Aptauja: Pieaug iedzīvotāju gatavība vakcinēties pret Covid-19 (5)

No 58% aptaujāto, kas norādījuši, ka plāno vakcinēties, 42% uz šādu jautājumu atbildējuši ar "jā", kamēr 16% - ar "drīzāk jā". Tikmēr 25% aptaujāto vakcinēties neplāno, no tiem 10% atbildējuši, ka drīzāk neplāno vakcinēties. Vienlaikus 9% respondentu konkrētu atbildi nevarēja sniegt, bet 8% aptaujas dalībnieku vakcīnu jau ir saņēmuši.

Salīdzinājumā ar šā gada janvāra datiem redzams, ka iedzīvotāju gatavība vakcinēties ir palielinājusies, jo gada sākumā pret Covid-19 plānoja vakcinēties 54%, proti, 31% uz šādu jautājumu atbildēja "jā", bet 23% - "drīzāk jā". Savukārt 31% aptaujāto vakcinēties neplānoja, no tiem 14% norādīja, ka drīzāk neplāno potēties. Vienlaikus 15% aptaujāto konkrēta viedokļa nebija.

Salīdzinājumā ar janvāri gatavība vakcinēties ir pieaugusi gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū.

Kopš janvāra vakcinēties gatavo latviešu skaits ir pieaudzis par diviem procentpunktiem jeb līdz 59%, kamēr krievvalodīgo vakcinēties gribētāju skaits ir pieaudzis par desmit procentpunktiem, turklāt šajā nacionalitātē arī ir izteiktāks nepārliecināto iedzīvotāju skaits, jo 22% gadījumu respondenti atbildējuši, ka drīzāk plāno vakcinēties.

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, augstāku gatavību vakcinēties izrāda vīrieši (60% pret 56%), kamēr sieviešu vidū ir lielāks neizlēmušo īpatsvars - 12% pret 7%.

Raugoties pusgada griezumā, redzams, ka iedzīvotāju gatavība vakcinēties pret Covid-19 ir pieaugusi par 11 procentpunktiem, jo pērnā gada oktobra beigās pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, 40% pret Covid-19 drīzāk nevakcinētos, bet 13% aptaujāto konkrētu atbildi uz šo jautājumu sniegt nevarēja.

Turklāt aptaujas dati liecina, ka pusgada laikā ievērojami ir pieaugusi to respondentu daļa, kura noteikti plāno vakcinēties pret Covid-19.

Oi ? pic.twitter.com/1iT2JdqdUu

— Linda Šīrone (@ofeelija) April 17, 2021

Ģimenes ārste Zane Zitmane stāsta, ka iedzīvotāji pirms vakcīnas saņemšanas visbiežāk jautā par blakusparādībām, piemēram, kādas tās ir, cik ilgi tās var turpināties, kā arī tiek vaicāts, cik ātri pēc vakcīnas saņemšanas parādās organisma aizsardzības spējas pret Covid-19 un cik ilgi tās saglabājas.

Bieži tiekot jautāts arī par to, kad varēs saņemt vakcīnu, ja neatbilst nevienai no prioritārajām vakcinēšanās grupām, kā arī par iespēju izvēlēties vakcīnu.

Izplatītākās blakusparādības pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas ir sāpes injekcijas vietā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, nogurums, slikta pašsajūta, galvassāpes, muskuļu sāpes, locītavu sāpes, slikta dūša un vemšana.

Blakusparādības lielākajā daļā gadījumu ir vieglas un pāriet dažu dienu laikā, bet varbūt arī vidēji smagas blakusparādības, tādēļ rūpīgi jāseko līdzi savai veselībai un nepieciešamības gadījumā ir jāsazinās ar ārstu.

Lai atvieglotu sāpes un samazinātu paaugstinātu ķermeņa temperatūru, var lietot medikamentu "Paracetamol" 500 līdz 1000 miligramu apmērā vienā devā, diennaktī nepārsniedzot četrus gramus. Pēc vakcīnas saņemšanas injekcijas vietā ir mikrotrauma, kas var kalpot par infekcijas ieejas vārtiem, tādēļ diennakti nevajadzētu šo vietu pakļaut ārējiem vides apstākļiem, atzīmē ģimenes ārste.

Vienlaikus speciāliste uzsver, ka vakcinācija ir labākais veids, kā iegūt imunitāti pret Covid-19, kā arī vakcinācija ievērojami samazina slimības simptomu smaguma pakāpi un komplikāciju riskus.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", marta beigās un aprīļa sākumā aptaujājot 1747 respondentus.

Kā ziņots, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) uzsver, ka tāpat kā pēc visu vakcīnu un jebkuru zāļu saņemšanas arī pēc Covid-19 vakcīnu ievadīšanas var tikt novērotas organisma reakcijas jeb blakusparādības.

Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" izstrādātajām vakcīnām blakusparādības mēdz būt izteiktākas pēc vakcīnas otrās devas. Savukārt "AstraZeneca" vakcīnai tās mēdz būt izteiktākas pēc pirmās devas. Visām vakcīnām blakusparādības visbiežāk rodas pirmajās dienās pēc vakcinācijas, ilgst dažas dienas un tad strauji izzūd. Parasti tās ir mazāk izteiktas vecāka gadagājuma cilvēkiem.

ZVA atgādina, ka, ja pēc kādas vakcīnas devas saņemšanas tiek novērotas sagaidāmas, taču smagas vai citas organisma reakcijas, kuru rezultātā tiek būtiski pazeminās darbaspējas, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš pēc konsultācijas var lemt par darbnespējas lapas piešķiršanu.

Vakcīnas pret Covid-19 tiek izstrādātas, ievērojot tādas pašas stingras prasības kvalitātei, drošumam un efektivitātei kā jebkurām citām zālēm.