Vai ASV pamet Afganistānu «saplosīšanai gabalos»?

Pavisam drīz tiks izbeigta 20 gadus ilgusī ASV militāro spēku klātbūtne Afganistānā, taču šīs karu plosītās Centrālāzijas dienvidu valsts nākotne ir neskaidrāka, kā jebkad. Afganistānas valdība cīnās ar «Taliban» nemierniekiem par varas saglabāšanu, kamēr ietekmi dabas resursiem bagātajā valstī kāro iegūt arī dažādi citi reģiona ietekmīgie spēlētāji. Kas novedis pie šādas situācijas un kādi ir iespējamie attīstības scenāriji? Podkāsta «Pasaule kabatā» komanda iztaujāja NBS rezerves pulkvedi Igoru Rajevu.

Kāpēc ASV izbeidz savu misiju Afganistānā?

Misijas izbeigšana notiek nevis tādēļ, ka tā tiktu uzskatīta par veiksmīgi izpildītu, bet gan tādēļ, ka ieguvumi vairs neatsverot ieguldīto. ASV savus spēkus izved saskaņā ar vienošanos, ko bijušā ASV prezidenta Trampa administrācija noslēdza ar «Taliban» grupējumu. Tās ietvaros «Taliban» apsolījušies nepieļaut teroristisko grupējumu aktivizēšanos valstī, kā tas bija pirms vairāk nekā 20 gadiem. Tādēļ ASV, acīmredzot, saskata iespēju nosargāt savas minimālās drošības intereses arī bez tiešas militāras klātbūtnes valstī. Galu galā, šajā operācijā ir ieguldīti ārkārtīgi daudz resursu, un ASV iedzīvotāju atbalsts misijai gadu laikā ir ievērojami sarucis.

Pašreizējā militārā situācija

Neskatoties uz ASV centieniem atbalstīt Afganistānas valdību, pēdējos mēnešos teroristiskais grupējums «Taliban» savā kontrolē ir pārņēmis būtisku apjomu Afganistānas teritorijas. Pamatojoties uz grupējuma izplatītajiem vēstījumiem, kontrolēto teritoriju apjoms ir sasniedzis pat 85%. Lai gan šādi apgalvojumi būtu jāuztver ar skepsi, ir skaidrs, ka ASV novietoto karavīru izvešana ir zināmā mērā mudinājusi «Taliban» uzsākt ofensīvu.

Kaut arī ASV noslēgtais līgums paredz «Taliban» neuzbrukšanu Afganistānas administratīvajiem centriem, Rajevs ir pārliecināts, ka nepieciešamības gadījumā vienošanās tiks pārkāpta.

13

Kāda varētu būt «Taliban» stratēģija?

Rajevs šajā kontekstā iezīmē divus scenārijus. Pirmā scenārija ietvaros «Taliban» varētu ieņemt Kabulu un faktiski pārņemt varu visā valstī. Tomēr tādā gadījumā noteikti sekotu ASV pretreakcija. Tādēļ ticamāks scenārijs būtu pakāpeniska teritoriju iekarošana, kuras stiepjas ap Kabulu. Minētie iekarojumi tad varētu tikt izmantoti kā kārts brīdī, kad vajadzēs sēsties pie sarunu galda, lai lemtu par Afganistānas nākotni.

Vācijas karavīri Afganistānā FOTO: Reuters / Scanpix

Vai Afganistāna tiks sadalīta?

Rajevs norāda, ka Afganistānas valdībai nekad nav bijušas spējas kontrolēt visu valsts teritoriju. Liela ietekme vienmēr ir bijusi atsevišķām reliģiskajām un etniskajām grupām, kuru lojalitāte centrālajai varai ir bijusi nomināla. Savukārt, šīs grupas nereti ir bijušas kaimiņos esošo valstu ietekmē. Piemēram, Afganistānas austrumos liela ietekme ir Irānai, bet rietumos lielu lomu spēlē Pakistāna. Drošības intereses ir arī Krievijai, kurai turpat kaimiņos esošajā Tadžikistānā ir militārā bāze. Visbeidzot, nesnauž arī Āzijas tīģeri - Indija un Ķīna.

Pekinai ārkārtīgi interesē piekļūt Afganistānas dabas resursiem, bet Indija nevēlas pieļaut tās sāncenses - Pakistānas nostiprināšanos.

13

Līdz ar to - NBS rezerves pulkvedis uzskata, ka nevar izslēgt bijušās Dienvdslāvijas scenāriju, kura ietvaros Afganistāna sadalās vairākos valstiskos veidojumos. Šo sadalīšanos varētu pavadīt arī Afganistānas plosīšana no apkārtējo lielvaru puses, kuras iesaistītos cīņā par politisko, ekonomisko vai cita veida ietekmi. Visbeidzot, eļļu ugunij pielej arī fakts, ka Afganistānas kara kungi vai cita veida vietējie teritoriju pārvaldnieki ir ļoti tendēti uz oportūnismu jeb visu izdevību izmantošanu. Proti - tie ir gatavi strādāt ar tiem spēlētājiem, kuri sniegs tiem lielāko labumu (nepieciešamības gadījumā sabiedrotos ātri nomainot). Tas padara situāciju salīdzinoši neprognozējamu un līdz ar to - nestabilu.

NATO patruļas auto ASV militārajā bāzē Afganistānā. Ilustratīvs attēls FOTO: AFP/SCANPIX

Kā varam vērtēt ASV īstenoto operāciju?

Rajevs piekrīt uzskatam, ka tā vairāk var tikt uzskatīta par izgāšanos. Neskatoties uz to, ka valstī ir uzlabota infrastruktūra un relatīvi uzlabots ekonomiskais stāvoklis, demokrātiska un Rietumiem draudzīga Afganistāna izveidojusies nav. Šeit gan nevar noliegt, ka minētā valsts vairs nerada ASV tiešus draudus. Ja mēs rezumējam - ASV misijai ir zināmi rezultāti, taču ne tuvu nav panākts tas, kas sākotnēji tika deklarēts.

Uz augšu
Back