Putins kara vajadzībām izlaupa Krievijas pensiju fondus (14)

Vladimirs Putins nerēķinās ar upuriem, kad runa ir par Krievijas kara mašīnas uzturēšanu. Krievijas diktators ne tikai liek saviem karavīriem maksāt augstu cenu ar asinīm Ukrainas frontē. Karš izmaksā arī milzīgu naudu: iebrukums Krievijas budžetā rada pamatīgus caurumus, kuru aizlāpīšanai katru gadu Kremlis tērē miljardus no labklājības fonda.

Labklājības fonds pastāv kopš 2008. gada un, līdzīgi kā citi valsts ieguldījumu fondi, investē akcijās un citos aktīvos, lai apmaksātu Krievijas pensiju sistēmu. Pirms kara bija neiedomājami izmantot šī fonda līdzekļus budžeta deficīta segšanai. Taču tagad Putinam ir pilnīgi normāli izlaupīt pensiju fondu savam iebrukumam. Kā ziņo aģentūra Reuters, šogad Kremlis vēlas no rezervēm paņemt 4,8 miljardu eiro ekvivalentu, lai segtu budžeta deficītu, kas šogad, visticamāk, trīskāršosies. Labklājības fonds ir kā buferis, taču tas turpina sarukt.

Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc Putinam tikai īstermiņā palīdz tas, ka viņš izlaupa pensiju fondu, ntv raidierakstā skaidro Aleksandra Prokopenko. Viņa vairākus gadus konsultēja Krievijas centrālo banku un tagad dzīvo Berlīnē, kur veic pētījumus “Carnegie Endowment for International Peace” ideju laboratorijā. “Joprojām ir resursi rezervju veidā, piemēram, Labklājības fonds. Joprojām ir manevrēšanas iespējas budžetos. Tāpēc Krievijas ekonomika ir stabila un noturīga pret īstermiņa satricinājumiem,” saka Prokopenko. Tomēr ilgtermiņā tā nav līdzsvarota. Par to liecina tas, cik nevienmērīgi dažādās iedzīvotāju grupas Krievijā gūst labumu. Kopš kara sākuma nabadzīgākie iedzīvotāji ir kļuvuši nabadzīgāki, bet bagātākie – bagātāki.

Naftas cenas krituma dēļ samazinās valsts ieņēmumi

Plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem palielinās arī tāpēc, ka Putins iztukšo civilās ekonomikas daļu sava militārā aparāta vajadzībām. Viņš ir gatavs daudz ko upurēt, lai veicinātu kara mašinēriju. Kremlis iegulda trešdaļu no visiem valsts izdevumiem aizsardzībā – kopumā septiņus procentus no gada ekonomikas produkcijas.

Krievijas iedzīvotāji kara sekas izjūt arī citos veidos. Ekonomika pārkarst. Galvu reibinošā galvenā procentu likme 21% apmērā sadārdzina aizdevumus. Martā inflācija bija 10,3% – daudzi Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka, piemēram, pašreizējā sviesta cena ir astronomiski augsta. Krievijas ekonomika joprojām aug. Taču tā jau ilgu laiku nav augusi tik strauji kā iepriekšējos gados. Lai turpinātu karu pret Ukrainu, Putinam drīz būs jāatrod citi finansējuma avoti, nevis pensiju fonds.

Tas ir tāpēc, ka Kremlis no naftas pārdošanas pelna mazāk, jo naftas cena krītas. Prokopenko uzskata, ka tas ir liels ekonomisks risks Putinam: “Krievijas budžets ir lielā mērā atkarīgs no naftas eksporta. Taču ieņēmumi no naftas samazinās. Tā rezultātā budžets arvien vairāk izjūt iztrūkumu, kā liecina jaunās Finanšu ministrijas aplēses”. Tāpēc vēlākais līdz 2026. gadam izdevumi būs jāsamazina. Tas, visticamāk, neietekmēs armiju, bet skars civilo ekonomikas daļu.

Sankciju dēļ uzņēmumi paaugstina cenas

Krievijas ekonomiku ietekmē arī cits aspekts – Rietumu sankcijas. Kopš kara sākuma ASV un ES ir noteikušas jaunas sankcijas Krievijas finanšu, militārajam un enerģētikas sektoram.

ASV sekundārajās sankcijas būtu īpaši efektīvs līdzeklis, lai izdarītu spiedienu uz Maskavu. Tās varētu izmantot, lai aizliegtu trešo valstu uzņēmumiem turpināt uzņēmējdarbību ar Krieviju. Piemēram, sankcijas varētu piemērot uzņēmumiem, kas iepērk Krievijas naftu un gāzi. Tomēr nav skaidrs, vai ASV patiešām izvērsīs šo ieroci: ASV prezidents Donalds Tramps pastāvīgi maina viedokli par to, kā viņš vēlas izturēties pret Putinu – vai viņš ir draugs vai ienaidnieks.

Taču tas ir iespējams arī bez ASV – ES nesen pieņēma savu 17. sankciju paketi. Sankcijas ir vērstas pret Krievijas ēnu floti, kas pārvadā naftu un naftas produktus. Vēl aptuveni 200 kuģiem vairs nav atļauts piestāt ES ostās.

“Sankcijas un it īpaši pēdējā sankciju pakete darbojas – jo tās palielina izmaksas Krievijas ekonomikai: katram tankkuģim, kas atrodas ēnu flotē, īpašniekam ir jāatrod jauni veidi, kā sankcijas apiet,” skaidro Prokopenko. Uzņēmumiem jāiegulda arvien vairāk naudas, lai apietu sankcijas. Viņi šīs paaugstinātās izmaksas novirza uz savām precēm. “Tāpēc cenas pieaug,” saka ekonomikas eksperte.

“Putinam tas viss pārsniedz vienkāršu racionalitāti”

Eiropas Savienība vēlas savilkt cilpu ap Krievijas ekonomiku un jau strādā pie 18. sankciju paketes. Tā vēlas aizliegt izmantot Nord Stream gāzes cauruļvadus un izslēgt 20 Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas Swift.

Bet vai sankcijas pārliecinās Putinu drīzumā izbeigt savu karu? Prokopenko tam netic. Viņam vissvarīgākais ir kara mašīna. “Putinam tas viss pārsniedz vienkāršu ekonomiku un vienkāršu racionalitāti,” saka Prokopenko.

Pat kara sākumā augstās izmaksas nebūtu atturējušas Putinu no iebrukuma turpināšanas. Tāpēc viņa apšauba, ka pieaugošās darījumu izmaksas ir izšķirošais šķērslis viņa asiņainajā ceļā: “Es nedomāju, ka viņš jau ir nonācis tādā situācijā, kad rēķina zaudējumus”.

Lai gan Putins nerēķinās ar zaudējumiem, ir pamats cerēt, ka ar ekonomisko realitāti viņš agri vai vēlu sastapsies. Pat Krievijas pensiju fonda rezerves galu galā tiks izlietotas, uzsver Prokopenko. Ar laiku Kremļa diktatoram nāksies izsūknēt visu darbaspēku, naudu un citus resursus no civilās ekonomikas un iepludināt tos kara mašinērijā. Ilgtermiņā tam var nepietikt jaudas.