Ar tirgotājiem vēl cer vienoties par pārtikas cenu samazināšanu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aicināja komisiju otrdien, 27.maijā, atgriezties pie šī jautājuma norādot, ka, "vai nu otrdien ir iesaistīto pušu vienošanās un memorands, vai arī virzāmies tālāk ar likumprojektu, jo tālāk vilkt garumā šo nevaram".

Komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) sacīja, ka otrdien plānots skatīt jautājumus par ostu reformu, tāpēc piedāvāja pie pārtikas cenu samazināšanas jautājuma atgriezties trešdien, 28.maijā.

Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis komisijas sēdē sacīja, ka pašreiz memorands paredz trīs pārtikas cenu pieauguma ierobežošanas virzienus - zemo cenu pārtikas grozu, cenu salīdzināšanas rīku, kā arī vietējās izcelsmes produktu veicināšanu.

Pēc Miezaiņ teiktā, zemo cenu pārtikas groza izveide paredzētu, ka tiktu nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu konkrētā kategorijā attiecīgajā mazumtirdzniecības ķēdē. Tāpat produkti ar zemāko cenu ar zināmu regularitāti tiktu nomainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.

Cenu salīdzināšanas rīks veicinātu konkurenci, patērētājiem salīdzinot pārtikas preču cenas. Vienlaikus šāda rīka darbībai nepieciešama tirgotāju sadarbība, atzīmēja Miezainis, norādot, ka savukārt vietējās izcelsmes produktu veicināšanai nepieciešama ražotāju un mazumtirgotāju sadarbība, kā arī vietējo produktu veicināšanas kampaņas.

Miezainis teica, ka ar memorandu puses apņemtos veicināt pamata pārtikas preču pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, īpaši ņemot vērā mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem. Tāpat apņemšanās paredz palielināt vietējās izcelsmes pārtikas preču sortimentu un to tirdzniecības apjomu, kā arī uzlabot sadarbību starp mazumtirgotājiem un ražotājiem. Tāpat puses apņemtos atbalstīt tautsaimniecības izaugsmi un ilgtspējīgu konkurenci pārtikas piegādes ķēdē.

Ja memorands tiek ievērots un iesaistītās puses apņemas pašas nodrošināt cenu samazinājumu, EM apņemas nevirzīt likumprojekta sodošās izmaiņas un cenu regulāciju, norādīja Miezainis.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka EM izstrādātais likumprojekts ir devis iespēju nopietnām sarunām ar nozari par citiem alternatīviem pārtikas cenu samazināšanas risinājumiem. Tostarp 16.maija sēdē pusēm ir bijusi konceptuāla izpratne, ka memoranda vienošanās ir panākama un tuvākajā laikā ir nepieciešams vienoties par noslēdzošajām memoranda detaļām.

Deputāts Jānis Patmalnieks (JV) komisijas sēdē pauda neapmierinātību par to, ka norisinās diskusijas par memorandu, tomēr deputāti šādu dokumentu nav redzējuši.

Valainis norādīja, ka, ja iesaistītajām pusēm izdosies vienoties par memoranda parakstīšanu, tad memoranda teksts tiks nosūtīts arī Saeimas komisijas deputātiem pirms nākamās sēdes.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka pašreiz EM piedāvātais likumprojekts pārtikas cenu tēmu nerisinās, tāpēc bijis piedāvājums likuma regulējumu iemainīt pret brīvprātīgu vienošanos.

Endziņš sacīja, ka pašreiz "esam tuvu tam, lai visas iesaistītās puses būtu gatavas memorandu parakstīt".

Miezainis komisijas sēdē uzsvēra, ka jautājums par pārtikas cenu samazināšanu ir bijusi viena no augstākajām EM prioritātēm.

EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns komisijas sēdē uzsvēra, ka pārtikas cenas ātri reflektē uz dažādu izejvielu cenu pieaugumiem, bet ne pietiekami ātri atgriežas iepriekšējos līmeņos.

Viņš arī uzsvēra, ka pārtikas preču cenas Latvijā pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) līmeni - šobrīd pārtikas cenu līmenis Latvijā ir par 6% augstāks nekā vidēji ES, bet iedzīvotāju ienākumi Latvijā ir 60% no ES vidējā rādītāja.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste komisijas sēdē norādīja, ka pie esošajām ražotāju cenām patēriņa cenu inflācijai vajadzēja būt zemākai, un pēdējos gados cenas veikalu plauktos pieaugušas straujāk nekā ražotāju cenas.

Rutkaste sacīja, ka 2024.gada beigās peļņas maržas kāpums bija vērojams visā pārtikas piegādes ķēdē - no ražotājiem līdz pārstrādātājiem un tirgotājiem.

Viņš arī norādīja, ka pašreiz "pārtikas inflācija ir nekomfortabli virs vēsturiskā vidējā". Vienlaikus pārtikas cenu kāpums ir tikai daļēji pamatots ar izejvielu cenu kāpumu un darbaspēka izmaksām.

Jau ziņots, ka šā gada martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicināja EM pārskatīt un izvērtēt grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā.

Komisijas sēdē Saeimas juridiskais birojs aicināja EM pārskatīt likumprojekta grozījumus, jo pastāvot vairāki satversmības riski.

Tāpat vēstīts, ka EM izstrādātā likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam.

Likumprojekts paredz papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu.

EM norāda, ka ar likumprojektā ietverto normu tiešā veidā tiktu novērsta atšķirīgā pieeja no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju puses piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm, salīdzināmos darījumos.

Regulējums nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību attiecībās ar piegādātājiem, samazinot nevienlīdzības vai diskriminācijas risku, arī uzlabojot sadarbību kopumā.

Tāpat līdz šim paredzēts precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem, kā arī pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumu īstenošanu, palielinot sodu līdz 4% no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk nekā 700 eiro.

Vienlaikus negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījums papildināts ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kas paredz noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, kā arī aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu un noteikt gadījumus, kuros tās netiek piemērotas.

Paredzēts arī svītrot tiesības lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam vienoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību par garākiem norēķinu termiņiem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, kas ir garāki par 20 dienām pēc to piegādes.

Vienlaikus par NTPAL noteikto prasību neievērošanu turpmāk Konkurences padome (KP) būs tiesīga piemērot naudas sodu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam līdz 4% no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 eiro. KP varēs samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja pastāvēs atbildību mīkstinoši apstākļi, piemēram, tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem ir būtiska nozīme pārkāpuma konstatēšanā.

Gadījumā, ja tiks pieņemti likuma grozījumi, naudas soda apmēra izmaiņas stāsies spēkā 2026.gada 1.jūlijā. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.