Ekonomikā šogad gaidāma mērenas izaugsmes atgriešanās, pauž ekonomisti

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula aģentūrai LETA norāda, ka Latvijas tautsaimniecībā apsteidzošo rādītāju norādes uz konkrētā ceturkšņa iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz šim ir rezultējušās mainīgos panākumos - nozaru īstermiņa dati vai ienākumu dati mēdz rādīt pretēju dinamiku, piemēram, šo nozaru pievienotajai vērtībai vai privātajam patēriņam.

Kā pauž ekonomiste, šogad pirmajā ceturksnī vairākas "laika zīmes" vedināja domāt, ka IKP "diezkāds nebūs". Ārējā vide saglabājās nestabila, mazumtirdzniecības reālais apgrozījums saruka, rūpniecību bremzēja laikapstākļu ietekme uz enerģijas ražošanu. Tāpat arī karšu maksājumu dati, koriģēti ar cenu līmeņa pārmaiņām, rādīja panīkumu patēriņā. Un šodien pārliecināmies, ka IKP salīdzināmās cenās pirmajā ceturksnī saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī.

Kā skaidro Paula, mēdz teikt, ka motivāciju vairo darbu izpildes termiņu tuvošanās. Atsevišķiem investīciju projektiem (piemēram, no Latvijas atveseļošanas un noturības plāna līdzekļiem finansējamajiem) šādas motivācijas nav trūcis. Savukārt privātā sektora investīciju augsni pēdējā laikā uzlabo procentu likmju samazināšanās, kā arī hipotekārās (pār)kreditēšanas nosacījumu vienkāršošana, kas pamazām atspoguļojas jaunu un pārskatītu aizņēmumu aktivitātē.

Tikmēr ģeopolitiskie un tirdzniecības politikas "laikapstākļi" ir ļoti nepastāvīgi. Ģeopolitiskā nestabilitāte virza domāšanu aizsardzības stiprināšanā. "Savukārt reāllaika cenošana piemeklējusi ne vien tirdzniecību, bet arī tirdzniecības politiku - pasaule ik rītu mostas tirdzniecības politikas realitātes šovā, kas uzņēmumiem var būt ieguldījumus demotivējošs," norāda Paula, piebilstot, ka ar visu iepriekš minēto investīciju aktivitāte šogad gaidāma augstāka nekā pērn, un pirmā ceturkšņa dati jau ir solis šajā virzienā. Tas redzams arī būvniecības attīstībā.

Paula norāda, ka privātais patēriņš kopumā nesasniedz to, kāds tas bija iepriekšējā ceturksnī. Neraugoties uz to, ka ienākumi aug (tajā skaitā minimālās algas kāpuma un nodokļu pārmaiņu ietekmē), patērētāji aptaujās nepauda optimismu, un to var skaidrot ar uzkrājumu atjaunošanu no samērā zemā līmeņa, kā arī piesardzīgu skatu nākotnē augstās nenoteiktības fonā.

Paula norāda, ka tirdzniecības tarifu karuselis pagaidām nav veicinājis eksporta priekšpiegādes (frontloading) tarifu pieauguma gaidās - Latvijas tiešā eksporta uz ASV vērtība pēdējos mēnešos nav būtiski izvirzījusies ārpus līdz šim vērotās amplitūdas, un atsevišķi pieaugumi martā nav saistīti ar Latvijā ražotām precēm. Tomēr kopumā eksporta apjoms pirmajā ceturksnī pārsniedzis iepriekšējā ceturkšņa līmeni.

Jaunākie ASV prezidenta paziņojumi gan par tarifu līmeni, gan iespējamajiem to piemērošanas termiņiem neļauj iemigt ražotājiem un eksportētājiem, apsverot konkurētspējas grūtības un citus tirgus. Aicinājums krīzēs saskatīt iespējas dažreiz var izklausīties pēc cinisma, un aizsardzības vajadzību pieaugums nav nekas iedvesmojošs, gluži kā avārija, ugunsnelaime vai plūdi. Tomēr arī nelabvēlīgi apstākļi ražotājiem var pavērt potenciālu ražošanai gan iekšzemes vajadzībām, gan eksportam.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikā lielāko pozitīvo ieguldījumu ir sniegusi būvniecība, taču labs kāpums temps uzrādās tirdzniecībā un informācijas un telekomunikācijas un ar tūrismu saistītajās nozarēs.

Savukārt vājo izaugsmes fonu veido apjomu kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē, apstrādes rūpniecībā, izglītībā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē.

Gašpuitis pauž, ka nedaudz negaidīti vājš sniegums uzrādās no mājsaimniecību puses, kuru patēriņš uzrāda kritumu par 1,1%. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos ekonomikas izaugsme turpināja ieilgušo stagnācijas posmu.

"Neskatoties uz sarežģīto vidi, turpmākajos ceturkšņos sagaidu mērenu izaugsmes atgriešanos. Procentu likmju samazināšanās un tālāks reālo algu pieaugums atbalstīs patēriņa atgūšanos. Noteikti, ka piesardzība patērētājos saglabāsies, bet ierobežojot potenciālu, tai būtu jānoplok," skaidro ekonomists.

Viņš norāda, ka arī Eiropas fondu ieplūde un straujais aizsardzības izdevumu pieaugums stiprinās investīciju aktivitāti. Tāpat procentu likmju kritums ir veicinājis kreditēšanas pieaugumu, kam jāturpinās.

Kā pauž Gašpuitis, šķiet, ka tieši investīcijas šogad būs galvenais izaugsmes dzinulis, bet būvniecības aktivitātes kāpumam ir jāveicina ar to saistīto nozaru izaugsmi. Viņš arī skaidro, ka lielākie riski ir saistīti ar ASV ekonomikas politiku un tās saistītajiem blakusefektiem, kas var radīt sarežģījumus eksporta izaugsmē.

"Šķiet, ka eksporta atgūšanās varētu nedaudz vēl nostiprināties un mainīgiem panākumiem sniegt atbalstu izaugsmei. Lai arī lejupvērstu risku, galvenokārt ārēju, ir daudz, pastāv pietiekami daudz iespēju nodrošināt ekonomikas izaugsmes uzlabošanos. Būtiskākais būs pārliecības faktors ekonomikā, kur lielu nozīmi ieņems valdības īstenotā politika," norāda "SEB bankas" ekonomists.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka pirmā ceturkšņa IKP novērtējums ir zemāks, nekā varēja gaidīt, daļēji zinot nozaru datus. "Tāpat paši nozaru dati liek uzdot jautājumus par to, vai vispār saprotam, kas Latvijas ekonomikā notiek. Jautājumus, kurus vairs nevar atlikt," pauž Strautiņš.

Kā piemēru ekonomists izmanto datus par mazumtirdzniecību internetā un pa pastu, norādot, ka paradumu un dzīvesveida izmaiņas, labāka interneta pieejamība, plašāks preču piedāvājums šajos kanālos, augoša uzticēšanās attālināto darījumu iespējām, kā arī norēķinu attīstība veicina šāda veida pārdošanas attīstību. Savukārt dati rāda kaut ko citu.

Tirdzniecība internetā un pa pastu šogad pirmajā ceturksnī reālā izteiksmē bija par 6% lielāka nekā 2019.gada pirmajā ceturksnī, kamēr reālās algas šogad ir par piektdaļu lielākas nekā pirms sešiem gadiem. Savukārt nominālā jeb vienkārši skaitliskā izteiksmē e-komercija sešos gados ir augusi par 24%, kamēr algas naudas izteiksmē ir par 70% lielākas nekā pirms sešiem gadiem.

Tātad dati par mazumtirdzniecību internetā un pa pastu var atbilst patiesībai tikai tad, ja Latvijas iedzīvotāji attālināti veiktiem pirkumiem iztērē daudz mazāku algas daļu nekā pirms pandēmijas, kas turklāt paātrināja paradumu maiņu. Kā norāda Strautiņš, tas ir pilnīgā pretrunā ar kopējo datu ainu un salīdzināmu valstu rādītājiem šajā nozarē. "Eurostat" dati par septiņām ES jaunajām dalībvalstīm, par kurām ir šādas ziņas, rāda vidējo reālo apjomu kāpumu par 80% laikā no 2019.gada līdz 2023.gadam.

Strautiņš skaidro, ka šīs tirdzniecības apjomu aprēķināšanu ietekmējusi uzņēmumu reģistrācijas vietu pārcelšana. Taču, ja šādas būtībā tehniskas detaļas dēļ no ekonomikas it kā pazūd liela daļa pārsvarā pārtikušu cilvēku patēriņa, tad vairs nav saprotams, kas notiek Latvijas tautsaimniecībā.

"Iespējams, ka rezultātā samazinās mūsu valstī radītā pievienotās vērtības daļa tirdzniecībā. Taču šķiet, ka vismaz šobrīd (dati tiks pārrēķināti vēlāk, varbūt IKP tomēr ir braši audzis) tas ietekmē arī vērtējumu par privātā patēriņa izmaiņām, tas it kā gada laikā ir samazinājies par 1,1% par spīti spēcīgam reālo ienākumu kāpumam. Vai tā ir tikai sakritība, ka aprēķinātajās krājumu izmaiņās, kur datu meistari "norok" neatbilstības, redzams pieaugums par 496 miljoniem ceturkšņa laikā? Atgriežoties pie iepriekš izmantotā sešu gadu nogriežņa, privātais patēriņš reālā izteiksmē audzis par 6,5%, bet reālās algas - par jau minēto piektdaļu," norāda Strautiņš.

Kā uzsver ekonomists, lai īstenotu saprātīgu ekonomisko politiku, ir jāzina, kas notiek. Ja nav iespējams noteikt, kāda veida politika sniedz rezultātus un kāda ne, ir grūti pieņemt tālākus lēmumus gan politiķiem un ierēdņiem, gan visai sabiedrībai.

Datos redzamas arī daudz lietas, kam labi var saskatīt mijiedarbību ar novērojamo vai citos datos redzamo realitāti. Piemēram, gada sākumā jūtama laika apstākļu ietekme enerģētikas datos - siltais laiks un Daugavas noteces izmaiņas to samazinājušas par 11,4%, tas ir sliktākais no nozaru rezultātiem.

Savukārt ļoti svarīgās augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozares - informācija un sakari, kā arī komercpakalpojumi - iepriecina ar kāpumu (attiecīgi 4,6% un 1,7%) pēc samazināšanās pērn. Par to jau signalizēja augošais šo nozaru eksports. "Par to, ka augusi būvniecība (9,6%) arī jau zinājām, tas labi saskan ar ziņām, ka gandrīz nebeidzami gaidītā ES fondu aprites paātrināšanās notiek. Attiecīgi aug arī IKP izlietojuma pusē izmērītās investīcijas, ieguldījumi pamatlīdzekļos palielinājušies par 6,5%," pauž Strautiņš.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.