Kariņš: Lai mīkstinātu ierobežojumus, saslimstībai būs jāsamazinās (5)

Viņš atzina, ka līdz šim valdība ierobežojumu mīkstināšanas virzienā jau ir spērusi platākus soļus, nekā to vēlētos epidemiologi, un tas ir darīts, ņemot vērā sabiedrības vēlmes, attieksmi un psihoemocionālo stāvokli. Līdz ar to pašreizējie ierobežojumi, pēc premjera teiktā, ir "kopumā ļoti ierobežojoši, bet zināmas brīvības ir atļautas".

"Ja mēs gribētu spert vēl tālāku soli, tad valdībai vajadzētu būt pārliecinātai, ka saslimstība tik tiešām samazinās," skaidroja politiķis, uzsverot, ka patlaban ir pagājusi tikai viena nedēļa kopš jaunā formāta ierobežojumu stāšanās spēkā, bet to pārskatīšanas nepieciešamību valdība vērtēs vēl pēc pāris nedēļām.

"Svarīgi redzēt, kā ar saslimstību būs pēc divām nedēļām. Šobrīd mēs diemžēl redzam, ka saslimstība vairs nekrītas," norādīja valdības vadītājs.

Kā ziņots, valdība par iespējām mīkstināt ierobežojumus ēdināšanas nozarē un āra treniņu organizēšanu diskutēs aprīļa beigās, izriet no aizpagājušās nedēļas Ministru kabineta sēdes protokollēmuma.

Ministru kabinets 1.aprīlī vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē un āra treniņos pieļaujamā cilvēku skaita palielināšanu.

Lai arī sākotnēji tika piedāvāts šajās jomās pārskatīt ierobežojumus gadījumā, ja Latvijas Covid-19 divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320 slieksni, tomēr tika atbalstīts premjerministra priekšlikums šo ierobežojumu mīkstināšanu pārskatīt pakāpeniski.

No aizpagājušajā nedēļā notikušās valdības sēdes protokollēmuma izriet, ka Ministru kabinets pie jautājuma par ierobežojumu mīkstināšanu ēdināšanas nozarē un āra treniņiem atgriezīsies 22.aprīlī.

Premjers domā, ka Latvijā digitālais zaļais sertifikāts sāks darboties vienlaikus ar visu pārējo Eiropu

Latvija digitālais zaļais sertifikāts sāks darboties vienlaikus ar visu pārējo Eiropu, prognozē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" premjers minēja, ka šī sistēma Eiropā varētu sākt darboties "ātrākais, kaut kad šajā vasarā".

No valdības vadītāja paustā izriet, ka, lai arī idejiski sistēmas darbības princips izklausās ļoti vienkāršs, tehniski tā gluži nav, jo "svarīgi, lai viena valsts atpazīst un atzīst citas valsts rādītāju".

Digitālais zaļais sertifikāts ir iecerēts kā instruments, kas ļautu pārliecināties, ka persona citā Eiropas Savienības (ES) valstī ir ieguvusi imunitāti pret Covid-19 vai nesen saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Latvija patlaban gatavo tehnisko risinājumu tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanai, kas tostarp atļautu ceļot pret Covid-19 vakcinētiem vai šo slimību izslimojušiem, pagājušajā nedēļā valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš stāstīja, ka patlaban ES tiek izstrādāta sistēma, kādā veidā cilvēks varētu pierādīt, ka viņš ir vai nu izslimojis Covid-19, vai arī ir vakcinējies pret šo vīrusu, vai arī persona ir ieguvusi negatīvu Covid-19 testu, kas ir svarīgi nosacījumi, lai persona varētu pārvietos gan iekšzemē, gan ārzemēs.

"ES par to diskutē, jo tas ir ne tikai epidemioloģisks un ekonomikas jautājums, bet gan tas ir skatāms plašāk kā ES pārvietošanās brīvības jautājums," piebilda Pavļuts.

Pēc veselības ministra teiktā, ES institūcijas par tā dēvēto zaļo sertifikātu spriež jau vairākus mēnešus un arī Latvijas ir izstrādājusi nacionālās pozīcijas projektu, kas patlaban tiek saskaņots ar ministrijām.

Pavļuts arī informēja, ka paralēli Latvija gatavo tehnisku risinājumu, lai apliecinājums jeb zaļais sertifikāts darbotos gan digitāli, gan analogi un tas būtu izmantojams gan iekšzemē, gan ārzemēs.

Ministrs skaidroja, ka patlaban tiek risināts jautājums par to, kā iegūt informāciju no dažādām datubāzēm un pārliecināties par šīs informācijas patiesumu. Bet praktiski sistēma būtu šāda - cilvēku vakcinē, tas tiek fiksēts, tad cilvēkam izsniedz sertifikātu un viņš iegūst tiesības, piemēram, ceļot.

Pavļuts rezumēja, ka zaļā sertifikāta ieviešanai nepieciešams, lai ES dalībvalstis vienotos par datu apmaiņas standartiem, katrā dalībvalstī tiktu izstrādāts nepieciešamais regulējums un uz tā bāzes jāizstrādā tehniskais risinājums.

Ministrs gan neprecizēja, kad reāli Latvijā varētu ieviest zaļos sertifikātus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš valdības sēdē atsaucās uz savā rīcībā esošu informāciju, kas liecina, ka Latvija kā pēdējā no ES dalībvalstīm ieviesīs zaļos sertifikātus. Ministrs informēja, ka Francija tūlīt ieviesīs zaļo sertifikātu, virkne citu ES dalībvalstu to ieviesīs maija sākumā, bet Latvija to plāno ieviest kā pēdējā.

Pavļuts atzina, ka viņš nevar komentēt Bordāna rīcībā esošo informāciju, jo Latvijas izstrādātais plāna projekts to neparedz. No Latvijas plāna projekta izriet, ka jūnijā tiks izstrādāti nepieciešamie normatīvie akti zaļā sertifikāta ieviešanai Latvijā.

Ministru prezidents pagājušās nedēļas valdības sēdē mudināja normatīvo aktu izstrādi plānot daudz ātrāk. Tomēr Pavļuts aicināja ievērot "lietu secību", proti, vispirms būtu jāsagaida ES regula un tikai tad Latvija varētu uz tās bāzes izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus. Kariņš gan piebilda, ka Latvija normatīvos aktus var sākt izstrādāt vēl nesagaidījusi ES regulu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda vēlmi kaut Latvija ar zaļo sertifikātu ieviešanu virzītos raitāk. Viņš piekrita premjeram, ka ES regula nebūs obligāti jāpārņem, bet gan ES valstīm tā būs rekomendējoša.

"Zaļais sertifikāts nebūs jauna pase, bet gan tas atļaus ES dalībvalstīm pašām izstrādāt stingrākus vai elastīgākus noteikumus. Tas ir ne tikai jautājums par ceļošanu, bet arī noteiktu nozaru atkopšanos," pauda Rinkēvičs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidroja, ka zaļais sertifikāts nekalpos kā priekšnosacījums brīvas kustības ierobežošanai ES, bet gan regula paredzēs iespējas dalībvalstīm pašām noteikt, kā kontrolēt iedzīvotāju kustību.

TVNET jau ziņoja, ka, lai atvieglotu iedzīvotāju pārvietošanos, ES līderi Eiropadomē 26.martā vienojušies turpināt darbu pie digitālā zaļā sertifikāta izstrādes.