Lai arī Rietumvalstu sankcijas nav piespiedušas Kremli izbeigt agresiju Ukrainā, to ekonomiskā ietekme tomēr ir lielāka nekā uzskatīts līdz šim, noskaidrots jaunā domnīcas "Atlantic Council" pētījumā.

Vislielāko iespaidu sankcijas atstājušas uz Krievijas iekšzemes kopproduktu (IKP), ierobežojot Krievijas piekļuvi ārvalstu kapitālam (tai skaitā aizdevumiem valdībai un privātajam sektoram) un ārvalstu tiešajām investīcijām.

2014.gada 17.aprīlī Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins uzrunā, kas bija veltīta viņa uzvarai Krimā, lika noprast vēlmi iekarot pusi Ukrainas. "Galvenais jautājums - kā nodrošināt krievu un krievvalodīgo leģitīmo tiesību un interešu nodrošināšanu Ukrainas dienvidaustrumos. Vēlos atgādināt, ka tas, ko cara laikos sauca par Jaunkrieviju - Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva un Odesa -, tolaik nebija daļa no Ukrainas. Šīs teritorijas Ukrainai 20.gadsimta 20.gados atdeva padomju valdība. Kāpēc? Kas to lai zina. (..) Dažādu iemeslu dēļ Krievija šīs teritorijas zaudēja, bet cilvēki tur palika."

Autori uzskata, ka savstarpēji koordinēto ASV un ES sankciju ieviešana atturēja Putinu no mēģinājumiem okupēt vēl citas teritorijas.

Komentāri (9)CopyLinkedIn Draugiem X