"Sākotnēji šo problēmu redzējām, kad studenti it sevišķi no eksotiskām valstīm arvien lielākā skaitā mēdza Latvijā ierasties. Šādi cilvēki nereti strādā mazāk kvalificētus darbus un tiek izmantoti kā naudas mūļi. Pārsvarā šie cilvēki izmantoti tieši naudas pārskaitījumos kā bezskaidras naudas mūļi. Viņi šeit ierodas un pēc pāris mēnešiem vai pēc gada Latvijā vairs neatrodas, lai gan pēdas no viņiem paliek," norādīja FID vadītāja.

Studentiem aizbraucot, Latvijas tiesībaizsardzības iestādes joprojām cīnās ar to, ka tehniski tiek apgrūtināts izmeklēšanas darbs, jo Latvijā vairs neatrodas neviena persona, ko izsaukt uz pratināšanu vai liecību sniegšanu.

"Faktiski paliek tādas sekas, ka Latvijā ir izdarīts noziegums, taču organizatorus ir diezgan pagrūti identificēt, jo neviens vairs valstī neatrodas. Izņemot, iespējams, šo nelielo naudas summu, kas varbūt kaut kur vēl aizķērusies," uzsvēra Znotiņa.

Minētais gan nenozīmē, ka Latvijai nevajag attīstīt augstskolas, taču valstij daudz vairāk jāseko līdzi kontrolei par to, kā ārvalstu studenti rīkojas ar saviem banku un citu finanšu institūciju kontiem.

Znotiņa arī brīdināja par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, Latvijai piešķirot uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām. "Mēs redzam, ka ir pietiekami liela šāda naudas plūsma. Arī šobrīd likvidējamās kredītiestādēs ir bankas konti personām, kurām piešķirtas uzturēšanās atļaujas," piebilda Znotiņa.

Znotiņa prognozēja, ka šis jautājums gan, iespējams, atrisināsies "pietiekami dabiskā veidā", kad tiesībsargājošās un drošības iestādes šos jautājumus vērtēs un likvidācijas procesi tiks pabeigti.

FID vadītāja arī vērsa uzmanību, ka patlaban ir liels starptautisks spiediens uz valstīm, piemēram, Maltu un Kipru, kas ārzemniekiem nodrošināja tā saucamās "zelta vīzas" jeb Latvijas gadījumā uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām.

"Ir liels spiediens uz to, ka tā nav pieļaujama prakse. Šīs "zelta vīzas" izrādījušās tāda ārkārtīgi liela ilūzija. Tas ir valsts drošības jautājums. Pat, ja saņemam simtiem tūkstošus eiro lielus ieguldījumus, riski, ko pretim saņemam. ir nesalīdzināmi. Tie ir gan reputācijas, gan cita veida riski," uzsvēra Znotiņa.

Jau ziņots, ka FID pēdējos trijos gados izdevis rīkojumus par 876,87 miljonu eiro iesaldēšanu.

2018.gadā izdoti 196 rīkojumi un iesaldēti 101,48 miljoni eiro, 2019.gadā izdoti 362 rīkojumi un iesaldēti 345,98 miljoni eiro, bet pērn izdoti 440 rīkojumi un iesaldēts 429,41 miljons eiro.

Pagājušajā gadā dienests saņēmis 4833 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, no kuriem lielākā daļa ir no bankām. No šiem ziņojumiem 4313 novirzīti padziļinātai izpētei.

Padziļinātās izpētes rezultātā pērn sagatavoti 235 FID kā kompetentās iestādes atzinumi tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī 234 riska informācijas ziņojumi tiesībaizsardzības iestādēm.

Tāpat pērn 153 ziņojumi sagatavoti ar papildus informāciju tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī 119 spontānie ziņojumi ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem un 645 atbildes ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem.