Ja Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko izspruks sveikā par Īrijas lidsabiedrības “Ryanair” lidmašīnas sagrābšanu virs Baltkrievijas, tas iedvesmos citus pasaules diktatorus izmantot lidmašīnu nolaupīšanu kā jaunu instrumentu represiju veikšanai, uzskata izdevuma “The Atlantic” komentētāja Anne Aplbauma.
Pat brīžos, kad tiek apstrīdētas mūsu civilizācijas pamatvērtības, joprojām ir daži noteikumi, ko mēs turpinām ievērot, piemēram, noteikumi, saskaņā ar kuriem strādā gaisa satiksmes kontrolieri.
Jebkuras valsts lidmašīnu pilotiem, pat lidojot virs potenciāli nestabilām valstīm, nevajadzētu satraukties, ka instrukcijas, ko viņi saņem no gaisa satiksmes kontrolieriem, varētu būt maldinošas vai politiski motivētas, vai ka tām varētu būt jebkāds cits mērķis, kas nav droša lidmašīnas nonākšana galamērķī.
Tagad Baltkrievijas diktators Lukašenko, veicot bezprecedenta “triku”, ir sagrāvis šo pieņēmumu. Baltkrievijas gaisa satiksmes kontrolieri maldināja “Ryanair” apkalpi par lidmašīnā it kā esošu spridzekli. Realitātē nekāda spridzekļa nebija, un pēc lidmašīnas nosēdināšanas Minskā pasažieri netika no tās steigšus evakuēti.
Šā Lukašenko gājiena patiesais mērķis bija divu lidmašīnā esošu cilvēku aizturēšana.
Minskā Baltkrievijas varas iestādes aizturēja lidmašīnā esošo Baltkrievijas opozīcijas līderes Svetlanas Tihanovskas štāba locekli, opozīcijas medija "Nexta" dibinātāju un galveno redaktoru Romānu Protaseviču, kuram Baltkrievijā draud nāvessods, un viņa draudzeni.
Protasevičs no Baltkrievijas aizbrauca 2019.gadā, un kopš tā laika viņš dzīvojis trimdā.
Par to, kas notika debesīs virs Baltkrievijas, nav nekādu šaubu - Lukašenko režīms ļaunprātīgi izmantoja gaisa satiksmes kontroles procedūru, lai nolaupītu disidentu.
Citiem vārdiem, šis ir stāsts, kas līdzvērtīgs Krievijas praksei izmantot radioaktīvas vai nervu indes, lai vērstos pret “valsts ienaidniekiem” Lielbritānijā, Saūda Arābijas pastrādātajai brutālajai žurnālista slepkavībai valsts konsulātā Turcijā, Irānas veiktajām disidentu slepkavībām Nīderlandē un Turcijā vai Ķīnas piekoptajai ārvalstīs dzīvojošo disidentu nolaupīšanai un ieslodzīšanai.
Cilvēktiesību aizstāvju organizācija “Freedom House” šo praksi sauc par “transnacionālām represijām” - organizācija ir apkopojusi informāciju par vairāk nekā 600 šādiem gadījumiem.
Šādi paņēmieni jau sāk kļūt jaunu ierastu kārtību. Autoritāri režīmi savu ienaidnieku vajāšanā aizvien mazāk sāk izjust nepieciešamību respektēt valstu robežas, pases vai diplomātiskās tradīcijas un tagad arī - gaisa satiksmes kontroles noteikumus.
Šajā “jaunajā pasaulē” diktatori ir arvien vairāk gatavi aizturēt vai nogalināt politiskos disidentus jebkur, neatkarīgi no tā, kāda viņiem ir pilsonība vai kādas starptautiskās tiesību normas vai procedūras viņus teorētiski varētu aizsargāt.
Reizēm šie režīmi izdara spiedienu uz citām valstīm, lai tās palīdzētu. Citreiz cilvēki tiek nolaupīti bez citu palīdzības. Cena, ko par šādu rīcību nākas maksāt sankciju vai sabojātu starptautisko attiecību veidā, šos diktatorus acīmredzami pārāk nesatrauc.
Gadījums ar Baltkrieviju ir īpašs, jo atšķirībā no Saūda Arābijas, Krievijas vai Ķīnas, Lukašenko starptautiskajā arēnā ir visai minimāla ietekme.
Tas, ka Lukašenko ir gatavs nolaupīt un apdraudēt Eiropā reģistrētu lidmašīnu, kurā galvenokārt bija Eiropas Savienības pilsoņi, nozīmē, ka viņš ir gatavs pilnīgai attiecību saraušanai ar Eiropu un ka viņš ir pilnīgi pārliecināts uz Krievijas politisko un ekonomisko atbalstu gadījumā, ja šīs attiecības tiks sarautas.
Krievijas propagandas mediji un vairākas amatpersonas jau uzreiz pēc lidmašīnas nosēdināšanas steidza slavēt Lukašenko par “skaisto operāciju” , kas bijusi “nepieciešama un attaisnojama”. Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo “jaunajai kārtībai” ir raksturīgi, ka diktatori atbalsta citus diktatorus, kuri pārkāpj starptautiskos noteikumus.
Eiropas Savienība dažas dienas pēc incidenta jau paziņoja par jaunu sankciju noteikšanu Baltkrievijai.
Situācijai rūpīgi seko līdzi ne tikai demokrātijas Eiropā un citur pasaulē, bet arī diktatori. Viņi vēlas uzzināt vai Lukašenko tiks sveikā cauri, kas nozīmētu, ka šis jaunais represiju instruments kļūs pieejams arī citiem autoritāriem režīmiem.
Citi diktatori noteikti vēlas šāda instrumenta pieejamību, jo tas sūta skaidru signālu trimdā dzīvojošajiem disidentiem: “Jūs neesat drošībā. Jūs nekad neesat drošībā, pat ja jūs dzīvojat demokrātijā, pat ja jums ir politiskais patvērums, pat ja jūs sēžat komerciāla reisa lidmašīnā, vairākus kilometrus virs zemes.”
