Lai arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējās uzrunas par stāvokli valstī nereti ir zākāšanās, draudu un “ieroču žvadzināšanas” pilnas, šā gada uzruna iezīmēja jaunu tradīciju - tagad ir skaidrs, ka Krievijas prezidenta vārdi faktiski nepasaka neko. 

Piedzīvojuši reālo ienākumu kritumu jau desmit gadus pēc kārtas, tikai maza daļa krievu iedvesmojas no kārtējās Putina ieroču žvadzināšanas. 

Putina Krievija varēja izvēlēties modernizācijas, nevis slepkavību ceļu. Putina politiskā polārzvaigzne Padomju Savienība arī izvēlējās otro ceļu, bet mūsdienu Krievija neko neatgādina tik ļoti kā PSRS, kad to vadīja cits Valsts drošības komitejas (VDK) cilvēks - Jurijs Andropovs. Putina Krievija Ukrainā ir sasniegusi tieši tikpat, cik PSRS sasniedza Afganistānas karā no 1979 līdz 1989. gadam. 

Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu paziņojums par Krievijas karaspēka atvilkšanu no reģioniem, kas robežojas ar Ukrainu, acīmredzot nozīmē, ka Putina runa bija tikai tukša bļaušana, kas apliecina vien to, ka viņš sāk zaudēt ietekmi gan pašā Krievijā, gan ārpus tās. 

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X