Pārmaksāti testēšanas pakalpojumiem krīzes sākumposmā un novēlota testēšana SAC: Valsts kontroles revīzija (2)

Revidenti norādīja, ka saistībā ar Covid-19 neprognozējamo izplatību Latvijā jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020.gada 12.martā atbildīgajām institūcijām bija jārīkojas nekavējoties, lai vīrusu identificētu un pēc iespējas ātrāk to ierobežotu. Šai nolūkā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bija jāslēdz līgumi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem jeb laboratorijām, aprēķinot tarifus par veiktajiem izmeklējumiem Covid-19 identificēšanā.

Veicot pārbaudi par to, kā 2020.gadā izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti šiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tomēr revidenti atzīst, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.

"Līdz pat vienota tarifa izveidei Covid-19 noteikšanai, kas stājās spēkā 15.augustā, laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem tika aprēķināti individuālie tarifi. Tādējādi, piemēram, vienam pakalpojumu sniedzējam par vienu laboratorisko izmeklējumu tika samaksāts pat līdz 20% vairāk nekā citam pakalpojumu sniedzējam. Vienotais Covid-19 noteikšanas tarifs, kas tika noteikts 33,08 eiro apmērā, ļāva samazināt individuālos tarifus no 24 līdz pat 37%," norāda revidenti.

Revīzijā tika konstatēts, ka no Covid-19 testēšanai paredzētā finansējuma 26,3 miljonu apmērā 98% jeb 25,7 miljoni tika novirzīti trijām laboratorijām - SIA "E.Gulbja laboratorija" - 41%, SIA "Centrālā laboratorija" - 38% un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Nacionālajai mikrobioloģijas references laboratorijai (RAKUS References laboratorija) - 19%. Šīs laboratorijas iesaistījās Covid-19 testēšanā jau kopš ārkārtējās situācijas sākuma.

Revidenti secināja, ka tām novirzītā finansējuma atšķirības saistītas ar veikto testēšanas izmeklējumu apjomu un būtiski atšķirīgajiem individuālajiem tarifiem, kuri pastāvēja līdz pat 14.augustam.

"Individuālie tarifi par vienu laboratorisko izmeklējumu Covid-19 noteikšanai RAKUS References laboratorijai paredzēja samaksu 43,61 eiro apmērā, "Centrālaji laboratorijai" - 47,55 eiro, bet "E.Gulbja laboratorijai" - 52,23 eiro jeb līdz pat 20% vairāk. Revīzijas gaitā NVD informēja Valsts kontroli, ka vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas izmeklējumus Covid-19 testēšanai veica tikai RAKUS References laboratorija, bet līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu un saslimstības tempu pieaugšanu NVD vienojās ar "E.Gulbja laboratoriju" un "Centrālo laboratoriju" par to iesaisti Covid-19 testēšanā," klāsta Valsts kontrole.

Šos pakalpojumu sniedzējus atlasīja, izmantojot NVD tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai.

NVD skaidroja, ka individuālie tarifi laboratorijām tika aprēķināti, pamatojoties uz to iesniegtajiem Covid-19 testēšanas faktisko izmaksu aprēķiniem. Līdz pat 64% no tarifa veidoja izmaksu pozīcija "ārstniecības līdzekļi (medikamenti un vienreiz lietojamie instrumenti)", kurā iekļautie materiāli galvenokārt arī ietekmēja laboratoriju individuālo tarifu atšķirības līdz pat 20%. Vienlaikus revidenti noskaidroja, ka NVD nepārbaudīja, vai laboratoriju iesniegto reaģentu izmaksas atbilst faktiskajiem izdevumiem.

Tikai 7.jūlijā NVD pieprasīja laboratorijām iesniegt Covid-19 testēšanas pakalpojuma individuālo tarifu dokumentāciju - rēķinus par reaģentu iegādi. Veicot tarifa izmaksu pozīciju savstarpēju salīdzināšanu, NVD pārliecinājās par ražošanas procesu un izmaksu līdzību un, par pamatu ņemot RAKUS References laboratorijas tarifa veidošanas principus, izstrādāja vienotu tarifu Covid-19 noteikšanai.

Revidentu ieskatā, NVD, jau uzsākot sadarbību ar laboratorijām, bija jāpārbauda individuālo tarifu visu izmaksu pamatotība un atbilstība faktiskajiem izdevumiem.

Lai nodrošinātu ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un ievērotu vienlīdzības principu starp pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole iesaka NVD turpmāk veikt pakalpojumu apjoma ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu un panākt ekonomiski izdevīgāko risinājumu tarifu noteikšanā.

Revidenti: Sociālās aprūpes centros regulāra Covid-19 testēšana tika uzsākta novēloti

Visaptveroša un regulāra sociālās aprūpes centru (SAC) klientu un darbinieku testēšana tika uzsākta tikai aizvadītā gada decembrī, lai gan laika posmā no novembra līdz decembrim saslimšana ar Covid-19 SAC pieauga turpat četrkārtīgi - no 826 līdz pat 3184, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti norādīja, ka, neraugoties uz to, Veselības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) 2020.gada novembrī vēl tikai turpināja diskutēt par nepieciešamību veikt regulāru visu sociālās aprūpes centru darbinieku un klientu testēšanu.

Valsts kontrole 22.janvārī saņēma Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vēstuli ar lūgumu iesaistīties Labklājības ministrijas (LM) darbības izvērtēšanā Covid-19 izplatības ierobežošanai SAC, kā arī sniegt rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Veicot revīziju, Valsts kontrole konstatēja, ka attiecībā uz Covid-19 izplatības ierobežošanu konkrētos SAC, kuros saslimšana ir konstatēta, atbildīgās institūcijas, tajā skaitā LM, ir rīkojušās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām savas kompetences ietvaros.

"Tomēr, situācijai saasinoties un saslimstībai pieaugot, joprojām nebija vienotas un koordinētas situācijas vadības, tostarp savlaicīgas SAC darbinieku un klientu profilaktiskās testēšanas. Tās lielo nozīmi infekcijas izplatības ierobežošanā un situācijas kontrolē 2020.gada maijā izstrādātajās rekomendācijās bija uzsvēris arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs," secina Valsts kontrole.

Pēc revidentu sniegtās informācijas, vienreizēja SAC klientu un darbinieku profilaktiskā testēšana tika veikta 2020.gada aprīlī un maijā, kad šajās iestādēs pieauga saslimušo skaits. Savukārt 2020.gada rudenī, kad sākās otrais saslimšanas vilnis, par nepieciešamību veikt sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku testēšanu visi SAC tika informēti tikai 26.novembrī notikušajā LM un Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā seminārā "Aktualitātes sociālās aprūpes centru darbā".

Valsts kontroles ieskatā, infekcijas izplatības risku SAC, iespējams, paaugstināja arī gadiem nerisinātās nozares problēmas, kas tika aktualizētas 2020.gada vasarā un rudenī Veselības inspekcijas un LM pārbaudēs. "Tās bija šādas - SAC telpu neatbilstība, ja institūcijā sāktos masveida saslimšana, nepietiekams sociālā darba un aprūpes personāla skaits un tā kvalifikācija, kā arī SAC klientiem pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes problēmas," norādīja revidenti.

"Par vienotas situācijas vadības atskaites punktu, ar kuru ir uzskaitītas visas nepieciešamās darbības situācijas kontrolei un atbildīgie par tām, var uzskatīt Ministru prezidenta 19.janvārī izdoto rezolūciju, ar kuru LM sadarbībā ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tika uzdots izstrādāt rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai SAC. Rīcības plāns Ministru kabinetā tika apstiprināts 3.februārī," pauda revidenti.

Valsts kontrolē norādīja, ka rīcības plānā ir aptverti visi galvenie procesa soļi un darbības, lai nodrošinātu vienotu koordināciju, savlaicīgi reaģētu uz notiekošo un iniciētu nepieciešamās izmaiņas, ietverot ne tikai tūlītējus pasākumus, kas ir nepieciešami Covid-19 infekcijas izplatības laikā, piemēram, eksprestestu lietošanu, brīvprātīgo aprūpētāju piesaisti no nevalstiskajām organizācijām. Bet arī vidējā termiņā risināmas problēmas, kas ir sen zināmas, bet risinājums ilgstoši nav sekojis, - atlīdzības pārskatīšanu sociālās aprūpes centros nodarbinātajiem un risinājumus sociālās aprūpes centru infrastruktūras sakārtošanai.

Revidentu vērtējumā, rīcības plāna izstrāde par kopējās situācijas koordinēšanu atbildīgajai Veselības ministrijai un Krīzes vadības padomei bija jāierosina, jau sākoties Covid-19 izplatībai vai vismaz tad, kad valstī atkārtoti pieauga Covid-19 izplatība.