Izmeklēšana digitālās televīzijas otrajā afērā uzņem apgriezienus. Tajā apsūdzēts arī trīskārtējais premjers Andris Šķēle un kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Abi noliedz savu vainu krāpšanā. Prokuratūra uzskata, ka dažos gados uzņēmumam TET nodarīto zaudējumu apmērs ir vairāk nekā 3 miljoni eiro. Tomēr valstij piederošā kompānija neredz pamatu kļūt par cietušo šajā kriminālprocesā.
Pāreju uz digitālo televīziju sāka vēl Andra Šķēles premjerēšanas laikā. Par negodīgas peļņas projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrēta pastkastītes kompānija ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. 150 miljonu vērtais līgums ar "Kempmayer" atklājās 2003.gadā, un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns. Tomēr šī tiesā joprojām izskatāmā krimināllieta par nelikumībām ciparu TV ieviešanā neizrādījās vienīgā.
To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika kempmajeriešiem atmaksāt Latvijas valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro. Tos ar Šķēles aizdotu naudu samaksāja Andrejs Ēķis, "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs. Un te arī meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru.
"Kempmayer" jau bija paguvis iztērēt naudu digitālās televīzijas iekārtās. Raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārņēma Tautas partijas ziedotāja Gintara Kavača vadīta firma. "Kempmayer" savulaik pirktā tehnika bija uzstādīta Zaķusalas tornī un darbojās testa režīmā. Bija vajadzīgs plāns, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus. Kavača firmai “Hannu Digital” bija jākļūst par ciparu TV ieviesēju vai partneri. Un risinājums 2008.gadā tika atrasts sadarbībā ar Lattelecom, ko tolaik vadīja kādreizējais Šķēles uzņēmumu finanšu direktora vietnieks Juris Gulbis.
Visu nokārtot uzņēmās Aināra Šlesera vadītā Satiksmes ministrija. Speciāli šim mērķim 2008.gada augustā kā steidzamus izgrozīja Ministru kabineta noteikumus un sarīkoja konkursu.
Nolikums deva būtiskas priekšrocības tam, lai uzvarētu Lattelecom kopā ar “Hannu digital”. Konkursu vadīja satiksmes ministra Aināra Šlesera partijas biedrs ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds.
Būtisku lomu spēlēja arī Šlesera padomnieks, reizē arī Latvijas valsts radio un televīzijas centra vadītājs Lauris Dripe.
Centra rīcībā bija visa infrastruktūra. Tā visā Latvijā bija gatava pārejai uz ciparu televīziju, taču Dripe pierunāja visus pārējos, ka LVRTC atsakās no vadošās lomas projektā un Rīgā mākslīgi tiek piesaistīts “Hannu digital” ar vecajām iekārtām.
Šlesers apgalvo, ka par ciparu televīzijas ieviešanu lēma valdība, taču tieši viņš izdeva rīkojumu par konkursu un parakstīja izmainītos Ministru kabineta noteikumus.
Lai gan Gintars Kavacis intervijās apgalvo, ka konkursā ielīda pa šķirbu, patiesībā ar četriem “Lattelecom” darbiniekiem jau bija izstrādāta shēma, lai "Hannu Digital" saņemtu no ”Lattelecom” pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus.
Maksājumi tika maskēti zem dažādām pozīcijām. Piemēram, nepilnus divus miljonus Lattelecom komercfirmai skaitīja it kā par tās īpašo pieredzi, ko angliski dēvē par “know-how”.
Tāpat vienošanās paredzēja, ka “Hannu Digital” vairākus gadus saņems 22% no Lattelecom ieņēmumiem, kas gūti, nodrošinot apraidi ciparu formātā visā Latvijā, lai gan “Hannu Digital” apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota.
Kavacis intervijās nav atklājis, vai par Lattelecom naudu segts parāds Šķēlem. Taču Šķēle ir meistars dažādu cesijas līgumu slēgšanā, un mūsu rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Šķēle ar uzviju ir atguvis Stokholmas šķīrējtiesai samaksātos 5 miljonus. To netieši apstiprina arī viņam uzrādītā apsūdzība. Pret viņu sākta kriminālvajāšana ne vien par krāpšanu, bet arī par “naudas atmazgāšanu”.
Visi svarīgākie lēmumi digitālās televīzijas ieviešanā tika pieņemti 2008.gadā un 2009.gada sākumā. Martā Godmaņa valdība krīt un Šlesers kādu laiku darbojas Rīgas domē, tad Saeimā, kur viņa politiskā darbība apraujas līdz ar Valda Zatlera rīkojumu nr.2, jo nākamajā Saeimā viņu neievēl. Neilgi pēc tam presē parādās ziņas, ka ekspolitiķis Ainārs Šlesers iecelts pasažieru pārvadātāja "Liepājas autobusu parks" padomē, kurā kontrolpakete piederēja Šķēles ģimenei. Abu ģimenēm kopīgi tagad pieder arī uzņēmumi Rīgas ostā, kurus viņi legalizēja pēc oligarhu lietas izgāšanās.
Prokuratūra uzskata, ka krāpšanas rezultātā dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs caur “Hannu Digital” iesaisti ciparu TV projektā uzņēmumam Lattelecom jeb tagad TET ir vairāk nekā 3 miljoni eiro. "Tet" šonedēļ sniedzis raidījumam atbildes, ka neredz pamatu kļūt par cietušo šajā kriminālprocesā.
"Tet" dalība virszemes apraides projektā uzņēmumam ir devusi pozitīvu rezultātu – iespēju attīstīt tam laikam jaunu stratēģisku virzienu – televīziju, kā arī palielinājusi peļņu akcionāriem. Arī atkārtotos auditos nav konstatēts, ka uzņēmumam būtu nodarīti zaudējumi. Izvērtējot prokurora sniegto informāciju, finansiālos un juridiskos atzinumus, "Tet" valdei šobrīd nav pamata pieteikties par cietušo.”
Pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas, ka digitālās lietas kriminālprocesā apsūdzēts ilggadējs "Tet" vadītājs Juris Gulbis, uzņēmums pasūtīja starptautisku kriminālistu vērtējumu. Tā izmaksas un secinājumi netiek izpausti, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Pētījumā neesot atklāti pierādījumi, kas liecinātu par "Tet" pašreizējo vai bijušo darbinieku un amatpersonu ļaunprātīgu vai uzņēmuma komerciālajām interesēm neatbilstošu rīcību.
Šonedēļ kļuvis zināms, ka "Tet" padomes loceklim Gatim Kokinam darbs uzteikts. Viņa vietā iecelts konkursā izvēlētais Klāvs Vasks.
Tā kā "Tet" vadītājam Jurim Gulbim kriminālprocesa dēļ nācās amatu pamest, viņam tika nodrošināta pusmiljonu liela atlaišanas kompensācija. Cik iespaidīgu drošības spilvenu saņēmis piektdien no darba atceltais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, "Tet" atteicās izpaust, aizbildinoties ar līguma konfidencialitāti.