Ķīnas varasiestādes ieviesušas ļoti stingrus ierobežojumus, lai mazinātu straujo Covid-19 delta paveida izplatību sabiedrībā. Šā iemesla dēļ investori pauduši bažas, ka pasaules pieprasījums pēc enerģijas kritīsies, jo pirmās sākušas kristies naftas cenas, sasniedzot zemāko cenu pēdējo mēnešu laikā, vēsta “Postimees”.
Tiek norādīts, ka Ķīna ir lielākā naftas eksportētājvalsts pasaulē.
“Pagājušajās brīvdienās publiskotie dati parādīja, ka jūlijā jēlnaftas importa apjoms Ķīnā ir bijis mazāks nekā jūnijā. Tas arī ir atstājis negatīvu ietekmi uz naftas cenām,” skaidro Nīderlandes bankas ING analītiķi.
“Joprojām nav skaidrs, kā tālāk attīstīsies Covid-19 situācija Ķīnā un ko tas ilgtermiņā nozīmēs naftas pieprasījumam un cenām,” teikts ING ziņojumā.
Ķīnā pēdējās nedēļas laikā reģistrēti 583 jauni Covid-19 gadījumi. Salīdzinot ar nedēļu iepriekš, tas ir pieaugums par 85,1%, bet vēl nedēļu iepriekš reģistrēts jauno gadījumu skaita pieaugums par 87,5%.
Nedēļas sākumā “Brent” jēlnaftas cena samazinājās par 4%, bet WTI markas jēlnafta – par 4,3%. Tomēr nafta nav vienīgais derīgais izraktenis, kam būtiski samazinājusies cena, – vēl kritums vērojams alumīnija un niķeļa cenām.
