Rietumeiropeiskās piederības skaidra apzināšanās ļāva Latvijai vieglāk pārdzīvot padomju okupācijas gadus un pirms 30 gadiem deva apņēmību atgūt savu brīvību, svētdien sacīja Valsts prezidents Egils Levits Latvijas un Vatikāna diplomātisko attiecību simtgadei veltītajā svinīgajā sarīkojumā Romā.
Uzrunājot klātesošos Santi Quattro Coronati bazilikā, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: "Rietumeiropeiskās piederības skaidra apzināšanās ļāva Latvijai vieglāk pārdzīvot padomju okupācijas gadus un pirms 30 gadiem deva apņēmību atgūt savu brīvību."https://t.co/Tg4stgfp7o pic.twitter.com/74QHH5eDrr
— Valsts prezidenta kanceleja (@Rigas_pils) May 9, 2021
Prezidents uzsvēra, ka, brūkot bijušajai PSRS, baznīca kļuva par vienu no galvenajiem tautas un valsts politiskās atmodas un neatkarības kustības balstiem.
Viņš atgādināja, ka Vatikāns attiecības ar Latviju izveidoja jau pirms tās proklamēšanas - 1918.gada septembrī, kad tika atjaunota Rīgas diecēzes darbība valsts pašreizējās robežās.
Līdzko Vatikāns bija atzinis Latvijas dibināšanu, 1921.gada 10.jūnijā valstu starpā tika nodibinātas arī diplomātiskās attiecībās.
Tāpat Levits uzsvēra, ka Vatikānu par īpašu padara ne tikai tā reliģiskā ietekme, bet arī tas, ka, neskatoties uz mazajiem izmēriem, tā ir valsts, kas veiksmīgi darbojas un veido procesus visā pasaulē. Tas, protams, vieš lielas cerības tādās nelielās valstīs kā Latvija.
Kā ziņots, šajās dienās Levits atrodas vizītē pie Svētā Krēsla. Rīt, 10.maijā Vatikānā notiks prezidenta un viņas sievas Andras Levites audience pie pāvesta Franciska, kā arī Levits tiksies ar Svētā Krēsla Valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu, kuram pasniegs Latvijas valsts apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni.
