Reiboni nevajadzētu ignorēt!
Zem šī simptoma var “slēpties” dažādi cēloņi. Svarīga rūpīga izjautāšana par pacienta simptomiem, to ilgumu, faktoriem, kas simptomus mazina vai gluži pretēji pastiprina (piemēram, spilgta gaisma, troksnis, atrašanās pūlī u.c.). Reiboni var izraisīt galvas trauma, infekcija, iedzimtas patoloģijas, auss slimības, medikamenti, apreibinošas vielas.
Tas var būt lēkmjveida, var ilgt dažas minūtes līdz pat vairākām stundām, dažkārt dienām.
Noteikti jāļauj pacientam saviem vārdiem izstāstīt par piedzīvotajām sajūtām. Ja pacients stāsta, ka reiboņa laikā viņam ir sajūta, ka griežas apkārtējie priekšmeti, ir slikta dūša, vemšana un troksnis ausī, tad liela varbūtība, ka tas ir perifērs reibonis un “vainīga” ir iekšējās auss. Savukārt, ja pacients stāsta, ka viņam “dulla galva” un viņš nejūtas labi, tad visdrīzāk viņam ir vispārējas slimības simptomi, piemēram, asins cirkulācijas traucējumi, anēmija, aritmija, vairogdziedzera slimība u.c.
Pacientam par reiboņiem noteikti vispirms jāpastāsta savam ģimenes ārstam, jo dakteris pārzina konkrētā cilvēka slimības un ikdienā lietotos medikamentus. Savukārt neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsauc, ja cilvēks jūtas ļoti slikti, ir dezorientēts – nesaprot, kas ar viņu notiek, simptomi sākas pēkšņi, stipri “griežas” apkārtējā pasaule, ja cilvēks ir nokritis, ja reiboni pavada vemšana, galvassāpes, sāpes krūtīs, svīšana, apziņas traucējumi. Līdzsvara traucējumu pazīmes var būt ļoti dažādas, atkarībā no cēloņa un simptomu smaguma pakāpes, tāpēc viennozīmīgi pateikt, kad jāsauc ātrā palīdzība, nevar, bet tā kā reiboņa simptomi ir biedējoši, tad drošāk ir to darīt – mediķi sniegs pirmo palīdzību un izvērtēs, vai nepieciešams doties uz stacionāru, skaidro I. Dobele.
Reiboņa lēkmes laikā noteikti nevajadzētu mēģināt saviem spēkiem doties uz slimnīcu, jo iespējams zaudēt līdzsvaru un nokrist, tā riskējot iegūt papildu traumu – kādas ķermeņa daļas sasitumu, lūzumu. Ja reibonis parādās, vadot transporta līdzekli, noteikti pēc iespējas ātrāk ir jāapstājas, jāieslēdz avārijas signāls un jāizsauc palīdzība.
Reibonis nav tieši saistīts ar sēdošu dzīvesveidu. Savukārt līdzsvara traucējumu biežums pieaug novecojot, kas biežāk saistīts ar vispārējām slimībām.
Iekšējās auss kristālu izraisīts reibonis
Biežākais perifērais reibonis ir labdabīgais pozicionālais reibonis (BPPV – angļu val. benign paroxysmal positional vertigo) tautā saukts par kristālu izraisītu reiboni. Simptomi parasti parādās pēc straujām galvas kustībām, vai pagriežoties gultā uz otriem sāniem. Reiboņa gadījumā kalcija karbonātu kristāli jeb otolīti, kuri fiksēti pie membrānas, mehāniska kairinājuma rezultātā no tās atraujas un brīvi pārvietojās pusloka kanāla šķidrumā, tā izraisot reiboni, sliktu dūšu un vemšanu. Šādos gadījumos ar speciālu manevru (Eplay, Dix- Hallpike maneuver) palīdzību ‘’kristāli” tiek novietoti atpakaļ uz otolītu membrānas. Taču svarīga ir precīza tehnika, izpildot šos manevrus, tāpēc nevajadzētu nekonsultējoties ar mediķi un neskaidras diagnozes gadījumā tos mēģināt izpildīt patstāvīgi, uzsver ārste.