Labklājības ministrijā šobrīd tiek vērtēts Satversmes tiesas nesen pieņemtais lēmums par Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei, lai pieņemtu lēmumu, vai virzīt tās ratifikāciju, šodien intervijā ar Latvijas Radio atklāja labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Nesen Satversmes tiesa (ST) lēma, ka Stambulas konvencijas norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst valsts pamatlikumam. Šis spriedums gan ir vairāk konsultatīvs un neuzliek pienākumu Saeimai ratificēt šo dokumentu.
Stambulas konvenciju, kas Latvijā saņem pretrunīgus vērtējumus, bijušais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) parakstīja 2016.gadā, tomēr tā Latvijā aizvien nav ratificēta. Tādējādi valsts apliecinājusi, ka tā atturēsies no tādu darbību veikšanas, kas ir pretrunā starptautiskajam līgumam, vienlaikus neuzņemoties tās noteikumu izpildi pilnā apmērā. Turklāt iepriekšējā labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL) dokumenta ratificēšanu neatbalstīja.
Eglītis raidījumā atklāja, ka šobrīd Labklājības ministrija vērtē šo neseno ST spriedumu, tāpēc ministrs plāno savu gala vārdu - virzīt šo dokumentu tālāk vai nē - dot šīs nedēļas laikā. Viņš skaidroja, ka Labklājības ministrijas vadībai - valsts sekretāram un viņa vietniekam - ir uzdots izvērtēt sprieduma juridisko būtību un tālākos soļus, kas būtu veicami.
"Tas ir tiesiski sarežģīts jautājums, un Tieslietu ministrija arī gatavo savu atzinu. Mēs vēl šonedēļ tiksimies ar savas partijas vadītāju Jāni Bordānu (JKP), lai to pārrunātu" stāstīja politiķis.
Tāpat viņš nenoliedza, ka konvencijas ratificēšana arī ir politisks jautājums, kuru potenciāli tostarp būtu jāpārrunā arī koalīcijas formātā.
Kā vēstīts, viens no Stambulas konvencijas ratificēšanas atbalstītājiem ir centrs "Marta", kas ikdienā strādā ar sieviešu tiesību aizstāvību un atbalsta sniegšanu upuriem. Centrā skaidro, ka dokumenta ratificēšana būtu svarīga, ne tikai lai risinātu praktiskus jautājumus, padarot efektīvākus pakalpojumus, bet tas arī vārētu kļūt par signālu sabiedrībai, ka vardarbība netiek tolerēta un varmākam pienākas atbildība par izdarīto noziegumu.
Centra vadītāja Iluta Lāce arī uzsvērusi, ka "pieaugošo vardarbības gadījumu skaits ir tiešs atgādinājums atbildīgajām valsts institūcijām uzņemties atbildību par novilcināto konvencijas ratificēšanu un politisko spēku nespēju vienoties, lai aizsargātu sievietes no visa veida vardarbības".
Savukārt bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL) bija pret konvencijas atbalstīšanu.
Viņa iepriekš intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka "konvencija tiek pasniegta kā dokuments, kas aizsargā sievietes no vardarbības, [bet] mūsu valstī vardarbība nekad nav atļauta, mums attiecīgi likumos ir noteikta atbildība par vardarbības veikšanu".
Stambulas konvenciju patlaban nav ratificējušas sešas Eiropas Savienības dalībvalstis: Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Latvija un Slovākija. Vienlaikus Latvijā ir viens no augstākajiem vardarbības pret sievietēm rādītājiem Eiropā, turklāt pandēmijas laikā, līdzīgi kā citās valstīs, pēc centra "Marta" sniegtās informācijas, dubultojies vardarbībā cietušo sieviešu skaits.
