Aizkraukles dzelzceļa līnijā jauno peronu šogad nebūs, atzīst LDz vadītājs Grinbergs (1)

Viņš papildināja, ka savukārt Jelgavas līnijā, kur ir jāizveido gan jaunie peroni, gan jāatjauno kontakttīkli, ir cerības visus modernizācijas darbus pabeigt šogad. "Tas pats attiecas uz Skultes un Tukuma līnijām. Paralēli tiek izbūvēts kontakttīkls no Bolderājas līdz Imantai-Slokai, kas ietver arī divu jaunu pieturvietu izbūvi," informēja Grinbergs.

Viņš sacīja, ka peronu modernizācijas projektā vissarežģītākā situācija ir Aizkraukles līnijā. "Ar būvnieku esam cīkstējušies krustu šķērsu un pašlaik esam tikuši līdz tam, ka potenciāli tiek samazināts darbu apmērs vai arī pārtrauktas līgumsaistības," skaidroja LDz vadītājs.

Pēc viņa teiktā, būvnieki beidzot ir atzinuši, ka sākotnējās tāmes Aizkraukles līnijā ir bijušas nepareizas, un būs jāveic korekcijas.

Grinbergs skaidroja, ka savulaik noslēgtie būvniecības līgumi attiecīgajā līnijā būtiski atšķiras no pašreizējās situācijas, jo vēsturiski saslēgtajos līgumos, kas ir sadalīti sešos apakšprojektos, faktiski kā piegādātāji ir vieni un tie paši būvnieki, un jebkuras izmaiņas vienā līgumā, ko LDz kā pasūtītājs vēlās, izraisa "domino" efektu ar ietekmi uz pārējiem līgumiem.

Tāpat viņš atgādināja, ka šogad februārī ar Rīgas pilsētas tiesas lēmumu vienam no būvnieka pilnsabiedrības biedriem - AS "BMGS" - ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. "Uzņēmuma finansiālās grūtības tiešā veidā ietekmē projekta sekmīgu norisi un darbu organizāciju. Aizkraukles līnijā būvniecības darbu temps ir neatbilstošs, ir grūtības piesaistīt un atjaunot uzticamību apakšuzņēmējiem un piegādātājiem," norādīja Grinbergs.

Viņš arī atzina, ka lielākais jautājums ir, kā līdz gala risinājumam novest Aizkraukles līniju. "Šogad jauno peronu šajā līnijā nebūs. Tuvākajā laikā būs juridiska skaidrība, vai paliekam ar samazinātu darbu apmēru esošajā līgumā vai arī ejam uz alternatīvu risinājumu," piebilda LDz vadītājs.

Viņš minēja, ka patlaban tiek vērtēts, vai LDz nākotnē varētu iesaistīties šādu infrastruktūras būvniecības un attīstības projektu realizācijā. Atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Grinbergs norādīja, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad valsts var iesaistīties komercdarbībās, ja tā ir stratēģiska joma vai nav pietiekama piedāvājuma no tirgus puses.

"Ja mēs darītu daļu no darbiem, kurus pašlaik normatīvi mums darīt neļauj, mēs varētu samazināt gan investīciju apmēru uz vienu kilometru, gan projektu īstenošanas laiku, vienlaikus caur sava pamatbiznesa vajadzības nodrošināšanu attīstīt kapacitātes, kuras nākotnē piedāvāt kaimiņiem un ne tikai, tādējādi veidojot eksportspējas potenciālu," piebilda Grinbergs.

Tādējādi viņš mudināja LDz pašam ļaut uzņemties daudz vairāk darbu, tostarp arī veikt kontakttīklu atjaunošanu, nepaļaujoties tikai uz būvfirmu piesaisti tirgū.

LDz iepriekš informēja, ka peronu modernizācijas projektā pasažieru ekspluatācijai ir pieejami paaugstinātie peroni 31 dzelzceļa stacijā no kopumā modernizācijas projektā otrajā posmā ietvertajām 48 stacijām.

Jau ziņots, ka peronu modernizācijas projektā paredzēts modernizēt 48 paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru Krustpils jeb Aizkraukles, Saulkrastu, Tukuma un Jelgavas līnijā. Krustpils līnijā paredzēts pārbūvēt 12 peronus, Saulkrastu līnijā - 20, Tukuma līnijā - deviņus, bet Jelgavas līnijā - septiņus.

Projekta izmaksas ir 44,4 miljoni eiro, tostarp Eiropas Sasvienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums ir 37,8 miljoni eiro, bet LDz līdzfinansējums - 6,6 miljoni eiro.

LDz noslēdzis līgumus ar diviem būvniecības uzņēmumiem. Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību Jelgava, Tukuma, Krustpils līnijās, kā arī Saulkrastu līnijas posmā Kalngale-Skulte veic pilnsabiedrība "BMGS-Fima", kuru veido AS "BMGS" un pilnsabiedrība "Fima Group", kuru savukārt veido Lietuvas "Fima" un Latvijas SIA "Fima". Savukārt Saulkrastu līnijas posmā Zemitāni-Vecāķi jeb Rīgas mezglā šos darbus veic uzņēmums "Leonhard Weiss".

Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskajiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 2,4 reizes - līdz 7,794 miljoniem eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".