Izvairies no multitaskinga, lai mazinātu negadījumu risku mājās

FOTO: Pexels

Vairāku uzdevumu vienlaicīga veikšana nenodrošina tādu pašu kognitīvo elastību jeb spēju kvalitatīvi uztvert informāciju kā fokusēšanās tikai uz vienu lietu reizē. Kā liecina dati, 97,5% populācijas patiesībā nemaz nespēj vienlaikus veikt divus vai vairākus uzdevumus, reizē saglabājot labas koncentrēšanās spējas.

Balstoties uz šiem datiem, veikt vairākas darbības vienlaicīgi un cerēt uz labu rezultātu ir aplami. "Gjensidige Latvija" un "RigaBrain" piedāvā praktiskus padomus, kā veicināt uzmanību, lai pēc iespējas vairāk izvairītos no multitaskinga un veicinātu labu pašsajūtu un drošību mājās.

Izvirzi mērķus un aktīvi domā par tiem

Stingri pieņemot lēmumu, ka ir nepieciešams veikt citu uzdevumu, smadzenēm tiek padots signāls, kas izslēgs vecā uzdevuma kognitīvos noteikumus un ieslēgs procesus jaunā uzdevuma veikšanā. Veicot kādu darbu, tam ir nepieciešams pilnība koncentrēties - nemēģiniet apvienot augstskolas lekcijas tiešsaistē ar ēst gatavošanu, darba sapulci zoom ar mājas kārtošanu vai citu saimniecisku darbu veikšanu, jo galarezultātā cietīs veicamā darba kvalitāte un rezultāts.

Plāno savu ikdienu un laiku

Ir svarīgi plānot savu darba dienu un censties pie tā arī pieturēties, izpildot veicamos uzdevumus. Jāatceras, ka laiks, kas tiek pavadīts mērķtiecīgi ir daudz efektīvāks - tas attiecas ne tikai uz darbu, bet arī mājās veicamajiem uzdevumiem. Ieplāno cikos gatavosi pusdienas, cikos mazgāsi veļu un vedīsi pastaigā suni, un iespēju robežās centies darbus plānot ap šiem notikumiem. Jo vairāk lietu atstāsi pašplūsmā, jo lielāks risks, ka nespēsi izdarīt neko no plānotā.

Ideālā gadījumā, 24 stundu laikā ir nepieciešams atvēlēt laiku rūpēm par sevi (pašrūpei), darbam vai mācībām (produktivitātei), atpūtai (brīvais laiks) un miegam. Lai to panāktu, ir nepieciešama disciplīna, bet ar laiku tas kļūst par ikdienišķu ieradumu.

Ievies ergonomiskas atpūtas pauzes

Ik pēc vidēji 35 minūtēm ir jāievēro atpūtas pauze, kuras laikā izkustēties, padzerties ūdeni un būt aktīvam vismaz 5 minūtes. Šāda pauze ļauj smadzenēm pārslēgties un atjaunot koncentrēšanos turpmākajiem darbiem. Šādas atpūtas pauzes ir iespējams apvienot ar citiem darāmajiem darbiem un pavadīt tās produktīvi, piemēram, pastaigājoties ar suni, veicot ātru uzkopšanu vai ikdienas vingrošanu.

Iekārto mājas un darba vidi un uzturi to kārtīgu

Veicot kādu darbu, rokas stiepiena attālumā ir ieteicams izvietot tikai nepieciešamos objektus, pārējos noliekot tālāk vai noņemot pavisam. Tādējādi tiek novērsti visi iespējamie uzmanības traucēkļi, kā arī kārtīgāka vide palīdz būt fokusētam. Kārtīga darba videi ir ne tikai estētiskā puse, bet arī praktiskā - viss nepieciešamais atrodas pa rokai, savukārt liekais - netraucē. Tā, piemēram, ir iespējams izvairīties arī no vairākiem riskiem - sakārtojot vadus, mazinās risks, ka kāds aiz tiem aizķersies un paklups, no datora drošā attālumā novietota ūdens glāze nebūs bīstama tehnikai, ja apgāzīsies.

Pieraksti svarīgos un steidzamos darbus

Labs veids, kā saglabāt fokusu, ir uzrakstīt uzdevumus, kurus ir nepieciešams paveikt nākamās stundas laikā, un tad savukārt pierakstīt laiku, cik ilgi šā uzdevuma veikšana varētu aizņemt. Tādējādi cilvēkam jau darbu veikšanas sākumā tiek skaidri definētas prioritātes un tiek nodots signāls smadzenēm. Tas mazinās risku, ka darbi tiks darīti paralēli viens otram un novedīs līdz nekvalitatīvam rezultātam vai tiks aizmirsti un neizdarīti vispār. Tas attiecas gan uz darbu un mācībām, gan uz ikdienas mājas darbiem.

Papildus visam augstāk minētajam "RigaBrain" piedāvā zelta piecinieku, kas veicina optimālu smadzeņu darbību:

Kvalitatīvi izgulēties - iespēja smadzenēm pārstrādāt un atmiņā noglabāt dienas laikā uzkrāto informāciju.

Lietot pilnvērtīgu uzturu - iespēja smadzenēm veidot jaunus neironu savienojumus.

Kustēties - muskuļu darbības laikā veidojas hormons, kas atbild par jaunu savienojumu veidošanos starp neironiem.

Komunicēt - komunicēt ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem, kas ļauj smadzenēm kalibrēties un sagādāt pozitīvas emocijas.

Menedžēt stresu - apzināties un pārvaldīt savas emocijas, lai stress neietekmētu morālo un fizisko pašsajūtu.

Uz augšu
Back