs sēriju garā seriālā “Templiešu ordeņa noslēpumi” (The Secret Story of the Knights Templars, 2019), kas skatāms LMT Viedtelevīzijā.  

VIDEO: NOSKATIES FILMAS KACEKLI

Kā izdevumā “The Conversation” raksta pētnieks Patriks Masters, nākamo 900 gadu laikā šie mūki-bruņinieki tika saistīti ar Svēto Grālu, brīvmūrniekiem un okultismu. Tomēr, vai kāda no šīm asociācijām ir patiesa? Varbūt tas viss ir tikai nekaitīgs mīts un sazvērestības teorijas? 

Krusta kari beidzās 1291. gadā pēc tam, kad mameluku spēku rokās nonāca krustnešu cietoksnis Akrā. Par spīti templiešu ordeņa bagātībai un daudzajiem īpašumiem Eiropā, viņu eksistence bija atkarīga no karošanas un Svētās Zemes aizstāvēšanas. 

Francijas karalis Filips IV bija parādā templiešu ordenim, tomēr nevēlējās parādu segt. Kad tika zaudēta Svētā Zeme, viņš izmantoja templiešu ordeņa ievainojamo stāvokli un 1307. gada 13. oktobrī lika arestēt visus templiešu bruņiniekus Parīzē. 1312. gadā ar pāvesta rīkojumu ordenis tika atcelts, bet 1314. gadā Parīzē uz sārta tika sadedzināts pēdējais ordeņa lielmestrs Žaks de Molē kopā ar vēl trīs templiešiem. Pāri palikušie templieši pievienojās citiem ordeņiem vai iestājās klosterī. 

Pēdējais Templiešu ordeņa lielmestrs Žaks de Molē FOTO: Wikimedia Commons

Leģenda gadsimtu laikā 

Par spīti arestiem un apsūdzībām par ķecerību, kas tika vērsti pret ordeni, 2001. gadā Vatikāna arhīvos tika atrasts dokuments, kurā rakstīts, ka ordenis patiesībā tika attaisnots 1312. gadā, tomēr par spīti tam pāvests Klements ordeni atcēla. 

Pēc templiešu apspiešanas nebija neviena, kas varētu aizsargāt viņu mantojumu, ļaujot citiem to piesavināties un izmantot. Zināmākais ir masonu ordenis 18. gadsimtā, kas templiešus uzskata par saviem senčiem, un nesenāki ekstrēmistu grupējumi, piemēram, Lielbritānijas templiešu ordenis un masu slepkava Anderss Bērings Breivīks. 

Templiešu ordeņa saikne ar brīvmūrniekiem ir mazāk mīts, bet vairāk 18. gadsimta brīvmūrnieku mārketinga kampaņa, lai vērstos pret aristokrātiju. Vēsturnieks Frenks Sanello savā 2003. gada grāmatā “The Knights Templars: God’s Warriors, the Devil’s Bankers” raksta, ka pirmais, kurš brīvmūrniekus saistīja ar krustnešu bruņiniekiem, bija franču brīvmūrnieks Endrjū Remzijs. 

Sākotnēji viņš apgalvoja, ka brīvmūrnieki ir cita ordeņa pēcteči, tomēr vēlāk viņš veikli pārdomāja un paziņoja, ka patiesībā tieši templieši ir viņu senči. 

1187. gada kauja pie Kresonas (Nācaretes tuvumā), kas notika neilgi pirms Hatinas kaujas. FOTO: Wikimedia Commons

Templiešu ordenis popkultūrā tiek mitoloģizēts jau kopš 13. gadsimta, kad vācu bruņinieks un dzejnieks Volframs fon Ešenbahs radīja savu episko darbu “Parsifāls”, kurā aprakstīts Svētais Grāls. Tur templiešu bruņinieki ir aprakstīti kā Svētā Grāla sargi. Pēc ordeņa krišanas savukārt šie bruņinieki tika saistīti ar sazvērestības teorijām un okultismu. 

Saikne starp templiešiem un okultismu spilgti parādījās 16. gadsimtā, Henrija Agripas grāmatā “Okultā filozofija”. 

Mūsdienu mīti 

Mūsdienās daiļliteratūra, kino un popkultūra joprojām teicas pēc mistikas un fantastiskām, mīklainām teorijām. Šīs mītiskās asociācijas ir pamatā daudziem mūsdienu daiļliteratūras darbiem, piemēram, Dena Brauna romānā “Da Vinči kods” templiešu ordeņa bruņinieki vēl mūsdienās aizsargā Svēto Grālu.  

Templiešu mīts atrodams arī videospēļu pasaulē – veiksmīgajā “Assassin's Creed” franšīzē, kur spēlētājam jānogalina ļauni templieši. 

900 gadu pēc tam, kad tika izveidots templiešu ordenis, templieši joprojām ir ikoniskākais un bēdīgi slavenākais bruņinieku ordenis no krusta karu laika. Templiešu mantojums ir izaudzis krietni lielāks par pašu vienkāršo militāro ordeni, kura uzdevums bija aizsargāt svētceļniekus. Ordeņa vārds kļuvis par sinonīmu okultismam, sazvērestību teorijām, Svētajam Grālam un brīvmūrniekiem. Tomēr tas viss lielākoties ir fantastiski maldi. 

Patiesais templiešu ordeņa mantojums saglabājies pie Kristus ordeņa (Ordem dos Cavaleiros de Nosso Senhor Jesus Cristo). Šo ordeni 1319. gadā ar pāvesta atļauju dibināja Portugāles karalis Dinišs I, par godu templiešu ieguldījumam Portugāles attīstībā. Ordenim tika nodoti visi Portugāles templiešu īpašumi, to skaitā arī Tomāras pils. 

Portugāļu armādas buru kuģis. 1565. gada zīmējums. FOTO: Wikimedia Commons

Vēsturnieks Maikls Hēgs raksta, ka šis jaunais ordenis bija tas pats templiešu ordenis, tikai ar citu nosaukumu. 

Tādā veidā templiešu ordeņa esence eksistē joprojām, bet templiešu mīti nebeidz sniegt iedvesmu sazvērestības teoriju cienītājiem.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".