Covid- 19 kā sabiedrības šķelšanas kultivators. Kā ar to cīnīties?

FOTO: Ekrānuzņēmums

Lai gan Latvija šobrīd kopumā ieņem zemu vietu Covid-19 saslimstības rādītājos, tendences norāda uz delta varianta izplatības palielināšanos, kas rada jaunus slimības izplatības draudus. Līdz ar to arī zinātnieki gan Latvijā, gan pasaulē neklusē, bet uzstāj uz neatliekamu rīcību vīrusa ierobežošanā - aicinot joprojām izmantot sejas maskas, ierobežot pulcēšanos un pastiprināt vakcinēšanos. Taču sabiedrība turpina viļņoties viedokļos, apšaubot paša vīrusa esamību, kā arī to, vai informācijas ir pietiekami daudz un tā ir uzticama.

Skaidrojot, kamdēļ kampaņas ietvaros kā prioritāte tiek izvirzīta tā sabiedrības daļa, kas šaubās par vakcinēšanos, nevis tā dēvētie “antivakseri” kampaņas autore Una Rozenbauma skaidro, ka nesaskata jēgu viņus uzrunāt. “Mēs skaidri sapratām, ka katrs cilvēks, kas nav šaubīgais, bet gan “antivakseru pravietis”, ar viņu ir jārunā katru atsevišķi. Un arī, lai vai ko mēs teiktu viņi to uztvertu kā jaunu sazvērestības teoriju. Viņu domāšana ir tāda, kur ārā kāds zina kaut ko labāk un mums nav jēgas sākt ar viņiem runāt.”

“Ir bijušas situācijas, kad es cilvēkiem uzreiz pasaku, ka esmu pilnīgi vakcinēta. Bet esmu bijusi ļoti pārsteigta par cilvēkiem, kuri ir kategoriski pret vakcīnu un negrasās to darīt, bet es parasti vaicāju pēc iemesla. Un ir ļoti daudz un dažādi cilvēki, kuri ir dzirdējuši, ka pēc tam nevar palikt stāvoklī, bet stāv ar rumkolu rokā un saka viņi gribētu, lai bērniņš tīrā ķermenī nonāk. Un šādu cilvēku ir daudz,” stāsta Una.

Papildinot Unas teikto, RSU Veselības komunikācijas maģistru studijas programmas vadītāju Vita Savicka stāsta: “Visus simtprocentīgi mēs nevarēsim sasniegt ar tādu mērķi. Viņiem noteikti traucē pašpārliecināšana – ja viņi par kaut ko ir pārliecināti, viņi meklēs tādu informāciju, kas atbilst viņu priekšstatiem, viņu mītiem. Un tādā veidā viņš sevi vairāk pārliecina un kļūst par tādu dzelzsbetona statuju.”

Diskusijas dalībnieki uzsver, ka būtiski ir radīt tādu informācijas burbuli, kas visiem būtu vienots – tas tikai veicinātu radīt sabiedrību kā vienu veselumu, kā kopienu. Bet pēc šī brīža novērojumiem, dezinformācijas esamības dēļ, esam nonākuši pie pretēja efekta – sabiedrības šķelšanās. Tas raisa bažas tiem, kuriem rūp, lai vidē, kurā mēs dzīvojam lielākoties visi būtu saņēmuši savu imunitātes devu pret Covid-19.

Par to diskusijas laikā stāsta LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Var redzēt, ka sabiedrība kopumā, šī jautājuma kontekstā ļoti sašķeļas. Faktiski vienā pusē ir tādi, kas ir ar tādu fanātismu aicina vakcinēties un to var just, un tad ir tā grupa “antivakseri”, kuriem arī ir zināms fanātisms, kas aicina pretējā virzienā. Un dažādas aptaujas un fons tikai liecina, ka šī tēma kļūst par problēmu uzņēmumos, draugu kolektīvos un reizēm pat ģimenēs.”

“Vēlams, lai pēc šāda pārmērīga fanātisma nebūtu vēl kādas būtiskas sekas, kas aizietu plašākā mērogā.”

Diskutējot par šādas problēmas esamību, nerodas risinājums, kas īsā laika posmā spētu to atrisināt, tomēr nepieciešamībā pēc sabiedrības, kas darbojas kopīgu mērķu vārdā kā komanda, ir būtiski nepieciešama.

Uz augšu
Back