Kamēr lielākajā daļā Eiropas vakcinācija pret Covid-19 uzņem apgriezienus, Bulgārija stipri atpaliek. Pat Latvijā un Rumānijā, kur vakcinācija noris salīdzinoši gausi, poti saņēmuši divreiz vairāk cilvēku, norāda medijs "Politico". Bulgārijas un Latvijas stāstos ir velkamas vairākas paralēles.
Maija vidū vismaz vienu vakcīnas devu bija saņēmuši tikai nedaudz vairāk par 10% bulgāru. Šādā tempā turpinot, 70% Bulgārijas sabiedrības būs vakcinēti tikai 2022.gada februārī.
Taču Bulgārija trešā viļņa laikā sasniedza vienu no augstākajiem koronavīrusa mirstības rādītājiem Eiropā. Līdz šim valstī ar nepilniem septiņiem miljoniem iedzīvotāju reģistrēti vairāk nekā 17 000 nāves gadījumu, kas saistīti ar Covid-19. Eksperti nobažījušies, ka lēnā vakcinācijas tempa dēļ vīrusa uzliesmojumam Bulgārijā gals nebūs redzams vēl ilgi.
Līdzības ar Latviju
Viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ vakcinācija noris tik lēni, lasītājiem Latvijā izklausīsies pazīstams. Kad parādījās iespēja iepirkt vakcīnas, Bulgārijas valdība pasūtīja lielu daudzumu "AstraZeneca" devu, jo tās ir lētākas un vienkāršāk uzglabājamas, vienlaikus atsakoties no daļas "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu, kuras valstij bija pieejamas caur ES centralizēto iepirkumu.
"Tobrīd tas nebija uzskatāms par sliktu lēmumu," skaidro pulmonologs un bijušais Bulgārijas parlamenta deputāts Aleksandrs Simidčjevs, kurš pārstāv opozīcijā esošo aliansi "Demokrātiskā Bulgārija". "Taču pārmērīga paļaušanās uz vienu vakcīnu, nepietiekamā daudzumā pasūtot citas, ilgtermiņā izrādījās slikta pieeja."
Tas kļuva acīmredzami, kad sāka kavēties "AstraZeneca" vakcīnu piegādes Eiropas Savienībai. Izgaismojās arī citi Bulgārijas vakcinācijas kampaņas vājie punkti. Prioritāri tika vakcinēti mediķi, skolotāji un pansionātu iemītnieki un darbinieki. Tomēr pat šajās grupās bija visai daudz cilvēku, kas atteicās vakcinēties.
Cenšoties paātrināt vakcinācijas tempu, Bulgārija jau februārī ieviesa "zaļos koridorus", ļaujot vakcinēties ikvienam, tai skaitā cilvēkiem, kuri nepieder pie nevienas prioritārās grupas. Lielajās pilsētās atsaucība bija liela, un trīs dienu laikā sapotējās 30 000 bulgāru.
Taču "zaļos koridorus" nācās apturēt, jo aptrūkās vakcīnas. Parādījās ziņas par "AstraZeneca" iespējamo saistību ar ļoti retiem trombozes gadījumiem, kas Bulgārijas sabiedrībā vēl vairāk iedragāja uzticēšanos vakcīnām.
Neuzticēšanās vakcīnām
55 gadus vecais telekomunikāciju inženieris Petars Petrovs stāsta, ka negāja vakcinēties, kamēr netika solīta viņa izvēlētā pote.
"Es gribēju mRNS vakcīnu, tāpēc gaidīju, kamēr tās bija pieejamas," viņš stāsta. "Beidzot pieteicos uz 15.aprīli, taču, kad ierados vakcinācijas punktā slimnīcā, izradījās, ka tur nav nekā cita kā vien "AstraZeneca"."
Izvēlēto vakcīnu viņš saņēma tikai maija sākumā, un viņa sieva joprojām šaubās. "Viņai ir bažas par vakcīnām, un viņa ar to nesteidzas," norāda Petrovs.
Saskaņā ar "Eurobarometer" aptauju datiem, Bulgārijā pēc iespējas drīzāk vakcinēties vēlas tikai 19% iedzīvotāju. Šis rādītājs ir daudz mazāks nekā vairumā pārējo ES dalībvalstu. 21% vēlas vakcinēties šī gada laikā, 32% to vēlas darīt "vēlāk", bet 22% vispār neplāno vakcinēties.
Vakcinācijas stratēģijas kritiķi uzskata, ka valdība bija pārāk pasīva. "Mums neizdevās izstrādāt integrētu komunikācijas stratēģiju, kas būtu vērsta uz vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un saprotami izskaidrotu ieguvumus no vakcinācijas pret Covid-19," norāda Simidčjevs.
Slikti organizēts process
Vakcinācijas kampaņu bremzēja arī kļūdas procesa organizēšanā, vakcīnu piegāžu kavēšanās un veselības aprūpes sistēmas īpatnības.
Bulgārijas veselības aprūpes sistēmā ļoti liela loma ir ģimenes ārstiem, taču to iesaiste vakcinācijā bija gausa. Pagājušomēnes ģimenes ārstiem Sofijā stundām ilgi bija jāstāv rindās, lai saņemtu tiem pienākošās vakcīnu devas. Pirms trim nedēļām mēģinājumi apiet rindu noveda pie asiem konfliktiem un vienā gadījumā - pat pie saķeršanās ārstu starpā.
"Pilnīgs organizētības trūkums," sūdzas Sofijas ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Georgijs Mindovs. "Mums nekad nevar pateikt, kādas vakcīnas ir pieejamas un cik devas saņemsim."
Šonedēļ Bulgārijas jaunais veselības ministrs Stoičo Kacarovs norādīja, ka veselības nozares amatpersonām jāizveido loģistiskas punkti, kuros ģimenes ārsti pēc pieprasījuma ik nedēļu varēs saņemt vakcīnas devas.
Spānijā dzīvojošā bulgāru sabiedrības veselības eksperte Dafina Dobreva pauž bažas par to, ka prioritārajās grupās joprojām vakcinēts neliels cilvēku skaits. Vecuma grupā virs 80 gadiem vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši tikai 10,6%, septiņdesmitgadnieku vidū 17,2%, bet sešdesmitgadnieku vidū - 16,5%.
"Pētījumi rāda, ka cilvēkiem šajās vecuma grupās ir augstāks smagas saslimšanas vai nāves risks, tāpēc gados vecu cilvēku vakcinācija ir ārkārtīgi nozīmīga," skaidro Dobreva.
Kacarevs otrdien paziņoja, ka turpmāk vakcinācijas centros no pirmdienas līdz ceturtdienai tiks vakcinēti tikai cilvēki no 60 gadu vecuma vai ar hroniskām slimībām, bet pārējie varēs pierakstīties atlikušajās nedēļas dienās. "Mēs labojam vakcinācijas vadlīnijas, jo vairums nāves gadījumu bija vecuma grupā pēc 60 gadiem," viņš norādīja.
Kacarovs pagājušogad vairākas reizes publiski izteicās, ka jaunais koronavīruss patiesībā nemaz neesot tik bīstams. Taču šonedēļ viņš publicēja videoziņojumu, aicinot Bulgārijas iedzīvotājus vakcinēties. "Patīk tas vai nē, taču vakcinācija pagaidām ir vienīgais pierādītais veids, kā mazināt vīrusa izplatību un nāves gadījumu skaitu," viņš sacīja. "Mūsu panākumi vai izgāšanās būs atkarīgi no ikviena pilsoņa."
