Maija nogalē ASV prezidents Džo Baidens nāca klajā ar paziņojumu, ka Covid-19 izraisošā vīrusa izcelsme joprojām ir neskaidra. Pēc pašreiz pieejamajiem pierādījumiem kā vienlīdz iespējamas varot vērtēt divas teorijas – Covid-19 sācis izplatīties pēc kontakta ar dzīvnieku vai arī pēc noplūšanas no laboratorijas. Otro versiju daudzi iepriekš uzskatīja par sazvērestības teoriju. Kas zināms par abām iespējām un kas laika gaitā ir mainījies?
Ko vēsta teorija par noplūdi no laboratorijas?
Jau kopš pandēmijas sākuma nereti izskanēja bažas, ka vīruss Ķīnas pilsētā Uhaņā sācis izplatīties, jo, iespējams, izkļuvis no tajā esošā Uhaņas Virusoloģijas institūta (UVI). UVI pētīti arī sikspārņu koronavīrusi. Tiek uzskatīts, ka arī Covid-19 izraisošais vīruss SARS-CoV-2 nācis no sikspārņiem.
Taču šīs teorijas atbalstītāji nav vienisprātis par to, ko tas īsti nozīmē. Vieni norāda, ka vīruss iegūts no dzīvniekiem un varētu būt noplūdis nejauši. Citi uzskata, ka vīruss veidots mākslīgi vai izplatīts tīši.
Maija vidū žurnālā Science publicēta 18 zinātnieku parakstīta vēstule ar mudinājumu izmeklēt iespēju, ka vīruss izkļuvis no laboratorijas. Kā medijam The Wall Street Journal rakstiski norādījis viens no tās parakstītājiem, Ziemeļkarolīnas universitātes pētnieks, mikrobiologs Ralfs Baričs, vīrusa ģenētiskā struktūra liecina, ka tas attīstījies dabiski, taču nepieciešama izmeklēšana, lai uzzinātu vairāk par darba apstākļiem un drošības prasību ievērošanu UVI. ASV Valsts departamenta pārstāvji 2018.gadā kolēģiem Vašingtonā sūtīja divus brīdinājumus par drošības prasību pārkāpumiem Uhaņas institūtā, raksta The Washington Post.
Medijos nereti arī norādīts, ka Ķīna pretojusies mēģinājumiem šo teoriju izmeklēt, tā radot aizdomas par informācijas slēpšanu. Par grūtībām iegūt datus ziņojusi Pasaules Veselības organizācija (PVO) un tās direktors Tedross Adanoms Gebrejesuss.
Bažas izraisīja arī mediju ziņas, ka ASV izlūkošanas dienesti ieguvuši informāciju par trīs UVI zinātnieku saslimšanu jau 2019.gada novembrī. Tas noticis vēl pirms pirmajiem apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem Uhaņas tirgū, ko sākotnēji uzskatīja par vīrusa izcelsmes vietu. Nav skaidrs, ar ko pētnieki saslimuši, taču simptomi bijuši līdzīgi kā Covid-19 un citiem sezonālajiem vīrusiem. Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki gan noradījusi, ka informācija nav nākusi no ASV un to nevarot ne apstiprināt, ne noliegt. UVI pētnieks ziņas par kolēģu saslimšanu noliedzis, raksta CNN. Savukārt The New York Times norāda – saslimšana nenozīmē, ka pētnieki inficējušies laboratorijā. Vīruss varētu būt ienests arī no ārpuses.
Šogad 26.maijā publicētajā ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumā teikts, ka viņš 90 dienu laikā gaida detalizētu ziņojumu ar skaidrāku informāciju par vīrusa izcelsmi. Ziņojumā nav norādīts, kādu tieši pierādījumu dēļ steidzami jāveic izmeklēšana, taču teikts, ka dienesti vērtē trīs iespējamos vīrusa izcelsmes scenārijus. Divi liecinot par labu vīrusa izplatībai pēc saskarsmes ar dzīvnieku, bet viens – par tā izkļūšanu no laboratorijas. Visiem scenārijiem esot zema līdz vidēja ticamība, teikts ziņojumā. Pērn martā ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde izplatīja paziņojumu, ka izlūkdienesti piekrīt zinātnieku slēdzienam, ka vīruss nav mākslīgi izveidots vai modificēts, bet turpinās pētīt tā izcelsmi.
Taču izplatās arī informācija, ka vīruss varētu būt ne tikai izkļuvis no laboratorijas, bet arī radīts mākslīgi. Piemēram, lielu interesi nesen izpelnījās britu bulvārpreses portāla DailyMail publicēta ziņa par kādu vēl akadēmiskā žurnālā nepublicētu pētījumu, kas it kā šo teoriju apstiprinot. Pētījuma melnraksts pieejams internetā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš Re:Check norāda, ka teoriju nevar izslēgt kā neiespējamu, taču “tie apsvērumi, kas tur tiek publicēti, ir teorētisku iespēju prātojumi, kuriem nav pierādījumu”. Publikācijā arī esot vairākas neprecizitātes, piemēram, apgalvojumi, ka dažādas struktūras, kas atrastas šī vīrusa genomā (piemēram, četras pozitīvi lādētas aminoskābes rindā), dabā neeksistējot. Tā nav tiesa, norāda Kloviņš. “Es domāju, ka tas ir iemesls, kādēļ tā publikācija tā arī nav nopublicēta [akadēmiskā žurnālā – red.], kur jāiziet recenzijas process,” saka Kloviņš.
Kāda ir otra teorija?
Pret apgalvojumiem, ka vīruss būtu radīts mākslīgi un izplatīts tīši, ar faktu pārbaudēm iepriekš vērsās arī Re:Check. Piemēram, pērn martā rakstījām par populāru video, kurā izskanēja izteikums: “Vai jums šķiet ticama oficiālā versija, ka Covid-19 ir radies Uhaņas tirgū, kaut kadā nesaprotamā veidā saskaroties sikspārnim, rāpuļiem un cilvēkiem? Kādi tam ir ticami pierādījumi? Protams, ka nekādi.” Re:Check norādīja, ka tas, ka vīrusi pārvar sugas robežas, nav nekas jauns un nesaprotams. Šādus vīrusus sauc par zoonotiskiem. ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs lēš, ka dzīvnieku izcelsme ir trim no četrām jaunām infekcijas slimībām. Tā sācis izplatīties HIV un arī citi vīrusi no koranavīrusu grupas – SARS un MERS. Tāpat arī prestižajā medicīnas žurnālā The Lancet 27 pētnieki parakstīja vēstuli, kurā norādīja uz Covid-19 izraisošā vīrusa dabisko izcelsmi. Viņi citēja deviņus pētījumus, kuros analizēts vīrusa genoms. Vēlāk arī cita pētnieku grupa žurnālā Nature uzsvēra, ka ar vīrusa ģenētisko materiālu nav veiktas manipulācijas un viņi ar laboratoriju saistītos scenārijus neuzskata par ticamiem.
Tiesa, vēl joprojām nav izdevies noskaidrot, no kura tieši dzīvnieka vīruss radies, un daļēji arī tāpēc atdzimst teorija par noplūdi no laboratorijas. Vai tas, ka dzīvnieks nav atrasts, varētu liecināt, ka vīruss radīts mākslīgii? Kloviņš norāda, ka var arī neizdoties atrast šo vīrusu dzīvniekā, jo vīrusu ir daudz un tie var viegli iznīkt. “Ja mēs iedomājamies vīrusu daudzveidību, kas eksistē pasaulē, tad tie, ko mēs zinām, varētu būt niecīga daļiņa no viena procenta,” stāsta pētnieks. Viņš pieļauj, ka šis vīruss dzīvniekos varētu būt tik rets, ka iznīcis īsi pēc nodošanas cilvēkiem.
Arī Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis martā Re:Baltica raidījumā Starp Citu noraidīja teorijas par vīrusa mākslīgo izcelsmi: “Jebkuram sintētiskam vīrusam būtu sintētiskas darbības pēdas sekvencē redzamas. Kaut kas likts klāt. To varētu atpazīt, ka tas ir kaut kas savāds vai svešs, no kaut kā cita pielikts.” Arī tagad Dumpis norāda, ka vairums pētnieku uzskata – vīrusu esam ieguvuši no dzīvniekiem.
PVO zinātnieku komanda šā gada sākumā pēc izpētes Uhaņā vīrusa izkļūšanu no laboratorijas noraidīja kā ārkārtīgi mazticamu versiju. Pētnieki kā ticamāko uzsvēra iespēju, ka cilvēki inficējās ar sikspārņu koronavīrusu ar kāda nenoskaidrota dzīvnieka starpniecību. Audioraidījumā This Week in Virology trīs zinātnieki no PVO organizētās misijas Uhaņā norādīja, ka gribētu pētīt arī versiju par vīrusa noplūdi no laboratorijas, taču nav saskārušies ar tiešiem pierādījumiem vai indikācijām, kas norādītu uz šādu iespēju.
Iepriekš minētājā populārajā video, kurā jau pērn martā tika apšaubīta vīrusa dabiska izcelsme, Re:Check norādīja uz tobrīd zinātnieku publicēto vēstījumu, ka saskaņā ar pieejamo informāciju vīruss radies dabā. Video bija izteikti arī citi nepamatoti apgalvojumi, un Re:Check video pievienoja vērtējumu “nav taisnība”. Tagad faktu pārbaudītāji visā pasaulē tiek daudz kritizēti par to, ka vērtējuši izteikumus par vīrusa izcelsmi.
Šobrīd nav zināms, kura versija ir patiesa. Medijos, piemēram, The New York Times, pat izteikts minējums, ka, iespējams, Ķīnas pretestības dēļ to neizdosies noskaidrot nekad.