Trijās iepriekšējās balsošanas dienās pašvaldību vēlēšanās piedalījušies 118 752 vēlētāji jeb 12,31% no kopējā balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) apkopotā informācija pēc datu apkopošanas visos 756 vēlēšanu iecirkņos.
Augstākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā bija Vidzemē, kur trijās dienās bija nobalsojuši 53 598 vēlētāji jeb 13,56% no balsstiesīgo skaita šajā apgabalā.
Otrs apgabals, kur vēlētāju aktivitāte bija augstāka ir Latgale. Šeit trijās dienās nobalsojuši 22 523 vēlētāji, jeb 12,81% vēlētāju.
Kurzemē uz vēlēšanu iecirkņiem bija devušies 20 607 vēlētāji, kas ir 11,21% no balsstiesīgajiem. Bet viskūtrākie bijuši vēlētāji Zemgalē, kur pašlaik nobalsojuši 22 024 vēlētāji, jeb 10,51% no balsstiesīgo skaita šajā apgabalā.
Vidzemē visaugstākā aktivitāte bija Saulkrastu novadā, kur iepriekšējās balsošanas trijās dienās nobalsojuši 1522 vēlētāji, bet 19,68% vēlētāju.
Savukārt Madonā, kur iepriekšējā balsošana notika tikai divas dienas, nevis trīs, kā citās pašvaldībās, kopumā nobalsojuši 3198 vēlētāji, kas ir 12,99% no balsstiesīgo vēlētāju skaita.
Vēlētāju aktivitāte Madonā ir augstāka nekā Gulbenes, Mārupes, Olaines, Salaspils un Smiltenes novadā, kuri arī ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā.
Latgalē augstākā aktivitāte biju Preiļu un Ludzas novados. Preiļos savu izvēli ir izdarījuši 2591 cilvēks jeb 17,83% no kopējā balsstiesīgo skaita, bet Ludzas novadā savu izvēli izdarījušu 15,76%, jeb 2875 cilvēki.
Kurzemē visaktīvākie bijuši Ventspilnieki. Šajā pilsētā pie vēlēšanu urnām bija devušies 3078 cilvēki, jeb 13,12% no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Turpretim Ventspils novadā vēlētāju aktivitāte bija zemāka. Novada vēlēšanās iepriekšējā balsošanā piedalījušies 992 vēlētāji, kas ir 11,18% no kopējā balsstiesīgo vēlētāju skaita.
Zemgales vēlēšanu apgabalā visaugstākā vēlētāju aktivitāte bijusi Dobeles novadā, kur trijās dienās nobalsojuši 2607 vēlētāji, jeb 11,69% no vēlētāju skaita.
Kā ziņots, vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā, 5.jūnijā, būs no plkst.7 līdz plkst.20.
Vēlēšanas notiks 40 pašvaldībās jeb vēlēšanu apgabalos - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 34 novados, kuros jāievēlē 664 deputāti. Piemēram, jaunveidojamais Dienvidkurzemes novads ir viens vēlēšanu apgabals, un šī novada vēlētāji var balsot jebkurā sev tuvākajā iecirknī vēlēšanu apgabala robežās.
Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn. Tāpat vēlēšanas nenotiks Rēzeknes novadā, kur tās ir apturētas saistībā ar ST spriedumu, kas atceļ Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam.
Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, palielinājusies vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā
Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, palielinājusies vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.
TVNET jau ziņoja, ka šogad iepriekšējās balsošanas trijās dienās nobalsojuši 118 752 vēlētāji jeb 12,31% no kopīgā balsstiesīgo vēlētāju skaita.
Salīdzinājumam iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā tajos pašos vēlēšanu apgabalos ietilpstošajās pašvaldībās divās iepriekšējās balsošanas dienās bija nobalsojis 98 481 vēlētājs kas bija 9,97% balsstiesīgo vēlētāju. Vienlaikus jāņem vērā, ka atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, šogad ir ilgāks laiks atvēlēts iepriekšējai balsošanai, kā arī Madonas novadā 31.maijā nenotika iepriekšējā balsošana.
Saskaņā ar CVK informāciju, šogad vislielākā aktivitāte bijusi Saulkrastu novadā, kur nobalsoja 19,68% vēlētāju, un Preiļu novadā, kur nobalsoja 17,83% balsstiesīgo vēlētāju.
Savukārt viszemākā aktivitāte bijusi Bauskas un Jelgavas novadā, kur nobalsojuši attiecīgi 8,73% un 9,24% balsstiesīgo vēlētāju.