Rīgas domes ārkārtas sēdē starp deputātiem izceļas nesaskaņas jautājumā par stabiņiem

Rīgas Domes ēka. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Rīgas domes ārkārtas sēdē jautājumi par satiksmes mierināšanu un stabiņiem pilsētas centrā izvērtās domes pozīcijas un opozīcijas savstarpējos pārmetumos. 

Sākotnēji, spriežot par procedūru, notika kaismīgas diskusijas starp frakcijas "Saskaņa" deputātiem un sēdes vadītāju vicemēru Vilni Ķirsi (JV) par to, kam būtu jābūt ziņotājam šajā jautājumā.

Ķirsis uzstāja, ka pašvaldības nolikums paredz, ka ziņotājam jābūt lēmumprojekta iesniedzējam - šajā gadījumā "Saskaņas" pārstāvim Konstantīnam Čekušinam. Savukārt "Saskaņa" pieprasīja, lai jautājumu līdzziņotājs būtu Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV), par satiksmi atbildīgais vicemērs Ķirsis un departamenta pārstāvji.

Šis strīds nenesa izmaiņas, un kā ziņotājs palika Čekušins.

Pēc tam notika ilga jautājumu uzdošana. Visvairāk savam partijas biedram jautājumus uzdeva "Saskaņas" deputāti. Uz lielu daļu jautājumu Čekušins pēc būtības nevarēja atbildēt, norādot, ka par to būtu jāatbild domes vadībai un departamentam.

Izskanēja virkne pārmetumu par to, kādus sarežģījumus ir radījuši minētie stabiņi. Izskanēja informācija par sarežģījumiem, sākot ar operatīvā transporta problēmām aizbraukt uz izsaukumiem, līdz pat informācijai par cilvēkiem ar redzes problēmām, kuri ir uzskrējuši virsū ielās izvietotajiem betona objektiem, kas paredzēti apstādījumiem.

Atsevišķus jautājumus uzdeva arī koalīcijas partneri, piemēram, norādot uz lēmumprojekta sagatavošanas slikto kvalitāti. Kā viens no jautājumiem bija par to, ka stabiņi tiek apzīmēti ar dažādiem apzīmējumiem. Turklāt lēmumprojektā tiekot pieprasīts uz laiku pārtraukt "stabu" uzstādīšanu Rīgas ielās.

Čekušinam nācās skaidrot, ka viņš nav domājis jebkurus stabus, kurus vajadzētu uzstādīt, bet - ka ir domāti satiksmes mierināšanas pasākumiem izmantotie plastmasas stabiņi.

Debatēs opozīcija pārmeta koalīcijai informācijas nesniegšanu, divkosību, demagoģiju u.c.

Sandris Bergamanis (S) informēja, ka koalīcijas pārstāvji ir saņēmuši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vēstuli, kurā CSDD uzsverot, ka šie plastmasas stabiņi ir izmantojami tikai kā papildelementi un tos nevar izmantot satiksmes organizēšanai. Papildaprīkojuma izmantošana būtiskai satiksmes organizācijai esot vērtējama negatīvi.

CSDD norādot, ka neesot atbalstāma pārmērīgā un nepārdomātā stabiņu uzstādīšana, kas rada vairāk ierobežojumu nekā ieguvumu sabiedrībai un nesasniedz mērķus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, teica Bergmanis, atsaucoties uz vēstuli.

Deputāts pauda, ka ar šiem stabiņiem Rīgas centrs tiks atbrīvots ne tikai no uzņēmējdarbības vai no operatīvā transporta, bet arī no iedzīvotājiem.

Koalīcijas deputāte Alija Turlaja (PP) debatēs uzsvēra, ka šis jautājums tiek skatīts tikai viena vai divu neveiksmīgu gadījumu, izvietojot stabiņus, dēļ un Rīgas domes Satiksmes departaments šīs kļūdas novērsīs.

Viņa uzsvēra, ka departaments pilda ilgtermiņa stratēģiskos mērķus, ka gājēji un velobraucēji ir prioritāte. Turklāt dažādie izmantotie rīki esot domāti, lai vairotu drošību visiem satiksmes dalībniekiem, arī autobraucējiem.

Turlaja pauda, ka pilsētas ielās cilvēkiem jābūt gaidītiem. Viņa piebilda ka daudzu Eiropas pilsētu ielās veloinfrastruktūru veido tā, lai to ārkārtas situācijās varētu izmantot arī operatīvais transports. Viņa pauda cerību, ka arī Rīgā kādreiz uz veloinfrastruktūru raudzīsies šādi.

Savukārt Pulks norādīja, ka plastmasas stabiņi ir pagaidu risinājums, kas ir ātrs un pieejams. Viņš aicināja visus deputātus, lemjot par nākamā gada budžetu, paredzēt Satiksmes departamentam lielāku finansējumu, lai satiksmes organizācijas izmaiņas varētu ieviest, veicot ceļu pārbūvi un ierīkojot betona apmales.

Rīgas domes sēdē tika noraidīti "Saskaņas" priekšlikumi par informācijas sniegšanu saistībā ar stabiņiem.

Jau ziņots, ka Rīgas domes deputātu frakcija "Saskaņa" pieprasīja sasaukt ārkārtas domes sēdi saistībā ar "stabiņu invāziju".

"Saskaņa" aicināja publicēt Rīgas domes mājaslapā ziņojumu par Rīgā rekonstruētajās ielās uzstādītajiem stabiņiem, norādot, cik kopumā tika iepirkti šādi stabiņi un par kādu cenu, norādot uzstādīšanas un citas izmaksas.

Deputāti prasīja atklāt atbildīgās personas, uzņēmumus, kas izraisīja bojājumus Tērbatas ielas vēsturiskajā bruģakmenī. Tāpat viņi prasīja atklāt iemeslus, kāpēc tika veikta šāda ielu "reorganizācija", kurš izmaiņas ir projektējis, kā arī pieprasīja citu informāciju saistībā ar stabiņu uzstādīšanu.

Arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcija iepriekš aicināja galvaspilsētas koalīciju "restartēt stabiņu izvietošanas politiku", lai tā būtu harmoniskāka un profesionālāka un netiktu noniecināti autovadītāji

Tāpat vēstīts, ka Rīgā vairākās ielās tiek īstenoti "satiksmes mierināšanas" pasākumi, lai varētu īstenot projektu "Rīgas vasara 2021".

Projekts izmaksās aptuveni vienu miljonu eiro. Vairāk nekā 500 000 eiro paredzēti ielu un apkaimju labiekārtošanai, bet aptuveni 400 000 eiro - dažādiem kultūras pasākumiem.

Lai veicinātu satiksmes drošību, noteikti ātruma ierobežojumi Baznīcas ielā, Miera ielā un Tērbatas ielā.

Lai veicinātu gājēju drošību krustojumos, Tērbatas un Baznīcas ielās izveidoti krustojumu sašaurinājumi - drošības saliņas, norobežotas ar stabiņiem.

Pēc Rīgas domes sniegtās informācijas, ielu sašaurinājumi būtiski uzlabo gājēju drošību, jo gājējiem jāšķērso šaurāka brauktuve, bet autovadītājs, redzot sašaurinātu brauktuvi, intuitīvi izvēlas samazināt braukšanas ātrumu.

Krustojumu sašaurinājumi Tērbatas un Baznīcas ielās ir ieviesti uz projekta laiku. Šo risinājumu efektivitāte un riski tiks rūpīgi izvērtēti, lai jau rudenī lemtu par efektīvākajiem pastāvīgiem risinājumiem gājēju drošības uzlabošanai centra ielās.

Visas invalīdu stāvvietas, kuras skāra krustojumu sašaurinājumi, ir pārvietotas, nesamazinot kopējo stāvvietu skaitu. Baznīcas un Lāčplēša ielas krustojumā likvidēta viena invalīdu stāvvieta, bet tās vietā pie Labklājības departamenta izveidota viena jauna, lai saglabātu kopumā trīs stāvvietas, kā bijis līdz šim.

Plānots, ka projekts noslēgsies augusta beigās, septembra sākumā, taču visas vasaras garumā tiks vērtēta ieviesto risinājumu efektivitāte un lietderība, ņemot vērā iedzīvotāju atsauksmes un komentārus.

Viens no "Rīgas vasara 2021" mērķiem esot uzlabot gaisa kvalitāti un nākotnē Rīgas centrā veidot zemo emisiju zonas. Projekta laikā ar satiksmes organizācijas izmaiņām tiks mazināta tranzītsatiksme Tērbatas un Baznīcas ielās, kas jau vēsturiski Rīgā ir gājēju iecienīti maršruti.

Uz augšu
Back