Pk, 19.08.2022.

Latvija testē pašvaldības: Septiņi novadi vienā - Cēsis

Priekšvēlēšanu debates
TVNET/ReTV
Latvija testē pašvaldības: Septiņi novadi vienā - Cēsis
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Turpinot vēlēšanu debates, ReTV un TVNET turpina vērtēt topošos politiķus Cēsu novadā, kas jaunajā administratīvi teritoriālajā reformā piedzīvo vienu no vērienīgākajām pārmaiņām — tajā tiek apvienoti septiņi dažādi novadi. Iedzīvotāju skaits palielinās vairāk nekā divarpus reižu; arī deputātu skaits palielināsies. 

 

Šajās vēlēšanās pieteikti desmit politiskie spēki, un uz katru no 19 deputātu vietām ir 10 kandidātu.

Cēsu novada mēra amata kandidāti

  • Guntis Grosbergs, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (NA)
  • Jānis Rozenbergs, “Jaunā vienotība” (JV)
  • Andris Mihaļovs, Vidzemes partija (VP)
  • Edgars Mednis, “Jaunā saskaņa” (JS)
  • Jānis Rukšāns, Jaunā konservatīvā partija (JKP)
  • Elīna Stapulone, “Latvijas attīstībai” (LA)
  • Hardijs Vents, Latvijas Zemnieku savienība (LZS)
  • Egils Kurpnieks, Latvijas Reģionu apvienība (LRA)
  • Artis Rasmanis, Latvijas Zaļā partija (LZP)
  • Ivo Rode, Kustība “Par!/Progresīvie” (Par/Pro)

Vairāk nekā puse sarakstu līderu novadā darbojas jau pašlaik. Rozenbergs (JV) ir pašreizējais Cēsu mērs, Grosbergs (NA) ir Cēsu novada pašvaldības deputāts, Mihaļovs (VP) - pašvaldības izpilddirektors. LA saraksta līdere Stapulone ir pašreizējā Priekuļu novada domes priekšsēdētāja, Vents no LZS vada Pārgaujas novada domi, Kurpnieks (LRA) patlaban ir Līgatnes novada domes izpilddirektors. Domē atgriezties vēlas arī bijušais motosportists Rasmanis (LZP), kurš Cēsu pašvaldībā ievēlēts 2005. un 2009. gadā un bijis arī 12. Saeimas deputāts.  

Uz jauno pašvaldību kā JKP saraksta līderis kandidējošais Rukšāns ir zemnieku saimniecības "Pulkas" īpašnieks, Mednis no JS ir zemnieku saimniecības "Upmaļi" īpašnieks un biedrības "Tautas kustība No sirds Latvijai" vadītājs, savukārt "Par!/Pro" saraksta līderis Rode ir Cēsu Jaunās vidusskolas direktors un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs.

Raidījuma ievadā solījumi bira kā no pārpilnības raga - deputātu amata kandidāti pauda apņemšanos viest vispārīgus uzlabojumus visās jomās, tomēr izskanēja arī daži konkrēti un pat filozofiski solījumi. Piemēram, Rukšāns (JKP) solījās likvidēt azartspēļu zāles Cēsīs un iznīcināt latvāņus lauku teritorijās, Stapulone (LA) piedāvāja ieviest “līdzdalības budžetu”, bet Rasmanis (LZP) - izveidot īpašu ceļu remonta brigādi, kas ārkārtas situācijā spētu sakārtot bīstamās vietas uz ceļiem. Mednis, kura pārstāvētajā JS sarakstā ir tikai pieci kandidāti, izcēlās ar apņemšanos lietas darīt secīgi, “sākt ar pirmo klasi, vispirms iemācīties glīti rakstīt un tikai tad ieslēgt kompjūteru”.

Problēmas un risinājumi

Arī Cēsu novada pašvaldībā ne visi darbi ritējuši gludi, tostarp nesenākais incidents bijis Pārgaujas novada pašvaldībā, kur pērn septembrī KNAB veicis procesuālās darbības saistībā ar dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā, savukārt Valsts kontrole norādījusi uz nopietniem trūkumiem Cēsu pašvaldības policijas darba organizēšanā un izvērtēšanā.

Foto: TVNET

Par to, kā novērst pārkāpumus saimnieciskajā darbībā un lietderīgāk tērēt pašvaldības naudu, izlozes kārtībā izteicās četri kandidāti – Rode (Par/Pro) un Rukšāns (JKP) pauda līdzīgus viedokļus, ka lēmumu pieņemšanā un līdzekļu pārvaldīšanā vairāk jāiesaista sabiedrība, Rozenbergs (JV) piedāvāja biežāk aicināt talkā privāto sektoru un regulāri monitorēt un izvērtēt pakalpojumu kvalitāti. JS kandidāts Mednis savukārt uzskata, ka izšķirošais ir deputātu godaprāts un tautas kalpiem jāstrādā “ne tikai garīgi” domes sēdēs, bet arī fiziski un pašiem arī jāpārbauda, kāds ir pieņemto lēmumu rezultāts konkrētās vietās.

Zināšanu tests

Turpinājumā tika testētas deputātu amata kandidātu zināšanas par pašvaldības uzdevumiem un sadzīvi novadā. Vislabāk kandidātiem veicās zināšanu pārbaudē par to, vai jaunveidojamajā Cēsu novadā ietilps neeksistējošais Augšlīgatnes pagasts. Deviņi no desmit zināja, kādi ir galvenie ieguvumi no ēku siltināšanas, un pareizi atbildēja uz jautājumu par pašvaldības policijas kompetencēm, bet

vislielākās grūtības politiķiem sagādāja teju klasiskais jautājums par sabiedriskā transporta cenām novadā – uz šo jautājumu pareizi atbildēja tikai četri no desmit dalībniekiem.

Tikai puse spēja pareizi atbildēt uz jautājumu par jaunajām prasībām pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā, bet četri no desmit nespēja pareizi pateikt vai uzminēt muzeju skaitu jaunveidojamajā novadā. Nevienu kļūdu testā nepieļāva pašreizējās Cēsu mērs Rozenbergs (JV) un LZP kandidāts Rasmanis.

Bezdarbs Cēsu novadā

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka vēl 2019.gada beigās Cēsis varēja priecāties par 3,5% procentu bezdarba līmeni, tomēr tagad situācija ir pasliktinājusies. Jaunajā novadā vismazāk bezdarbnieku ir Vecpiebalgā, nedaudz vairāk – Jaunpiebalgā, Līgatnē, Pārgaujā un Amatā.

 

Savu redzējumu par to, kādi konkrēti un reāli risinājumi būtu īstenojami, lai mazinātu bezdarbu pašvaldībā, sniedza trīs Cēsu mēra amata kandidāti. Satpulone (LA) un Vents (ZZS) uzskata, ka šī problēma risināma, dažādos veidos radot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, savukārt Grosbergs (NA) iebilda, ka šī problēma jārisina nevis pašvaldībai, bet valstiskā līmenī, jo bezdarba līmeni ietekmē pandēmija. Vienlaikus viņš piebilda, ka būtu jāmēģina atbalstīt cilvēki, kuri vēlas pārkvalificēties.

Cēsu novada tēls

 

Cēsu novads no TVNET aptaujas dalībniekiem šā gada maijā ir saņēmis visai atzinīgu vērtējumu – trešdaļa (31%) uzskata, ka Cēsu novadā ir sakopta vide, gandrīz tikpat (28%) norāda, ka tajā notiek daudz kultūras pasākumu, un piektdaļa (19%) atzīst, ka Cēsis ir kopumā attīstīta pašvaldība. Taču pat 16% to ir novērtējuši kā pašvaldību ar neveselīgu politisko gaisotni, tikai 4% to uzskata par draudzīgu iedzīvotājiem izmaksu ziņā un tikai 2% domā, ka tā ir labvēlīga uzņēmējdarbībai.

Komentējot šo jautājumu, Mihaļovs (VP) piekrita aptaujas labajiem rezultātiem un minēja, ka pašvaldības tēlu uzlabotu darbi un lēmumi, kas vairo gan cēsnieku, gan pilsētas viesu uzticību. Rasmanis (LZP) savukārt uzskata, ka jautājumā par tautsaimniecisko attīstību izšķiroša būtu profesionālā izglītība, kas radītu darbavietas un uzlabotu vietējo uzņēmēju dzīvotspēju, piepildījumu un pašvaldības budžetu. Kurpnieka (LRA) ieskatā atliek vien turpināt labi iesāktos darbus novada vizuālā tēla uzlabošanā.

Iedzīvotāju viedokļi un kandidātu komentāri

ReTV aptaujātie iedzīvotāji visbiežāk norādīja uz dzīvojamā fonda trūkumiem novadā – ir maz un dārgi īres dzīvokļi, būtu jāsakārto daudzdzīvokļu namu iekšpagalmi un jāveido jaunas autostāvvietas. Tāpat novadnieki pauda bažas par novada saliedēšanu un vienotas identitātes veidošanu pēc apvienošanās, kā arī minēja jaunu darbavietu trūkumu. Interesanti, ka, piemēram,

Raiskumā satiktie iedzīvotāji pat nevēlējās īsti runāt par problēmām, sakot, ka baidās no pašvaldības politiķu politiskās izrēķināšanās.

Lūgti piedāvāt risinājumus iedzīvotāju minētajām problēmām, vairums kandidātu pievērsās tieši nekustamā īpašuma jautājumam. Stapulone (LA) un Gosbergs (NA) uzsvēra, ka aktīvāk jāatjauno padomju laika daudzdzīvokļu mājas, bet Rukšāns (JKP) papildināja, ka daļa problēmas ir augstie apkures rēķini, kas būtu risināmi, veidojot jaunus “enerģijas ģenerācijas centrus”.

Rozenbergs atzina, ka mājokļu problēma ir šaurais pudeles kakls novada attīstībā, tāpēc, viņaprāt, jāturpina privāto investīciju piesaiste, piedāvājot nodokļu atlaides jaunu īres namu attīstītājiem novadā. Par jaunu ēku būvniecību iestājās arī Mednis (JS), tiesa, viņš uzskata, ka būvniecības fondu nevajadzētu pilnībā nodot privātu uzņēmēju rokās.

“Nē, mums ir sena pieredze, visi esam piedzīvojuši padomju laikus un saņēmuši dzīvokli par velti,” pavēstīja kandidāts.

Vairāki kandidāti pievērsās jautājumam par jaunu darbavietu radīšanu. Mihaļovs (VP) pauda, ka vienlaikus jānodrošina gan pievilcīgāka uzņēmējdarbības vide, gan atbalsta pasākumi uzņēmējiem un zemniekiem, savukārt Rasmanis (LZP) uzskata, ka jaunu darbavietu radīšanai būtu svarīgi paredzēt ne tikai investīciju teritorijas, bet arī attīstīt profesionālo izglītību, lai investorus piesaistītu ar profesionālu darbaspēku. Vienlaikus viņš pievērsās stāvlaukumu trūkuma problēmai pie daudzdzīvokļu namiem, kas būtu jārisina ar līdzfinansējumu, grantu sistēmu un, ja nepieciešams, pašvaldībai jāpiešķir zeme šim nolūkam. Rode (Par!/Pro) ir pārliecināts, ka infrastruktūras problēmas būtu vienkārši risināmas, ja pašvaldībai būtu vairāk naudas, kas savukārt nozīmē, ka pašvaldībai vairāk jāpelna, tāpēc “Progesīvie” vēlas dibināt Cēsu investīciju aģentūru, kas cēsniekiem palīdzētu piesaistīt līdzekļus no dažādiem avotiem.

Rode pievērsās arī novada identitātes jautājumiem, paužot, ka šajā jautājumā jāsadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem - amatiermākslas kolektīviem, NVO, biedrībām – piešķirot tām naudu kultūras veidošanai. Vents (LZS) uzskata līdzīgi – lai radītu kopīgu tēlu un piederības sajūtu jaunveidojamajam novadam, jāatbalsta un jāstiprina vietējās kopienas un amatiermāksla.

Jautājumi konkurentiem

Diskusiju noslēdzošajā sadaļā kandidāti uzdeva jautājumu saviem konkurentiem, un visbiežāk uz politiķu jautājumiem nācās atbildēt Rozenbergam, Rasmanim un Ventam. Rozenbergam nācās taisnoties par nekvalitatīvi veiktu ceļa remontu netālu no Rāmuļiem, viņš arī tika iztaujāts par plānu, kā saliedēt apvienotos novadus, un konkurenti interesējās arī par viņa plāniem kandidēt vai nekandidēt Saeimas vēlēšanās. Vents tika iztaujāts gan par Cēsu klīnikas attīstības plāniem, gan par tiesībsargājošo institūciju viesošanos viņa vadītajā Pārgaujas novadā.

Konkurentus interesēja arī Rasmaņa viedoklis par galvenajiem izaicinājumiem līdz šā gada beigām, savukārt

Mednis (JS) izmantoja iespēju Rasmanim uzdot sev sasāpējušu jautājumu par to, ka Sarkanajā grāmatā ierakstītie ūdri Cēsu novadā savairojušies un “iztīrījuši” ūdenstilpes, upītes un ezerus, tādējādi traucējot makšķerniekiem gūt pozitīvas emocijas,

proti, maz ķeras zivis. Rasmanis gan iebilda, ka pašvaldībai ar Sarkanās grāmatas saturu nav sakara, taču viņš pieļāva, ka pašvaldība, iespējams, varētu rūpēties par pastāvīgu zivju resursu atjaunošanu upēs un ezeros.

Rukšānu konkurenti iztaujāja par plāniem sakārtot Cēsu tirgu un piesaistīt finansējumu šim mērķim, savukārt Rozenbergs ar Rodi apmainījās idejām par to, kā nodrošināt izglītības kvalitāti un pieejamību novadā un kā piesaistīt jaunus pedagogus.

Diskusijas noslēgumā Grosbregs painteresējās par Medņa viedokli, kādi pasākumi dabas aizsardzībai būtu nepieciešami, “lai Cēsu novada iedzīvotāji būtu laimīgi”, uz ko Mednis atbildēja, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt mazās mājsaimniecības, lai katra no tām darbotos savā virzienā un tādējādi saimniekošanas sistēmās nodrošinātu daudzveidību. “Šobrīd tendence uz muižu veidošanu nozīmē to, ka milzīgas teritorijas tiek padarītas par tuksnesi no dabas aizsardzības viedokļa,” uzskata JS politiķis.

Vēlēšanu debates turpinās!

TVNET un ReTV Ziņu dienestu komandas turpina pašvaldību vēlēšanu debates, kas tapušas sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Nākamās debates ReTV televīzijā būs skatāmas 21.maijā plkst. 21.30, un tajās tiks vētīti pretendenti uz Daugavpils novada domes priekšsēdētāja amatu. Līdz šim debatēs piedalījušies jau trīs pašvaldību deputātu amata kandidāti no Bauskas, Alūksnes un Līvānu novada. 

Vēlēšanu debašu laiki ReTV ēterā: 

  • 21.05. plkst. 21.25 (Daugavpils)
  • 22.05. plkst. 21.25 (Jelgava)
  • 23.05. plkst. 21.25 (Jēkabpils novads)
  • 24.05. plkst. 21.25 (Jūrmala)
  • 25.05. plkst. 18.00 (Saulkrastu novads)
  • 26.05. plkst. 18.00 (Valkas novads)
  • 26.05. plkst. 21.25 (Liepāja)
  • 28.05. plkst. 21.25 (Tukuma novads)
  • 29.05. plkst. 21.30 (Ogres novads)
  • 30.05. plkst. 21.30 (Valmieras novads)
  • 01.06. plkst. 18.00 (Ventspils novads)

Pašvaldību vēlēšanas notiks sestdien, 5.jūnijā.

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.

Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes logo
Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes logo Foto: NEPLP/Publicitātes foto

`

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu