Gadu mijā dāsni salavecīši Saeimas deputātiem piesolīja, ka, atbalstot tradicionālās cigaretes un apkarojot bezdūmu produktus, 2021. gadā noteikti izdosies palielināt veselības budžetu, lai iegūtu līdzekļus vēža ārstēšanai un diagnostikai. Neskatoties uz idejas absurdumu un ekspertu kategoriskiem iebildumiem, deputāti tomēr ļāvās ilūzijai un Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā. Ar tiem radikāli tika pacelts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām un cigarešu aizstājējiem.
Kā pauž Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Sproga, tagad ir pienācis pavasaris un deputāti ir šokā – paredzētie ieņēmumi ir nevis palielinājušies, bet gluži pretēji - samazinājušies par 2,1 miljoniem eiro.
Naudas vēža slimniekiem nav, bet karsējamās tabakas patēriņš šā gada pirmajos divos mēnešos ir samazinājies par 50%. Dati ļauj domāt, ka, pateicoties nodokļu paaugstināšanai, aptuveni 1/5 daļa karsējamās tabakas lietotāju ir atsākuši smēķēt parastās cigaretes.
Tas nav nekāds brīnums, jo cigarešu lobijs Saeimā panāca, ka akcīze karsējamajai tabakai Latvijā tika paaugstināta par 113%, kas ir straujākais kāpums visā Eiropas Savienībā.
Kā tad tradicionālo cigarešu firmu lobistiem ar Ministru prezidenta padomnieku demogrāfijas jautājumos Imantu Parādnieku un deputāti Ilzi Indriksoni priekšgalā izdevās tik viegli apmuļķot Saeimas deputātus un, iespējams, arī pašu Parādnieka kungu?
Pie tam ar tik absurdu ideju, ka smēķēt parastās cigaretes ir labi, bet pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām, kas palīdz atmest smēķēšanu, ir slikti.
Sanāk, ka šāda iedzīvotāju vēlme ir jāsoda ar daudzkārt augstākiem nodokļiem, lai cilvēki nebūtu finansiāli motivēti atmest lēto cigarešu smēķēšanu.
Akcīzes likuma grozījumi parādīja, ka deputāti ar budžetu strādā vienkāršu ekseļa tabulu kategorijās, intuitīvi pārbīdot ciparus no vienas ailītes uz otru. Un var saprast - ne pasaules pieredze, ne reālie dzīves fakti un pētījumi, ne tirgus situācija vai atzītu ekspertu ieteikumi nespēj konkurēt ar skaisti “uzzīmētu” tabulu, viegli pārdodamiem solījumiem un dziļām lobiju kabatām.
Ir taču skaisti solīt naudu veselībai un onkoloģijai, kaut vai par spīti veselajam saprātam. Veselības nozare ar šādiem tukšiem solījumiem jau ir “uzmesta” - un ne pirmo reizi. Tomēr Latvijā situācija ir īpaši absurda, jo pat Veselības ministrija ir gatava riskēt un virzīt cigarešu kompāniju lobētus priekšlikumus, lai samazinātu tradicionālo cigarešu smēķētāju skaita kritumu Latvijā un novērstu cigarešu alternatīvu un aizstājēju plašāku izmantošanu. Tādējādi Latvijā parasto cigarešu smēķētāju skaita samazināšanās politiski tiek uzskatīta par problēmu, ko nepieciešams novērst.
Tas ir krasā pretrunā ar attīstīto pasaules un Eiropas valstu veselības politikas pamatprincipiem – maksimāli ierobežot tradicionālo un veselībai ļoti kaitīgo cigarešu smēķēšanu. Aktīvi tiek meklēti risinājumi un alternatīvas, kas palīdz gan mazināt tradicionālo cigarešu smēķēšanu, gan stimulē cilvēkus atteikties no šī kaitīgā ieraduma pavisam.
Eiropas Komisijas pasūtītā Eirobarometra pētījuma dati liecina, ka aptuveni 80% smēķētāju savu smēķēšanas pieredzi ir sākuši un arī turpina ar tradicionālajām cigaretēm, bet tikai līdz 2% sākuši lietot nikotīnu ar bezdūmu produktiem – e-cigaretēm vai karsējamo tabaku. Tāpat pētījumā noskaidrots, ka bezdūmu produktus smēķētāji izvēlas, lai samazinātu tradicionālo cigarešu smēķēšanu, un 30% šie produkti palīdzējuši smēķēšanu atmest pilnībā.
Lielbritānija pēdējo gadu īpaši pievērsusies cigarešu kaitīgās ietekmes izpētei, tostarp veikusi neskaitāmus apjomīgus pētījumus par to ietekmi uz cilvēku veselību un smēķēšanas atmešanas risinājumiem.
Analizējot pētījumu rezultātus, Lielbritānija par stratēģisku mērķi ir izvirzījusi līdz 2030. gadam kļūt par valsti, kas ir pilnībā brīva no kaitīgajiem cigarešu dūmiem. Lielbritānija ir secinājusi, ka smēķēšanas atmešanas procesā arvien lielāku lomu mūsdienās spēlē mazāk kaitīgās bezdūmu alternatīvas.
Pētnieki atzīst, ka tās ir veiksmīgi izmantojamas kā starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu tiem, kuri citādi turpinātu smēķēt cigaretes. Lielbritānijā bezdūmu alternatīvas jau šobrīd ir visizplatītākais instruments smēķēšanas atmešanai. Tostarp 2019. gadā smēķēšanu izdevies atmest 59,7% smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar bezdūmu alternatīvām, bet 2020. gadā tas izdevies jau 74%.
Veicot plašus zinātniskus pētījumus, ir secināts, ka vislielāko kaitējumu cilvēkam nodara ne tik daudz cigaretēs esošais nikotīns, bet gan cigaretes dedzināšanas process un dūmi, kas rodas degšanas procesa laikā.
Nikotīns gan ir spēcīga atkarību izraisoša viela, tomēr tā tiešā ietekme uz cilvēka veselību ir ievērojami mazāka par tām ķīmiskajām vielām un kancerogēniem, kas rodas tradicionālo cigarešu degšanas laikā. Cigarešu dūmi veido nāvīgu ķīmisko vielu kokteili – tradicionālo cigarešu degšanas laikā gaisā nokļūst vairāki tūkstoši dažādu ķīmisko vielu, kas ir primārais nāves cēlonis no smēķēšanas.
Tāpēc visā pasaulē šobrīd ļoti labi saprot, ka, veicinot cigarešu smēķēšanas izplatību, ir visai naivi iedomāties, ka tas rezultēsies jebkādos sabiedrības veselības ieguvumos. Tomēr Latvijā, neskatoties uz šīm zinātniskajām patiesībām, par veselības budžeta lāpīšanas prioritāti ir izvirzīta nevis cigarešu smēķēšanas atmešanas veicināšana, bet gluži pretēji - tiek likti maksimāli šķēršļi inovācijām un bezdūmu alternatīvām, kas palīdz gan mazināt cigarešu kaitīgo ietekmi, gan arī veicina cilvēku atteikšanos no smēķēšanas vispār.
Diemžēl šobrīd cigarešu firmu lobijs ir panācis, ka Veselības ministrijā tiek sagatavoti jauni absurdi priekšlikumi, kam jau atkal varam prognozēt pilnīgi pretējus rezultātus, nekā tas tiek izziņots publiski. Jaunie priekšlikumi paredz samazināt nikotīna koncentrāciju, kā arī aizliegt bezdūmu produktos izmantot aromatizētājus un tādas piedevas kā mentols.
Piemēram, nikotīna daudzumu beztabakas nikotīna spilventiņos tiek plānots ierobežot līdz 4 miligramiem vienā nikotīna spilventiņā, kas ir piecas reizes mazāk nekā vairāku Eiropas Savienības valstu atzītais standarts – 20 miligrami.
Jaunie ierobežojumi būtībā nozīmē to pašu, ko Latvijā aizliegt legālu bezdūmu produktu tirdzniecību, jo 95% no bezdūmu produktiem ir ar aromatizētājiem, mentolu un citām piedevām. Šīs piedevas ir viens no faktoriem, kas veicina iedzīvotāju pāreju no cigaretēm uz modernākām un nekaitīgākām alternatīvām, kā arī pakāpenisku smēķēšanas atmešanu. Jaunie priekšlikumi būtiski pārsniedz ES Tabakas izstrādājumu direktīvas prasības, un, protams, neko tādu neplāno ieviest ne Lietuvā, ne Igaunijā, kur tikai priecāsies par papildu pircējiem, kad Latvijā bezdūmu produktus legāli vairs būtībā nevarēs iegādāties.
Aizliedzot mentolu un citas piedevas, kā arī ierobežojot nikotīna koncentrāciju līdz tādam daudzumam, kāds reāli tirgū netiek pieprasīts, bezdūmu produkti mākslīgi tiks izstumti no Latvijas tirgus. Smēķētājiem paliks divas iespējas – smēķēt cigaretes vai iegādāties bezdūmu produktus Lietuvā, Igaunijā vai citur Eiropā.
Pieņemot sagatavotos Veselības ministrijas priekšlikumus, arī šoreiz vienīgais ieguvējs būs tradicionālo cigarešu firmas, kuru produkcija ir gan plaši pieejama, gan arī, pateicoties deputātu pūlēm, lētāka nekā mazāk kaitīgie bezdūmu produkti.
Atklāts paliek jautājums, vai Saeimas deputāti vēlreiz ļaus sevi apmuļķot cigarešu firmu lobistiem un “vēlmju domāšanai”, pieņemot absurdus un sabiedrības veselībai kaitējošus likuma grozījumus. Muļķis nav tas, kurš pieļauj kļūdas, muļķis ir tas, kurš to dara atkārtoti un nemācās no savām kļūdām.
