Eiropas Parlaments (EP) izsludinājis pieteikšanos Dafnes Karuanas Galicijas balvai žurnālistikā, informē EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.
Viņš pavēstīja, ka ikgadējās balvas mērķis ir godināt izcilu veikumu žurnālistikā, kas veicina vai aizstāv Eiropas Savienības (ES) pamatprincipus un pamatvērtības, proti, cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības.
Uz balvu var pretendēt jebkuras valstspiederības profesionāli žurnālisti un profesionālu žurnālistu komandas. Lai piedalītos konkursā, ir jāiesniedz padziļināta tvēruma pētnieciskās žurnālistikas darbi, kas publicēti vai pārraidīti plašsaziņas līdzekļos kādā no 27 ES dalībvalstīm.
Uzvarētāju izraudzīsies neatkarīga žūrija, kurā darbosies preses un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no visām 27 ES dalībvalstīm, kā arī svarīgāko Eiropas profesionālo žurnālistu apvienību pārstāvji. Balva ik gadu tiks pasniegta svinīgā ceremonijā oktobra vidū, tā pieminot Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības dienu - 16.oktobri. 2021.gadā šī ceremonija norisināsies 14.oktobrī.
Pēc Krastiņa paustā, gan pats balvas piešķiršanas fakts, gan tās vērtība naudas izteiksmē - 20 000 eiro - liecina par EP spēcīgo atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un lielo nozīmi, ko tas piešķir preses brīvībai. 2018.gada maijā pieņemtā rezolūcijā EP deputāti aicina ES dalībvalstis nodrošināt pienācīgu publiskā sektora finansējumu plašsaziņas līdzekļiem un sekmēt plurālistisku, neatkarīgu un brīvu mediju darbību.
Žurnālisti aicināti iesniegt savus darbus tikai tiešsaistē līdz 1.septembrim, sekojot saitei "daphnejournalismprize.eu".
EP preses sekretārs pavēstīja, ka Karuana Galicija bija maltiešu žurnāliste, blogere un korupcijas novēršanas un apkarošanas aktīviste, kura padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, pilsonības tirgošanu un Maltas valdības saikni ar "Panamas dokumentiem".
Vispirms notika mēģinājumi žurnālisti iebiedēt, un viņai tika izteikti draudi. 2017.gada 16.oktobrī Karuana Galicija gāja bojā, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim. Sabiedrībai protestējot pret varas iestāžu nespēju atklāt žurnālistes slepkavību, galu galā no amata bija spiests atkāpties toreizējais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats. 2019.gada decembrī EP deputāti, kritizējot nerezultatīvo izmeklēšanu, aicināja Eiropas Komisiju (EK) rīkoties.