Katru gadu uz Zemes nokrīt 5200 tonnas kosmisko putekļu

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Earth & Planetary Science Letters”, rakstīts, ka par spīti lielajam kosmisko putekļu daudzumam, ir grūti novērot to uzkrāšanos noteiktās vietās, jo tie tiek aizskaloti un izkliedēti. Turklāt lielā daļā vietu kosmiskos putekļus ātri vien pārklāj Zemes dabiskie putekļi vai nokrišņi. 

Tomēr Adēlijas zemē Antarktīdā netālu no Francijas-Itālijas polārstacijas sniegputeņi ir labi paredzami, kā arī tur ir maz Zemes putekļu. 20 gadu laikā pētnieki uz turieni ir veikuši sešas ekspedīcijas, lai savāktu putekļu daļiņas. Putekļu slāņi tur ir pietiekami labi saglabājušies, lai pētnieki varētu aplēst, cik daudz putekļu ik gadu nokrīt uz mūsu planētas.

Pētnieki izraka lielas tranšejas sniegā un savāca 20 kilogramu sniega, kuru nogādāja polārstacijā. Tur viņi uzmanīgi izkausēja sniegu un savāca palikušās putekļu daļiņas. Pēc tam viņi šīs daļiņas sašķiroja, aizvācot piesārņojumu, piemēram, šķiedras no pētnieku cimdiem. 

Atklājās, ka katru gadu uz Zemes nokrīt aptuveni 5200 tonnu 30 līdz 200 mikrometru sīku kosmisko daļiņu. Salīdzinājumam cilvēka mats ir vidēji 70 mikrometru diametrā liels, vēstīts vietnē "Live Science".

Liela daļa kosmisko ķermeņu sadeg mūsu atmosfērā, nemaz nenonākot uz Zemes. Pētnieki aplēsa, ka kopumā katru gadu atmosfērā nonāk aptuveni 15 tūkstoši tonnu kosmisko putekļu. Zemi tātad sasniedz tikai trešā daļa no tiem. 

Aptuveni 80% šo putekļu ir cēlušies no tā saucamajām Jupitera perioda komētām. Tās ir komētas, kurām ir īsas orbītas, kuras kontrolē Jupitera gravitācija. Pārējie 20%, visticamāk, cēlušies no asteroīdiem.