Bez vakcīnu trūkuma viens no vakcinācijas kampaņas vājajiem posmiem līdz šim ir bijis pieteikšanās pa tālruni 8989 - saņemts daudz sūdzību, ka operatorus nevar sazvanīt. Pagājušajā nedēļā Nacionālais veselības dienests lauza līgumu, jo firma neesot spējusi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Vakcinācijas tālruņa numura apkalpošanas iepirkumā februārī piedalījās trīs pretendenti, bet uzvarēja neliela firma no Daugavpils SIA "Ritmika", kuras piedāvātā cena bija četrreiz zemāka nekā konkurentiem. Šajā biznesā daudziem tas bija pārsteigums.
Tālrunis 8989 vakcinācijas reģistrācijai darbību sāka februāra sākumā. Tobrīd vakcīnas bija pieejamas tikai mediķiem un sociālās aprūpes centriem. Lielākas vakcīnu piegādes bija gaidāmas tuvākajās nedēļās, tāpēc zvanu centram bija jābūt jaudīgam. Prognozes bija 8000 zvanu dienā, tomēr, neskatoties uz to, ka šāda slodze gandrīz nekad netika sasniegta, uzņēmums nespēja izpildīt solīto - daudzi zvani palika neatbildēti, jo uzņēmums nespēja pielāgoties mainīgajam zvanu skaitam, skaidroja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas komunikācijas koordinatore Ieva Stūre. "Vienu dienu tie var būt pāris simti zvanu, bet dienās, kad atvēra jaunas prioritārās grupas, zvanu skaits tuvojās astoņiem tūkstošiem. Nelielai firmai bijis grūti piemēroties šādam režīmam."
Februārī Vakcinācijas birojs bija tikko sācis darbu, tāpēc Veselības ministrija zvanu centra iepirkumu uzdeva rīkot Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai. Vakcinācijas birojā bijis pārsteigums, ka nelielā firma ir uzvarējusi nozīmīgajā iepirkumā, taču to mainīt nebija iespējams.
Austrumu slimnīca zvanu centru izvēlējās sarunu procedūrā. Šāda iepirkuma forma nozīmē to, ka pasūtītājs uzrunā vairākus pretendentus un no šā loka izvēlas izdevīgāko piedāvājumu, taču slimnīcā apgalvo, ka nevienu neesot uzrunājuši. Līdz ar to priekšrocības bija firmu TET un CSC Telecom apvienībai, kas pirms konkursa bija sagatavojuši tālruni un zvanu centru testa režīmā un, visticamāk, par iepirkumu zināja.
Atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo informāciju, "Nekā personīga" norāda, ka
citas lielas firmas arī gaidīja paziņojumu par iepirkumu, tomēr par to uzzināja vien tad, kad bija pasludināts uzvarētājs.
Pēc slimnīcas skaidrotā, SIA "Ritmika" paši esot atraduši publikāciju par sarunu procedūru elektronisko iepirkumu sistēmas vietnē un uzvarējuši ar zemāko cenu. Pieteikuma iesniegšanai bija atvēlētas tikai piecas dienas.
RAKUS Attālināto pakalpojumu attīstības vadītājs Mārtiņš Tuzis raidījumam atzina, ka par šo uzņēmumu bijušas bažas, tāpēc viņš personīgi pārbaudījis atsauksmes par tā iepriekšējo darbību, tajā skaitā par sadarbību ar SIA "Rīgas satiksme", kur saņemtas ļoti labas atsauksmes.
SIA "Ritmika" reģistrēta daudzdzīvokļu mājā Rīgā, kur nekas par zvanu centru neliecina. Arī pa tālruni firmu nevar sazvanīt.
"Lursoft" redzams, ka firmas vienīgā īpašniece ir Insese Guščina. 2019.gadā firmā bija deviņi darbinieki. Apgrozījums bijis 289 000 eiro, peļņa - 58 000 eiro. Līdz 2016.gadam firma bija reģistrēta Daugavpilī, kur tā faktiski atrodas arī šobrīd.
SIA “Ritmika” izpilddirektors Oļegs Guščins raidījumam apgalvoja, ka kompānija ieguldījusi arī diezgan daudz naudas serveru iegādē, jaunu darba vietu izveidē, savās serveru sistēmās, pieņēmusi darbā 30 cilvēkus un uz tenderi devusies ar rekomendācijām no Daugavpils domes, Rēzeknes domes un citām valsts organizācijām.
Uzņēmums uzskata, ka viņu neveiksmēs vainojams pasūtītājs, kas devis neizpildāmus uzdevumus, un norāda, ka laika gaitā audzis pienākumu apjoms.
Austrumu slimnīca iepirkumā prasīja tikai reģistrēt zvanītājus vakcinācijas rindā, pēc tam līgumu papildināja ar konsultāciju sniegšanu, vēlāk arī pieprasīja strādāt brīvdienās. Uzņēmums visam piekrita par solīto cenu – 49 centi par zvanu. Guščins zvanu centra neveiksmēs vaino Nacionālo veselības dienestu, ka tas nav laikus brīdinājis par zvanu skaita pieaugumu.
"Piemēram, RAKUS negaidīti izsūta simtiem tūkstošus īsziņu Latvijas iedzīvotājiem un pienāk zvanu lavīna, ko mēs nevarējām prognozēt.
Skaidrs, ka šajās dienās mēs nevarējām 100% zvanus pieņemt. Vai cits piemērs. Sākas vakcinācija, visi vakcinācijas centri nespēj tikt galā ar darbu, un viņi savus numurus pāradresē uz mūsu firmu – 8989. Un mēs redzam, ka minūtē pienāk 500 zvani, ko mēs nevaram apkalpot," skaidroja Guščins.
Lai nepaliktu bez vakcinācijas zvanu centra, Nacionālais veselības dienests aprīlī, vēl pirms līguma laušanas ar "Ritmiku", izsludināja jaunu iepirkumu. Tajā prasīts ne vien atbildēt uz vakcinējamo zvaniem, bet arī nodrošināt apzvanīšanu un e-pastu saraksti. Pieteicās arī firma "Ritmika".
Stūre norāda, ka līgums ar šo uzņēmumu ir beidzies pagājušajā nedēļā, un no 13.maija darbu ir sācis SIA TET, kuriem dotas divas nedēļas laika, lai sāktu strādāt pilnā kapacitātē, pilnā apjomā. Uzņēmums izvēlēts sarunu procedūrā.
"Pieteicās vēl četri citi pretendenti, taču vai nu piedāvātā cena nebija atbilstoša, vai nebija pārliecības, ka šis pretendents spēs nodrošināt šādas kvalitātes pakalpojumu, vai arī cena bija ļoti patīkama, ļoti zema, bet pretendents piedāvāja daļu zvanu veikt ar robotu palīdzību, bet, zinot šī pakalpojuma specifiku, te nevar strādāt robots," skaidro Vakcinācijas projekta biroja pārstāve.
TET cena par vienu zvanu vai e-pastu ir 1,72 eiro. Tāpat Nacionālais veselības dienests maksās ikmēneša pakalpojumu uzturēšanas maksu 3000 eiro, kas ir aptuveni četras reizes dārgāk nekā līdz šim.
Daugavpils firma ir nosūtījusi sūdzību Veselības ministrijai, kurā līguma laušanu lūdz atzīt par prettiesisku un atjaunot.