Spānijas valdība otrdien apžēlos katalāņu separātistus, kas notiesāti par 2017.gada neatkarības referenduma organizēšanu, pirmdien paziņojis premjerministrs Pedro Sančess.
"Rīt, sekojot šim konstitucionālās piedošanas garam, ierosināšu kabinetam apstiprināt apžēlošanu," uzstājoties ar runu Barselonas Liseo teātrī, pavēstīja Sančess.
Premjers piebilda, ka viņa valdība ir "izšķīrusies par izlīgumu", un pauda pārliecību, ka pretrunīgi vērtētais lēmums par separātistu apžēlošanu "pavērs ceļu šai virzienā".
Tikmēr vairāki desmiti protestētāju pie teātra pieprasīja notiesāto separātistu amnestēšanu.
Starp viņiem esošais 59 gadus vecais skolotājs Manels Kantero aģentūrai AFP norādīja, ka katalāņu līderi jāamnestē, jo viņus, "nav par ko apžēlot".
Viņš piebilda, ka katalāņi, organizējot neatkarības referendumu, vienīgi īstenojuši savas pamattiesības.
Sančes, kurš pārstāv sociālistus, pēdējo nedēļu laikā centies rast atbalstu plašākā sabiedrībā idejai par katalāņu līderu apžēlošanu, norādot, ka tā esot atslēga izejai no politiskā strupceļa, kāds izveidojies Katalonijas neatkarības jautājumā.
Neatkarības referendums, kuru 2017.gadā sarīkoja Katalonijas reģionālā valdība, nepakļaujoties Madrides aizliegumam, un tam sekojošā reģiona neatkarības pasludināšana radījusi dziļāko politisko un konstitucionālo krīzi kopš demokrātijas atjaunošanas pēc diktatora Fransisko Franko nāves 1975.gadā.
2019.gadā Spānijas Augstākā tiesa 12 katalāņu separātistu līderiem par dalību referenduma organizēšanā, atzīstot tos par vainīgiem dumpī, piesprieda bargus sodus, sākot ar deviņiem un beidzot ar 13 gadiem cietumā.
Spriedums Katalonijā izsauca vairākas dienas ilgus nemierus, kas bieži pārauga vardarbībā.
53% spāņu iebilst pret separātistu apžēlošanu, kamēr 68% katalāņu to atbalsta, liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Ipsos" veiktā aptauja.
Pret apžēlošanu izteikusies arī Augstākā tiesa, kā arī opozīcijā esošās labējās partijas.
Protestējot pret Sančesa ieceri, 13.jūnijā Madrides ielās izgāja desmitiem tūkstošiem cilvēku.
Daudzi konservatīvie norāda, ka Sančesa patiesais mērķis ir noturēties pie varas, jo viņa vadītā mazākuma valdība, kuru sociālisti veido kopā ar galēji kreisajiem, lielā mērā ir atkarīga no katalāņu partiju parlamentārā atbalsta.
Taču pagājušā nedēļā Sančess saņēma negaidītu atbalstu no spāņu uzņēmēju lielākās organizācijas CEOE, kā arī no Katalonijas katoļu baznīcas.
Iestājoties par separātistu apžēlošanu, Spānijas ārlietu ministre Aranča Gonsalesa Laja pirmdien norādīja, ka tā esot "sabiedrības piedošanas vēlmes izpausme".
Eksperti norāda, ka Sančess uz šādu risku izšķīries, cerot, ka viņam līdz 2024.gadā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām vēl izdosies pārvarēt kaitējumu, ko viņa popularitātei varētu nodarīt lēmums apžēlot separātistus.
"Ar laiku apžēlošanas šķitīs smieklīgas, ja labi klāsies ekonomikai," norāda Madrides Kārļa III universitātes sociologs Pablo Ferandiss.
Viņš arī atgādina, ka Spānija būs viena no lielākajiem ieguvējiem, kad šogad tā sāks saņemt līdzekļus no Eiropas Savienības fonda tautsaimniecības atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas.
Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai katalāņu līderu apžēlošana veicinās dialogu starp Madridi un Katalonijas reģionālo valdību, kuru kopš maija vada mērenais separātists Pere Aragoness.
Aragoness pārstāv Katalonijas Kreisos republikāņus (ERC), kurus vada uz 13 gadiem cietumā notiesātais Urials Džunkerass.
Barselonas Autonomās universitātes asociētais politikas zinātnes profesors Urials Bartomeus atzīst, ka separātistu apžēlošana ir "atslēga" situācijas atbloķēšanai, taču brīdina, ka tas nebūs viegli.
Katalāņu separātisti pieprasa oficiāla neatkarības referenduma sarīkošanu, ko Sančesa valdība kategoriski noraida.
Vienlaikus apžēlošana "spiedīs separātistus atstāt pagātnē" neveiksmīgo 2017.gada referendumu un "piedāvāt ko jaunu", norāda Bartomeus.