/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/05/30/16879341t1h32b2.jpg)
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, valdes locekle Kitija Gruškevica pēc savstarpējas vienošanās šodien atstāj savu amatu, informēja "RB Rail" pārstāvji.
Gruškevica pievienojās "RB Rail" 2021.gada beigās kā Latvijas filiāles vadītāja, kur viņas pienākumos ietilpa "Rail Baltica" projekta īstenošanas uzraudzība nacionālajā līmenī un ieinteresēto pušu vadība. 2023.gada septembrī viņa tika iecelta par valdes locekli un ilgtspējas direktori.
Gruškevica pauž pateicību par iespēju būt daļai no "Rail Baltica" projekta, kas ir stratēģiski nozīmīga ilgtermiņa iniciatīva visām trim Baltijas valstīm.
"Latvijai, kas atrodas reģiona vidū, ir īpaša atbildība ne tikai pret saviem iedzīvotājiem, bet arī pret mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā nodrošināt ciešu integrāciju ar pārējo Eiropu," norāda Gruškevica, piebilstot, ka "Rail Baltica" ir būtisks projekts gan militārās mobilitātes uzlabošanai, gan ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Baltijas reģionā.
Savukārt "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Arēnijs Jackus norāda, ka Gruškevicas darbs pie korporatīvās pārvaldības, risku vadības, darba drošības un ilgtspējas stratēģijas izveides globālā projekta mērogā ir ievērojami uzlabojis šīs jomas pārvaldību un projektu padarījis noturīgāku ilgtermiņā.
"RB Rail" valde turpina aktīvi strādāt pie uzņēmuma izmaksu samazināšanas un darbības efektivitātes paaugstināšanas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu projekta īstenošanu.
"RB Rail" valdē darbu turpina pagaidu valdes priekšsēdētājs Marko Kivila, valdes priekšsēdētāja vietnieks Marjus Narmonts, kā arī valdes locekļi Emiljēns Dangs un Tjerī Busijons.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.