Apžēlotie katalāņu nacionālistu līderi atbrīvoti no ieslodzījuma

Katalonijas neatkarības atbalstītāji FOTO: ALBERT GEA / REUTERS

Deviņi apžēlotie katalāņu nacionālistu līderi, kas bija notiesāti par 2017.gada neatkarības referenduma sarīkošanu, trešdien atbrīvoti no cietuma.

Kad septiņi notiesātie vīrieši atstāja Ļedonē cietumu, kas atrodas aptuveni 70 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Barselonas, lija lietus, taču viņus zem lietussargiem sagaidīja atbalstītāji, kas skandēja: "Neatkarība, neatkarība!"

Starp sagaidītājiem bija arī jaunais Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Pere Aragoness.

Tajā pašā laikā tika atbrīvotas arī abas notiesātās sievietes, kas katra tām piespriesto sodu izcieta savā cietumā.

Lēmumu par apžēlošanu otrdien apstiprināja Spānijas valdība, un premjerministrs Pedro Sančess paudis cerību, ka apžēlošana pavērs ceļu uz "izlīgumu".

Neatkarības referendums, kuru 2017.gadā sarīkoja Katalonijas reģionālā valdība, nepakļaujoties Madrides aizliegumam, un tam sekojošā reģiona neatkarības pasludināšana radījusi dziļāko politisko un konstitucionālo krīzi kopš demokrātijas atjaunošanas pēc diktatora Fransisko Franko nāves 1975.gadā.

Daļa katalāņu separātistu līderu pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas Katalonijā aizbēga uz ārvalstīm, bet 12 no tiem nācās stāties tiesas priekšā.

2019.gadā Spānijas Augstākā tiesa viņiem par dalību referenduma organizēšanā, atzīstot tos par vainīgiem dumpī un valsts līdzekļu izšķērdēšanā, piesprieda bargus sodus, sākot ar deviņiem un beidzot ar 13 gadiem cietumā.

Spriedums Katalonijā izsauca vairākas dienas ilgus nemierus, kas bieži pārauga vardarbībā.

Tomēr pret katalāņu nacionālistu līderu atbrīvošanu asi iebilst labējā opozīcija, un to kritizē arī paši separātisti.

Daudzi Katalonijas neatkarības atbalstītāji apžēlošanu uzskata par politisku manipulāciju un pieprasa pilnīgu notiesāto amnestēšanu, kas ļautu dzimtenē atgriezties arī ārvalstu trimdā esošajiem katalāņu līderiem.

Arī eksperti brīdina, ka Sančesa lēmums ir politiski riskants, norādot, ka tas var mazināt spriedzi, taču nekādā ziņā nerisina jautājumu par Katalonijas statusu, kas radījis šķelšanos gan Madrides un Barselonas attiecībās, gan pašu katalāņu starpā.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Ipsos" nesen veiktā aptauja liecina, ka 53% spāņu iebilst pret separātistu apžēlošanu, kamēr 68% katalāņu to atbalsta.

Pret apžēlošanu izteikusies arī Augstākā tiesa, kā arī opozīcijā esošās labējās partijas.

Protestējot pret Sančesa ieceri, 13.jūnijā Madrides ielās izgāja desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Daudzi konservatīvie norāda, ka Sančesa patiesais mērķis ir noturēties pie varas, jo viņa vadītā mazākuma valdība, kuru sociālisti veido kopā ar galēji kreisajiem, lielā mērā ir atkarīga no katalāņu partiju parlamentārā atbalsta.

Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai katalāņu līderu apžēlošana veicinās dialogu starp Madridi un Katalonijas reģionālo valdību, kuru kopš maija vada mērenais nacionālists Aragoness, kurš pārstāv Katalonijas Kreisos republikāņus (ERC).

Līdz ar bijušajiem Katalonijas reģionālās valdības ministriem, reģionālā parlamenta bijušo spīkeru un diviem katalāņu nacionālistu nevalstisko organizāciju vadītājiem starp atbrīvotajiem ir arī ERC līderis un bijušais vicepremjers Urials Džunkerass, kuram par dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanu bija piespriests visbargākais sods - 13 gadi cietumā.

Tomēr ar apžēlošanas aktu katalāņu līderiem atcelts vienīgi atlikušais cietumsoda termiņš, taču aizliegums ieņemt publiskus amatus paliek spēkā.

Turklāt Spānijas valdība paziņojusi, ka lēmums par apžēlošanu nākotnē var tikt atsaukts, ja atbrīvotie atkal iesaistās centienos panākt Katalonijas neatkarību.

Tuvāko nedēļu laikā Sančesam ir paredzēta pirmā tikšanās ar Aragonesu, kurš ir daudz pielaidīgāks sarunu uzsākšanai ar Madridi nekā viņa priekštecis - stingrās līnijas piekritējs Kims Torra, kurš pārstāv labēji centrisko nacionālistu koalīciju "Kopā par Kataloniju" (JxCat).

Neskatoties uz to, katalāņu nacionālisti, domājams, neatkāpsies no prasības sarīkot oficiālu neatkarības referendumu, ko kategoriski noraida Sančesa valdība.

Tomēr gan Aragoness, gan Džunkerass pēdējā laikā ļāvuši noprast, ka viņi atturēsies no vienpusējas rīcības.

"Mēs pieliksim visus savus spēkus, lai šajā jaunajā fāzē sarunas būtu pamats konflikta risinājumam," otrdien izteicās Aragoness. "Labākais veids kā sasniegt [neatkarību] ir dialogs, sarunas un vienošanās."

Uz augšu
Back