Viņaprāt, pat ja valdība izvēlēsies parlamenta lemto pildīt, tad aktualizējas jautājums, cik daudz laika administratīvi tas prasīs.
Viņš baidās, ka hokeja čempionāts tad jau būs beidzies.
Dombrovskis uzsvēra, ka par šo jautājumu vispār tiek diskutēts tikai tāpēc, ka koalīcijā ir kārtējās domstarpības, kuras publiski tiek "iznestas uz āru". Vienlaikus viņš piebilda, ka "labi, ka JKP tagad saka, ka ar administratīviem šķēršļiem kaut kas tiek kavēts, bet kad JKP to pašu dara pret opozīciju, tad tas ir pieņemami".
Parlamentārietis esot satraucies, - ja mēs rādīsim pasaulei tukšas tribīnes, tad tas būs "Latvijas tēls, ko rādīs visai pasaulei", un tad citi izsecināšot, ka Latvijā nav cilvēku vai viņi neskatās hokeju.
Saeimas deputāts pārmeta valdībai, ka tā aicina cilvēkus vakcinēties, tomēr pilnībā vakcinētiem cilvēkiem nedod iespēju neievērot daļu ierobežojumu vai apmeklēt hokeja čempionātu.
"Pie Dzintara jūras dzīvojošajiem nevajag vakcināciju, jo viņi jau tā ir spēcīgi un veselīgi," apgalvoja deputāts Aldis Gobzems. Viņš pārmeta valdībai cilvēku segregāciju pēc vakcinēšanas principa. Viņaprāt, "veselīga sabiedrība nebaidās nomirt katru dienu", un šādas bailes esot tikai "globālistu atbalstītās valdībās un valstīs, kas aizņemas naudu".
Savukārt parlamentārietis Andris Kazinovskis rosināja domāt par to, kāpēc Latvija vispār uzņēmās rīkot čempionātu, ja tajā kā skatītāji nevar piedalīties Latvijas iedzīvotāji. Viņaprāt, neielaižot skatītājus, hokeja čempionāta rīkošanai grūti saskatīt saimniecisko pamatu. Kazinovska ieskatā, ar atļauju klātienē vērot meistarsacīkstes varētu veicināt sabiedrības saliedēšanos.
Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) sacīja, ka veselības saglabāšanas jomā jau ilgstoši pastāv dažādi tiesību ierobežojumi, tāpēc runas par segregāciju neesot pamatotas. Viņš atgādināja, ka, uzņemoties hokeja čempionāta organizēšanu, Latvijai bija jādomā par no šāda lēmuma izrietošajām sekām.
Dolgopolovs norādīja, ka valdība varētu liberalizēt Saeimas uzdevumu, pašiem izvēloties kritērijus. "Kāpēc neviens neuzdod jautājumu, ja, ieejot veikalā, nevienam netiek prasītas vakcinācijas izziņas? Tad tiek runāts tikai par kvadrātmetriem. Arī hokeja gadījumā varētu tā darīt," sacīja deputāts.
LETA vēstīja, ka JKP, ZZS, "Saskaņas", "KPV LV" un pie frakcijām nepiederošie deputāti divreiz savāca nepieciešamos parakstus Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanai, lai varētu lemt par atļauju pasaules hokeja čempionāta spēlēs ielaist arī skatītājus.
Pirmajā sēdē, kurā izskatīja lēmumprojektu, deputātiem iebilstot, notika balsojums par jautājuma iekļaušanu nākamajā Saeimas sēdē. Tikmēr īsā laikā deputātiem izdevās vēlreiz savākt nepieciešamos parakstus, un šovakar tika sasaukta otra sēde, kurā vairākums Saeimas JKP rosinājumu atbalstīja.
Jau ziņots, ka līdz šim viedokļi par šo jautājumu bijuši pretrunīgi. Otrdien valdība nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu, kā rezultātā JKP, kura vada par sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju, solīja šo jautājumu pārskatīt Saeimā.
Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tikšot meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.
Sākotnēji tika runāts, ka uz spēlēm varētu ielaist cilvēkus, kas pabeiguši vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu cilvēku pašlaik Latvijā vēl ir relatīvi maz - pārsvarā mediķi un seniori. Kā liecināja aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, valdībai tika piedāvāts jau cits risinājums - ministrija piedāvāja uz spēlēm ielaist zināmu skaitu cilvēku, kuri uzrādītu pēdējo divu dienu laikā veiktus negatīvus Covid-19 testus, bet šāds risinājums neapmierināja premjeru un veselības ministru.