Strupišs: nevar tiesību aizsardzības sistēmu 25 gadus turēt bada maizē un gaidīt no tās brīnumus

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs. FOTO: Zane Bitere/LETA

Tiesu sistēmā jauna krīze neveidojas, bet ir redzamas sekas no iepriekš daudzus gadus ilgušas krīzes, uzskata Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" komentējot ģenerālprokurora Jura Stukāna šonedēļ aģentūrai LETA paustās bažas par izveidojušos "krīzi tieslietu sistēmā", Strupišs atzina, ka izprot ģenerālprokurora raizes, un novērtēja tās kā apliecinājumu Stukāna centībai un atbilstībai ieņemamajam amatam.

"Tomēr ir jāsaprot, ka nevar tiesību aizsardzības sistēmu 25 gadus turēt bada maizē un gaidīt no tās brīnumus. Visi zina to populāro menedžmenta trilemmu, kurā jāizvēlas divi no trim - ātri, labi un lēti," skaidroja AT priekšsēdētājs, uzsverot, ka pēdējos divos gados situācija tieslietu sistēmā beidzot ir uzlabojusies, bet joprojām nākas izskatīt pirms daudziem gadiem sāktas lietas un izjust negatīvas sekas no savulaik pieņemtiem nepareiziem lēmumiem.

Komentējot Stukāna paustās bažas par krimināllietu iztiesāšanas ilgajiem termiņiem, Strupišs atzīmēja, ka tiesa skata tādas lietas, kādas tai sagatavo prokuratūra, un, ja prokuratūra uz tiesu nosūta lietu ar, piemēram, 200 sējumiem un 40 epizodēm, tad tiesnesim tas viss jāizskata. "Cik es zinu, nekur kvalitatīvā tiesā civilizētā pasaulē tā nenotiek. Tiek izvēlēti trīs, varbūt pieci apsūdzības punkti, un pie tiem tiek strādāts, nevis visi 40, no kuriem 20 attaisno, bet tiesnesim tam visam jāiziet cauri. Un no tā šajās īpašajās lietās veidojas šie garie izskatīšanas termiņi," skaidroja AT priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pirms dažām nedēļām publiskotajā ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienības (ES) valstīs ir teikts, ka Latvijā tiesvedības termiņi ir īsāki nekā vidēji ES. "Jā, es piekrītu, ka atsevišķas lietas ir problēma, bet tā ir tā problēma, kuru es minēju. Ir jāmācās strādāt, protams, tiesām, ir jāmācās strādāt arī prokuratūrai, lai nenestu uz tiesu liekus materiālus, bet to mēs visi kopā Tieslietu padomē izdarīsim - nonāksim pie risinājuma un mācīsimies strādāt visi kopā," pauda Strupišs.

Kā ziņots, pēdējā laikā attaisnojošie spriedumi skaļajās lietās un pārāk ilgie lietu skatīšanas termiņi liecina par izveidojušos krīzi tieslietu sistēmā, aģentūrai LETA šonedēļ pauda ģenerālprokurors Stukāns.

Viņš atgādināja, ka 12.jūlijā Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa digitālās televīzijas krimināllietā attaisnoja visus apsūdzētos. Gada sākumā Vidzemes rajona tiesas Limbažos attaisnoja korupcijā apsūdzētos Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski un bijušo VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.

Tāpat nesen kļuva zināms, ka tiesnešu maiņas dēļ bijušās politiķes Baibas Brokas kukuļošanas lietas skatīšana Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atlikta par pusotru gadu.

Tikmēr jūlijā AT Krimināllietu departaments atkārtotai skatīšanai Rīgas apgabaltiesā nodevis jau gadiem tiesās esošo krimināllietu, kurā trīs vīrieši apsūdzēti vairāku uzņēmēju pasūtījuma slepkavībās, kā arī kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumā.

Ņemot vērā minēto, Stukāns uzskata, ka tieslietu sistēmā veidojas krīze un šī situācija ir jāapspriež Tieslietu padomē.

"Esmu domājis par attaisnojušo spriedumu digitālās televīzijas krimināllietā un citiem spriedumiem, piemēram, bijušā LDz vadītāja lietā. Es uzskatu, ka tieslietu sistēmā veidojas kaut kāda krīze. Tas nav normāli, ka iepriekš Augstākā tiesa digitālās televīzijas krimināllietā atcēla spriedumu un apelācijas instancē spriedumam pilnībā mainījusies motivācija. Mums ir krīze arī tajā ziņā, ka Brokas lietu atliek uz pusotru gadu. Piedošanu, bet kur mēs esam nonākuši?" retoriski norādīja Stukāns.

Lai arī iepriekš ir veiktas tiesu sistēmas reformas, tagad situācija izveidojusies vēl sliktāka, nekā tā bija pirms reformas. "Lietu izskatīšanas termiņi paliek tikai ilgāki un ilgāki. Piedošanu, bet kurā virzienā mēs ejam? Man nav izprotami šie pēdējā laika spriedumi un lietu virzība," uzsvēra Stukāns.

Atgriežoties pie attaisnojošā sprieduma digitālās televīzijas krimināllietā, Stukāns paliek pie pārliecības, ka noziegums ir noticis, tomēr viņš vērsa uzmanību, ka praksē pastāv divi aspekti, uz kuru pamata var veidot attaisnojošu spriedumu, proti, faktiskie un juridiski apstākļi.

"Tagad man neiet kopā neviens aspekts un es nevaru saprast, kādi varēja būt motīvi, lai apgabaltiesa 100% visus attaisnotu. Tiesa Stokholmā līgumu, uz kuru pamata notika visa šī afēra, atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža ar motivāciju, ka līgums bija krāpniecisks. Kā var sanākt tā, ka neviens pie tā nav vainīgs? Man tas neiet no loģikas viedokļa kopā. Šāds apgabaltiesas spriedums ir viena no lielākajām tiesas kļūdām," norādīja Stukāns, kurš pats savulaik kā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis lēma par notiesājošu spriedumu šajā lietā.

Tagad šajā lietā jāsagaida motivētais spriedums, un Stukāns uzskata, ka jāseko prokuratūras protestam, lai "Augstākā tiesa var dot kārtējo novērtējumu."

Kontekstā ar garajiem tiesvedības termiņiem Stukāns norādīja, ka sabiedrībai pilnīgi nav saprotams, kāpēc valsts nav spējīga nodrošināt normālu lietu izskatīšanas gaitu. "Tiklīdz lieta ir publiska, tā velkas gadiem, pat desmitgadēm," piebilda Stukāns.

Ģenerālprokurors vērsa uzmanību, ka iepriekš veikts apkopojums par lietu izskatīšanas ilgumu, taču nekas nav mainījies.

Vai par krīzi liecina arī attaisnojušais spriedums Saeimas deputāta un bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieka Jura Juraša (JKP) lietā, ģenerālprokurors norādīja, ka viņam to ir grūti pateikt, jo lietas materiāli ir slepeni un viņš nav iepazinies ar tiesas motīviem.

"Tomēr arī šajā lietā sabiedrībai ir tiesības uzdot jautājumu par to, kāpēc viens prokurors sākotnēji noziegumu nesaskatīja, otrs prokurors noziegumu saskatīja un apsūdzību amatpersonai uzrādīja, bet tiesa viņu attaisnoja," uzsvēra Stukāns.

LETA jau rakstīja, ka Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Tomēr vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu. Vēlāk Jurašam celta apsūdzība un prokurors Māris Urbāns lietu nodeva pirmās instances tiesai, kas Jurašu attaisnoja.

Uz augšu
Back