ELA vadītāja: ELA ir pāraugusi mūsdienīgā, daudzveidīgā un atbildīgā šodienas organizācijā

Eiropas Latviešu apvienības prezidija locekle Elīna Pinto piedalās preses konferencē "Latvijai BŪT zaļai!", kuras ietvaros tiks atklāta šī gada "Lielās Talkas" kampaņa un ikviens aicināts aktīvi iesaistīties savas valsts sakopšanā. FOTO: Zane Bitere/LETA

Aizvadīto gadu laikā Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ir pāraugusi mūsdienīgā, daudzveidīgā un atbildīgā šodienas organizācijā, aģentūrai LETA organizācijas priekšsēde Elīna Pinto.

Šogad ELA kā diasporas pārstāvniecības organizācija Latvijā, kas veido divvirzienu tiltu starp Latviju un aptuveni 350 000 ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem Eiropā un kaimiņreģionā, atzīmē savas pastāvēšanas 70 gadu jubileju.

ELA priekšsēde Elīna Pinto norādīja, ka šis ir brīdis, kad kopīgi atzīmēt to, ka ELA ir stabila organizācija, bagāta ar vēsturiskām tradīcijām. Aizvadīto gadu laikā ELA ir spējusi pāraugt mūsdienīgā, daudzveidīgā, dinamiskā, atbildīgā šodienas organizācijā.

Sestdien Rīgā notiks organizācijas biedru sapulce, kurā tiks apspriest organizācijas līdzšinējais veikums, kā arī nākotnes plāni. Pinto atzīmēja, ka tas ir viens no lielajiem šīs sapulces uzdevumiem - mest skatu desmit gadus uz priekšu, lai nosprausti stratēģiskos virzienus un prioritātes.

Viņa pavēstīja, ka sapulces atklātajai daļā, kurā noritēs trīs diskusijas, ikviens interesents varēs sekot līdzi ELA profilā sociālajā medijā "YouTube". Plānots, ka viena diskusija būs veltīta kopdarbībai, proti, tiks izskatīti tie jautājumi, kāda būs Latvija un mēs paši 2030.gadā un kāda būs ELA loma, lai veidotu saiknes starp diasporu un Latvijas sabiedrību.

Otrā diskusija būs par izglītību, latviešu valodu un ar Latviju saistīto tēmu apgūšanu diasporā. Pilngadību iegūst pirmā paaudze, kas pēc 2008.gada krīzes izbraukuši ar ģimenēm no Latvijas. Runa ir par paaudzi, kas Latvijā ir dzīvojušas pašus pirmos dzīves, vai Latvijā nav dzīvojuši vispār.

Pinto ieskatā, ir ārkārtīgi būtiski nepazaudēt jauno latviešu paaudzi un būtu jāgādā, lai jaunieši ierauga Latviju ne tikai kā brīvdienas laikos pie vecmāmiņas, bet uztvertu Latviju kā mūsdienīgu, eiropeisku valsti, kurā katram jaunietim tā ir viena pašrealizācijai, jaunuzņēmumu veidošanai. Šie jaunieši var darboties zinātnē, vai būt daļa no pilsoniskās sabiedrības.

ELA priekšsēde uzsvēra, ka ELA izglītības jomā ir pieņēmusi savu stratēģiju, kas nosaka to, ka latviskā izglītība Eiropā tā ir ne tikai latviešu valodas un kultūras mācīšanās, bet līdz ar minēto var iegūt pilsoniskās prasmes, runāt par aktuālām tēmām, kā, piemēram, vides jautājumi, zinātne utt. Plānots panākt, lai jaunieši spētu būt līdzvērtīgi sarunu, sadarbības biedri saviem vienaudžiem. ELA to ir izvirzījusi par aktuālu tēmu.

Pinto atzīmēja, ka trešais darbības loks ir saistīts ar patstāvību, kas ir liels izaicinājums diasporas organizācijām un arī Latvijas nevalstiskajām organizācijām. ELA priekšsēdē norādīja, ka organizācijas darbība ir balstīta uz spēcīgiem finansiāliem un cilvēku resursiem, lai nenotiktu ieslīgšana atkarībā no projektiem - finansējums būtu jāsaņem gan no Latvijas sniegtā atbalsta, bet organizācijām būtu jāģenerē pievienotā vērtība un jāpiesaista starptautiskais finansējums.

Tāpat būtu jāiegulda brīvprātīgajā darbā un zināšanas būtu jāizmanto jēgpilnai, lai diasporas organizācijas spētu būt brīvas un neatkarīgas - spēcīgas organizācijas, kas spēj ar savu viedokli, kas nav saistīts ar politiku vai kādu no malas.

Pinto norādīja, ka ELA sapulcē tiks lemts arī par iekšējās kartības noteikumiem. Viņa norādīja, ka gads nesīs līdzi pārmaiņas valdības sastāvā. Tāpat tiks lemts par nākamajiem Eiropas latviešu kultūras svētkiem un gatavošanos Latvijas dziesmu svētkiem. Iespējams, tiks lemts arī par Latviešu sporta spēļu atjaunošanu Latvijā. Pinto uzsvēra, ka pasākuma īstenošana būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi būs Covid-19 ierobežojošie pasākumi un iedzīvotāju vakcinācija pret Covd-19.

Runājot par to, kādu Pinto saredz ELA darbību turpmākajos gados, viņa uzsvēra, ka ELA iemieso spēcīgi vērtības, kas ir iekļautas organizācijas nosaukumā. Pirmkārt, vienot latviešus un iestāties par eiropeisku un mūsdienīgu latvietību.

"Mēs pārstāvam lielāko cilvēku skaitu, kas atrodas ārpus Latvijas. Katru gadu mūsu biedrorganizāciju skaits palielinās. Esam arī ieguvuši solīda partnera vietu sadarbībā ar Latvijas politikas veidotājiem - gan valdībā, gan Saeimā," sacīja Pinto.

Viņa akcentēja, ka patlaban organizācija ir stabila un nākamie desmit gadi būs būtiski, lai tā stiprināt diasporu. Pēc Pinto paustā, ir trīs jomas, kurās ELA plāno aktīvi iesaistīties. Pirmā joma ir identitāte, iesaiste un ieguldījums. Pinto atzīmēja, ka ELA ir arī būtisks darbs veicams ar citām ārzemju latviešu organizācijām, jo ar skatu uz Pasaules Brīvo latviešu apvienības jubileju, būtu jāstiprina latviešu spējas sadarboties vienotiem mērķiem un uzdevumiem.

Jauns virziens ir saistīts ar Eiropas dimensiju, kur ELA kā Eiropas valstu emigrantu nacionālo organizāciju federāciju "Eiropieši pasaulē" palīdzējusi izveidot Eiropas parlamenta darba grupu diasporas mobilitātes risināšanai. Pinto norādīja, ka ELA iestājas par to, lai Eiropas līmenī tiktu atzīta arī mobilo eiropiešu loma Eiropas sabiedrībā, jo vismaz 50 miljoni Eiropas pilsoņi ikdiena dzīvo ārpus mītnes zemes. Pēc Pinto paustā, tas ir iespaidīgs skaitlis, lai arī Eiropas līmeņa politikā to ņemtu vērā un veidot atbalsta mehānismus.

Uz augšu
Back