Kāpēc mēs nespējam saprasties internetā?

Konflikti komentāru sadaļā ir kļuvuši par ierastu ikdienu sociālo mediju lietotājiem. Viedokļu nesaskaņas parādās teju pie jebkura temata, un reti kad abas diskusijā iesaistītās puses nonāk pie jebkāda kopsaucēja. Dienas beigās komentāros zem ieraksta abas puses ir pārliecinātas, ka tas otrs ir tas īstais un vienīgais idiots. Internetam vajadzētu palīdzēt mums satuvināties, bet nereti notiek pretējais. Kāpēc tā?

Esam pieraduši dzirdēt, ka sociālo mediju platformas izmanto algoritmus, lai piedāvātu mums tikai to saturu, kas mūs interesē. Taču retais apzinās, ko tas patiesībā nozīmē. Tas var šķist pluss, ka tehnoloģija mūsu vietā atlasa to informāciju, kas mums patīk, tādējādi aiztaupot laiku, ko citādi būtu patērējuši, starp 100 videoklipiem meklējot to vienu, ko vēlamies skatīties, tomēr saskaramies ar risku iestrēgt vienveidīgā informācijā.

Kāpēc tas ir būtiski? Ilustrēsim internetu kā telpu ar cilvēkiem:

FOTO: AFP / Scanpix

Katru gadu interneta lietotāju skaits palielinās. Kad noteikta cilvēku grupa kļūst lielāka, tā paliek arvien mazāk noturīga un kļūst atšķirīgāka savos uzskatos, sadaloties mazākās subkultūrās. Uzskatāms piemērs tam ir reliģija: jūdaisma popularitāte auga, līdz šī reliģija sadalījās vairākos atzaros. Viens no šiem atzariem ir kristietība, kas savukārt ar laiku sadalījās pareizticībā un protestantismā. Protestantisma atzars atkārtoti sadalījās baptismā, metodismā, luterānismā utt.

Dalīšanās mazākās subkultūrās mēdz notikt jebkurā cilvēku veidotā komūnā. Katra kopiena rada savu valodu un savu kultūru. Kamēr tas uzlabo grupas savstarpējo komunikāciju, tas sarežģī jaunas informācijas iekļūšanu šīs grupas informācijas telpā, kā arī apgrūtina informācijas nodošanu ārpus tās.

Katra grupa veido savu unikālo identitāti un vērtību skalu, pēc kā viņi sāk vērtēt citus. Šīs iedomātās vērtības un kritēriji ne tikai būvē sienu starp dažādām subkultūrām, bet arī noved pie polarizācijas un aizspriedumiem. To ir viegli pamanīt reliģijā vai politikā, bet tas notiek jebkurā nozarē un sociālajā grupā. Piemēram, sievietes, kuras ir vairāk orientētas uz ģimenes vērtībām, nereti mēdz pārmest, ka sievietes, kuras nostāda karjeru kā savu prioritāti, ir pārāk egoistiskas. Heteroseksuāļi mēdz nosodīt homoseksuāļu attiecības kā nedabīgas vai ģimenes vērtības graujošas utt.

Kur slēpjas patiesā problēma?

Katra sociālā grupa dzīvo savā informācijas burbulī, kurā gūst iespaidu, ka viņu uzskati ir vienīgā un patiesā realitāte, automātiski oponējot visiem, kas uzdrošinās apgalvot pretējo. Raugoties uz sociālajiem medijiem un to algoritmiem - kas var būt kaitnieciskāks par to, ka nokļūstam vidē, kas nesniedz mums iespēju pat apšaubīt savus uzskatus? Algoritmi atsvešina cilvēkus arvien vairāk, jo ikdienā saņemam arvien mazāk un mazāk informācijas par pretējām perspektīvām, sniedzot mums maldīgu pārliecību, ka mūsu uzskati un viedokļi ir identiski ar sabiedrības absolūto vairākumu. Tāpēc, ielaižoties diskusijā ar personu, kura pauž citādākus uzskatus, esam pārliecināti, ka šis cilvēks ir tikai viens indivīds ar nepopulāru viedokli, kurš neko nesaprot, jo vienīgais internetā nedomā kā visi pārējie. Taču patiesība var būt gluži pretēja.

Algoritms sniedz viltus iespaidu, ka visus interesē tās pašas lietas, kas man, vai ka visi domā tāpat kā es. Ilgtermiņā šis informācijas burbulis rada ne tikai dezinformāciju, bet arī kropļo cilvēku izpratni par realitāti. Tāpēc cilvēki nereti mēdz pieturēties pat pie kaitniecīgām ideoloģijām, maldīgi uzskatot, ka nevar kļūdīties, jo tā domā vairākums. Šīs personas mēdz automātiski atteikties uzklausīt faktus un pretējus viedokļus, uzskatot - ja tā būtu taisnība, mans sociālais burbulis jau par to runātu.

Kā atpazīt, ka esi nokļuvis informācijas burbulī?

Informācijas burbuli nav viegli atpazīt, it īpaši, ja pats esi nonācis tādā. Ja esi kādreiz prātojis, vai kāda sociāla grupa vai satura veidotājs ir kļuvis par tavu informācijas burbuli, tad uzdod sev šos jautājumus:

  • Vai ikdienā dzirdu tikai vienpusēju informāciju un viedokli?
  • Vai šī informācija nereti tiek balstīta uz baumām, nepārbaudītām teorijām un netiek argumentēta ar pierādāmiem faktiem?
  • Vai pretējās puses izvirzītie fakti netiek pat uzklausīti un apzināti, kad izveidojas konflikts?

Ja atbildēji ar jā uz kādu no šiem jautājumiem, visticamāk, esi nokļuvis informācijas burbulī.

Kā izvairīties no informācijas burbuļa?

Nav ideālu variantu, kā izvairīties no vienveidīgas informācijas pilnībā, taču ir pāris metodes, kas palīdz neiestigt maldīgos uzskatos:

  • Ievies sev jaunu paradumu sekot līdzi vairākiem informācijas avotiem vienlaikus, lai pārliecinātos, ka esi ieguvis pilnvērtīgu informāciju, kas tiek analizēta no dažādām perspektīvām.
  • Sāc diskusijas ar cilvēkiem, kuriem ir citādi uzskati nekā tev. (Tam gan būs nepieciešama pacietība, cieņa un savstarpējs respekts, lai saruna kļūtu produktīva.)
  • Izmanto inkognito režīmu interneta pārlūkam, apmeklējot sociālos medijus, lai redzētu saturu, kas ir populārs, nevis atbilst tavām interesēm.
  • Vienmēr atceries - lai arī kā tev gribētos ticēt, ka konkrētā informācija ir patiesība, tas vēl to nepadara par patiesību.

Tikpat svarīgi ir atminēties, ka pilnvērtīgu un patiesu viedokli mēs gūstam nevis sabiedrības vairākumā, bet gan tad, kad esam atļāvušies apšaubīt savu nemaldību un iepazīt atšķirīgas perspektīvas.

Uz augšu
Back