Pavļuts: Valdībai jābūt gatavai iedarbināt "D+ konceptu" stingrāku ierobežojumu noteikšanai

Vidzemes slimnīca. FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība Latvijā aizvien pieaug un epidemioloģiskā situācija pasliktinās, valdībai jābūt gatavai iedarbināt "D+ konceptu" stingrāku ierobežojumu noteikšanai, šādu nostāju žurnālistiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiķis skaidroja, ka pašreizējā situācija ir visai līdzīga pērnā gada decembrim, kad veselības aprūpes nozarē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kur saslimstība turpina augt, turklāt tā ir augstāka nekā vidēji Eiropā, stāstīja Pavļuts, uzsverot, ka šis nav atbilstošais laiks, lai mazinātu drošības pasākumus un ierobežojumus.

Lai gan formāli "D+ koncepta" parametri nav iestājušies, Pavļuta ieskatā, par tā ieviešanu būtu jāsāk domāt jau tagad, "nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti".

Līdzīgu nostāju ministrs pauda jau pagājušajā nedēļā, norādot, ka Operatīvās vadības grupai un ekspertiem būtu steidzami jāsagatavo apspriešanai valdībā stingrāku ierobežojošo pasākumu kopums, ja saslimstības ar Covid-19 kāpums Latvijā turpināsies.

Latvijā saslimstības rādītāja pieaugums aizvien turpinās, kopš sestdienas tam pārsniedzot 450 gadījumu robežu.

Marta sākumā Pavļuts pauda nostāju, ka būtu jāstrādā pie jaunu drošības pasākumu ieviešanas jaunā Covid-19 paveida ierobežošanai, vienlaikus valdībā vienojoties un gatavojoties nepieciešamības gadījumā ieviest stingrākus ierobežojumus.

Vēlāk, 26.martā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija. Tā dēvētais "D+ koncepts" paredz ieviest lokdaunu, ja izpildās viens no vairākiem kritērijiem.

RAKUS valdes loceklis: Slimnīcas gultu noslodze ir nemainīgi augsta

Jau kopš pērnā decembra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas gultu noslodze ir nemainīgi augsta, žurnālistiem pavēstīja slimnīcas valdes loceklis Haralds Plaudis.

Vidēji smagu Covid-19 pacientu gultu noslodze slimnīcā, pēc viņa paustā, ir 83%, kamēr intensīvajā terapijā tā ir 75%.

Šie gultu noslodzes rādītāji pēdējā mēneša laikā nav sarukuši, turklāt šobrīd stacionāros nokļūst vairāk pacientu vecumā ap 60 gadiem, kamēr vēl iepriekš vidējais pacientu vecums bijis tuvāk 80 gadiem.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka šobrīd slimnīcā arī nokļūst vairāk cita profila pacientu, kuri nav saslimuši ar Covid-19, kopējā pacientu plūsma nesamazinās. Vienlaikus Neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas klīnikā vērsušos pacientu skaits ir pieaudzis par 25%, un pēc palīdzības primāri vēršas hroniskie pacienti.

Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internists Kārlis Rācenis norādīja, ka šobrīd visvairāk slimnīcu apgrūtina fakts, ka aizvien vairāk pieaug pacientu, kuri nav saslimuši ar Covid-19, skaits.

Šobrīd slimnīca ir samazinājusi Covid-19 pacientu gultasvietu skaitu, līdz ar to mediķis pauda bažas par to, ka, pieaugot saslimstībai, būtu grūti turpināt sniegt plānveida aprūpi hroniskajiem pacientiem.

Cita starp Rācenis arī izcēla vakcinācijas efektu saslimstības ar Covid-19 mazināšanā slimnīcas darbinieku vidū. Pēc viņa paustā, vēl decembrī slimnīcā ar Covid-19 slimoja 175 darbinieki, bet jau pēc diviem mēnešiem, kad personāls bija noslēdzis vakcinācijas ciklu, vien 30 darbinieki bija sasirguši ar Covid-19.

Uz augšu
Back