Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), sekojot ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumam par Armēņu genocīda oficiālu atzīšanu, paziņojis, ka uzskata šādu lēmumu par nepārdomātu un šāds solis no Latvijas puses būtu uzskatāms par nacionālo interešu upurēšanu.
ASV prezidenta pozīcija senajā armēņu genocīda jautājumā tikai apgrūtinās sadarbību starp 2 NATO valstīm, tad kad tas visvairāk vajadzīgs. Līdzīgu padomu varu dot arī tiem Latvijas parlamentāriešiem, kuri ar šādu soli vēlas nopirkt indulgences sev, upurējot nacionālās intereses.
— Artis Pabriks (@Pabriks) April 25, 2021
Pabriks uzsvēris, ka Baidena lēmums sarežģīs Turcijas un ASV savstarpējās attiecības, kā arī NATO iekšējo kohēziju. Viņaprāt, Armēnijas genocīda atzīšana ir nepārdomāts solis, un viņš kritiski vērtē citu Saeimas deputātu ieceri atzīt Osmaņu impērijas īstenoto sistemātisko masveida nogalināšanas un piespiedu relokācijas kampaņu pret Armēņu tautu par genocīdu.
Šāds solījums nemaina manu vērtējumu par sekām. Armēņu diaspora ir nopietna Baidena atbalstītāja un tas arī skaidro šo paziņojumu. Ja gribam būt politiskie morālisti, varbūt labāk pieņemt rezolūcijas par tiem kuri tagad cieš no genocīda un mēģināt glābt dzīvos, šodien.
— Artis Pabriks (@Pabriks) April 25, 2021
Pabriks Baidena lēmumu interpretē kā politisku aprēķinu, kas pieņemts, lai nostiprinātu atbalstu no armēņu diasporas pārstāvjiem.
Tāpat ministrs norāda, ka rezolūcijas nepieciešams pieņemt "par tiem kuri tagad cieš no genocīda", tiesa,
TVNET arhīvā nav atrodama informācija par Pabrika interesi atbalstīt rezolūcijas, kas atbalsta tās etniskās grupas, pret kurām mūsdienās tiek izvērstas masveida vardarbības un asimilācijas kampaņas,
kā, piemēram, rohindžu musulmaņiem Mjanmā vai uiguriem Ķīnā.
Tiek lēsts, ka divus gadus ilgajā turku nacionālistu īstenotajā vardarbības kampaņā bojā gāja aptuveni 1 miljons armēņu.
Genocīda rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 2 tūkstošus gadu ilgās armēņu kultūras tradīcijas Anatolijas pussalā.
Pabriks iepriekš savos publiskajos izteicienos ieņēmis Turciju atbalstošu pozīciju.
1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu ceļā zaudēja dzīvību slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.
Armēnija pieprasa, lai mūsdienu Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt un turpina turēties pie viedokļa, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Erevāna.
Turcija turklāt apgalvo, ka patiesībā Pirmā pasaules kara laikā, norisinoties cīņai starp Osmaņu un Krievijas impērijām par kontroli pār Anatolijas austrumdaļu, līdz ar simtiem tūkstošu armēņu gāja bojā tikpat daudz turku.
