Brīvprātīgo palīdzības kustība #vieglipalīdzēt īsteno pilotprojektu brīvprātīgo darba attīstībai reģionos

FOTO: Publicitātes foto

2021. gada martā brīvprātīgo kustības #vieglipalīdzēt organizētais pasākums “Sabiedrības noturība pārmaiņās: instrumenti pašvaldībām” ievadīja pilotprojektu, kurā piedalīties tika aicinātas Latvijas pašvaldības. Pilotprojektā tika apstiprinātas un aktīvi iesaistās sešas pašvaldības – Rīgas pilsētas pašvaldība, Gulbenes pašvaldība, Rēzeknes pilsēta, Liepājas pilsēta, Dagdas novada pašvaldība un Kuldīgas pašvaldība.

Ilgtermiņa mērķis: sabiedrības pašregulācija

Kā norādīja brīvprātīgo kustības #vieglipalīdzēt pārstāve Ilze Jankovska, šī projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt, lai pašvaldībās izveidotos autonomas, pašregulējošas brīvprātīgo kustības, kas ir spējīgas darboties sava novada, savas pilsētas ietvaros. Pilotprojekta ietvaros sadarbība notiek ar konkrētām institūcijām, kuras strādā ar brīvprātīgo piesaisti, tādējādi risinot katrā pašvaldībā aktuālus vai sasāpējušus jautājumus.

FOTO: Publicitātes foto

Arī brīvprātīgo kustības #vieglipalīdzēt pārstāvis Miks Celmiņš uzsver – galvenie uzdevumi ir uzlikt šos projektus uz sliedēm. Pašvaldības tika aicinātas iesaistīt arī nevalstisko organizāciju vai aktīvu kopienu pārstāvjus, atsevišķas institūcijas vai kopienu līderus. Ja, piemēram, Rīgā pilotprojektā piedalās trīs sociālās aprūpes centri – “Stella Maris”, “Mežciems” un “Gaiļezers” –, tad Gulbenē iesaistās gan sociālais dienests, gan arī lielākās nevalstiskās organizācijas, savukārt Dagdā rūpi tur kopienas aktīviste.

Problēmas atšķirīgas, taču vienojošais – nepieciešama efektīvāka komunikācija

Konkrētā problemātika katrā pašvaldībā ir sava. Rīgā darbu ar senioriem organizē aprūpes centru pārstāvji, savukārt, piemēram, Gulbenē galvenā uzmanība tiek pievērsta cilvēkiem, kuri dažādu apstākļu dēļ izkrīt no pašvaldības atbalsta mehānismiem, fokusējoties uz praktisku palīdzību galvenokārt senioriem. Dagdā, piemēram, aktuāls ir jautājums par to, kā no attālākiem novada nostūriem nokļūt līdz sabiedriskajam transportam, Rēzeknē – palīdzība ar dažādu nepieciešamības preču iegādi cilvēkiem, kuri paši to nevar atļauties, savukārt Liepājā – aktivitātes dažādiem jauniešiem, savukārt Kuldīgā apgūst instrumentu kopumu veiksmīgākai pašvaldības, nevalstiskā sektora un brīvprātīgo sadarbībai.

Tomēr, kā norāda Miks Celmiņš, visām pašvaldībām ir kāda vienojoša problēma – lai arī ir lieliski, ka jau šobrīd sabiedrības attīstībā un ilgtspējā tiek iesaistīti gan brīvprātīgie, gan arī nevalstiskais sektors, pašreiz iesaisti apgrūtina smagnējums un sarežģītā administrēšana, proti, tā notiek visdažādākajos kanālos – sociālajos tīklos, e-pastos, ar tālruņa palīdzību un tamlīdzīgi. Pilotprojekta ietvaros pašvaldībām tiek piedāvāta vienojoša digitālā platforma – lietotne, kuru brīvprātīgo kustība izmantoja 2020. gada pavasarī un kuras centrālā funkcija ir savest kopā cilvēkus, kuriem nepieciešama palīdzība, ar tiem, kuri šo palīdzību ir gatavi sniegt. Lietotni ir izstrādājis

igauņu uzņēmums, taču tā tiek izmantota par draudzīgiem nosacījumiem, jo cita, līdzīga rīka Latvijā nav. Šobrīd pilotprojektā tās lietošana tiek testēta arī pašvaldībās, un veids, kā lūgt palīdzību vai kļūt par brīvprātīgo, ir ļoti vienkāršs – aizpildot anketu mājaslapā.

“Mūsu mājaslapā jebkurš cilvēks no šīm pašvaldībām aizpilda interneta pārlūkā veidlapu – kas konkrēti ir jādara – jānopļauj zāle, vai es gribu, lai kāds ar mani parunā, jo jūtos vientuļš, vai man ir nepieciešams atvest kaut ko no veikala,” stāsta Celmiņš.

Pēc ievadītās adreses konkrētā vajadzība šobrīd nonāk konkrētā brīvprātīgo grupā – katrai no pilotprojekta pašvaldībām ir sava grupa –, un attiecīgā reģiona brīvprātīgie saņem notifikāciju, ka nepieciešama šāda palīdzība. “Ja cilvēkam nav datora, interneta vai telefona, mēs sadarbojamies arī ar sociālo uzņēmumu “Sonido”, kur cilvēks var piezvanīt, un viņam pajautās latviešu, krievu vai angļu valodā jautājumus, ko palīdzēt, un tad mūsu brīvprātīgie vajadzību apstiprina,” skaidro Celmiņš. Patlaban lietotne tiek testēta, lai pārliecinātos, vai pašvaldības to vēlēsies izmantot un atzīs par ērtu.

Projekta ietvaros tiek sekmēta arī pašvaldību sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem – gan aicinot tos iesaistīt savus darbiniekus brīvprātīgās kustības darbā, gan arī piešķirot bonusus vai atlaides brīvprātīgajiem. Celmiņš gan atzīst, ka šāda prakse pašvaldību un vietējo uzņēmēju sadarbībā Latvijā vēl nav tik populāra un ka šobrīd veiksmīgāka sadarbība notiek tieši ar nevalstisko sektoru.

Brīvprātīgo kustību attīstībā var iesaistīties ikviens interesents

Pilotprojektā iesaistītās pašvaldības ir uzstādījušas dažādus mērķus – gan brīvprātīgo piesaistei, gan arī aktīvākai sadarbībai dažādos jautājumos. Taču arī citas pašvaldības un to aktīvie iedzīvotāji ir aicināti veidot, attīstīt vai aktivizēt brīvprātīgo darbu, un brīvprātīgo palīdzības kustība #vieglipalīdzēt ir gatavi konsultēt.

“Pirmkārt, mēs vienmēr esam gatavi palīdzēt ar konsultācijām. Otrkārt, šī pilotprojekta rezultātā tiks izveidota arī rokasgrāmata – kā izveidot brīvprātīgo kustību, uzturēt to aktīvu, dzīvotspējīgu, tā, lai prasītāji justos ērti prasīt palīdzību – jo tas ir ne mazāk svarīgi, ka palīdzība tiek sniegta cieņpilni, nevis mākslīgi. Un lai brīvprātīgie justos droši, sniedzot palīdzību – gan emocionāli, gan arī tīri fiziski, jo tomēr brīvprātīgā darbs ir attiecības starp diviem savstarpēji nepazīstamiem cilvēkiem, kā izveidot brīvprātīgo kustību, kā kļūt par brīvprātīgo un neizdegt šajā procesā, kas jāņem vērā no drošības aspektiem,” skaidro Ilze Jankovska.

Jūlija sākumā rokasgrāmata #vieglipalīdzēt mājaslapā būs brīvi pieejama visiem interesentiem, taču jau šobrīd pieejams ceļvedis brīvprātīgajam darbam, kas tapis, Latvijas brīvprātīgajiem sadarbojoties ar Moldovas brīvprātīgajiem, un tajā atrodams daudz noderīgas informācijas.

Jankovska norāda, ka pirmais uzdevums katram, kas vēlas palīdzēt attīstīties brīvprātīgo kustībai Latvijā – ne tikai pašvaldības, pilsētas, novada, ciema, bet arī vienas dzīvojamās mājas, rajona vai iestādes ietvaros – ir ļoti precīzi definēt to, kur

palīdzība patiešām ir vajadzīga. Šādas vajadzības var fiksēt sociālie dienesti, to darbinieki, saskaroties ar pieprasījumiem, uzdevumiem, kuri neietilpst viņu tiešajos darba pienākumos – piemēram, palīdzēt uzrakt zemi mazdārziņā vientuļam senioram, aizvest cilvēkus no attālākas dzīvesvietas uz autobusu vai atvest no autobusa.

“Ne valsts, ne pašvaldību organizācijas nevarēs sniegt palīdzību visās dzīves situācijās. Daudzas pašvaldības ir ieinteresētas, ir arī aktīvi cilvēki. Brīvprātīgo darba atvieglošanai nepieciešama sistēma – kur saņemt uzdevumus. Viss notiek pareizā virzienā, lai brīvprātīgais darbs kļūtu par katra cilvēka ikdienas sastāvdaļu – ka kaut ko var darīt, lai palīdzētu līdzcilvēkiem,” uzskata Jankovska.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “#vieglipalīdzēt – ilgtspējīgi vietējo kopienu risinājumi Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai”, Nr. 2021.LV/NVO_COVID/23

Uz augšu
Back