Pērn Latvijā par 24,6% pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits (1)

"Coface" publicējusi ikgadējo Centrāleiropas un Austrumeiropas maksātnespējas pētījumu.

Lai gan inflācija mazinājās un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums atjaunojās, maksātnespējas gadījumu skaits pieauga lielākajā daļā valstu, Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā kopumā uzrādot pieaugumu par vidēji 3%. Šajā statistikā nav gan iekļauta Ungārija, kur regulējuma izmaiņu dēļ pērn tika reģistrēts ļoti būtisks maksātnespējas gadījumu skaita kritums.

Attiecībā uz situāciju Baltijā, "Coface" eksperti norāda, ka tas atspoguļo plašākus reģionālos izaicinājumus - ģeopolitiskos satricinājumus un piegādes ķēžu traucējumus. Pieaugošais nemaksātāju skaits īpaši apdraud uzņēmumus ar lielām finanšu saistībām un gariem maksājumu termiņiem.

"Coface Baltics" izpilddirektors Mindaugs Sventickis min, ka Baltijas valstīs maksātnespējas pieaugums signalizē par to konkurētspējas grūtībām - inflācija šajās valstīs joprojām ir augstāka nekā citur eirozonā, mazinot izmaksu konkurētspēju.

"Coface" Centrālās un Austrumeiropas reģiona galvenais ekonomists Mateušs Dadejs prognozē, ka maksātnespējas situācijas 2025.gadā saglabāsies stabila. Tajā pašā laikā ekonomists brīdina, ka stabilizācija situāciju neatrisina, jo maksātnespēja arvien vairāk ietekmē lielos uzņēmumus, kas pēkšņām pārmaiņām tirgū nevar pielāgoties tik ātri, cik nepieciešams.

Šogad izšķiroša būs arī kavētā Eiropas Savienības (ES) fondu izmaksa un mājsaimniecību patēriņa atjaunošanās. Tomēr stingrie kreditēšanas nosacījumi un globālās tirdzniecības nenoteiktība, īpaši spriedzes eskalācija starp ASV un ES, rada nozīmīgus riskus.

Latvijā maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024.gadā visvairāk skāra vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozari (22,3%), būvniecību (16,7%) un ražošanu (13,6%).

Kā galvenos iemeslus maksātnespējas gadījumu skaita pieaugumam Latvijā "Coface" norāda augošas izmaksas, iedzīvotāju pirktspējas kritumu un strukturālas ekonomikas problēmas. Lielākais reģistrētais maksātnespējas gadījums bija būvmateriālu un dzīvesstila preču internetveikala SIA "prof.lv", kas ilustrē pakalpojumu sektora ievainojamību pret vāju patēriņu un pieaugošu saistību slogu.

Igaunijā maksātnespējas pieaugums bija 10,2% apmērā. Tas galvenokārt skāra būvniecības (17,1%) un ražošanas (16,4%) nozares. Lielākais maksātnespējas gadījums bija uzņēmums "Eaha Nordic Construction", kas cieta no eksporta tirgu zuduma un ekonomikas lejupslīdes.

Lietuvā maksātnespēju skaits saglabājās gandrīz nemainīgs. Visbiežāk skartās nozares bija būvniecība (22,4%), tirdzniecība (21,8%), kā arī transports un uzglabāšana (11,7%). Lielākais maksātnespējas gadījums bija "Integre Trans", kas atspoguļo spriedzi loģistikas izmaksu pieauguma un zema pieprasījuma apstākļos.

IKP pieaugums Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā 2024.gadā sasniedza 2,6%, salīdzinot ar 0,8% 2023.gadā, ko veicināja zemāka inflācija, reālo algu kāpums un spēcīgs privātais patēriņš, īpaši Polijā, Ungārijā un Rumānijā. Inflācija visā reģionā kopumā samazinājās līdz 4,6%, kamēr gadu iepriekš tā bija 11,2%.

Kompānijā min, ka ekonomikas atveseļošanās nespēja novērst uzņēmumu problēmas. Apkopotā statistika rāda, ka maksātnespēju skaits reģionā samazinājās no 50 248 2023.gadā līdz 45 938 pērn, kas ir 9% kritums. Taču, šo kritumu noteica regulējuma izmaiņas Ungārijā, kuru rezultāts ir būtisks maksātnespējas gadījumu skaita kritums šajā valstī. No aprēķiniem izslēdzot Ungāriju, vidējais maksātnespēju skaits reģionā pērn pieauga par 3%, liecinot par uzņēmējdarbības vides nestabilitāti.

Dadejs skaidro, ka makroekonomiskie rādītāji liecināja par uzlabojumu, taču daudzi uzņēmumi jau bija absorbējuši pārāk daudz satricinājumu. Viņš norāda, ka maksātnespēju pieaugums atklāj dziļākas strukturālas problēmas un novēlotu iepriekšējo krīžu ietekmi.

Sarežģītākā situācija pērn visā Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā kopumā bija vērojama trijās nozarēs - transportā, ražošanā un būvniecībā. Transporta nozarē maksātnespējas skaitu ietekmēja augstās izmaksas un vājā kravu plūsma, ražošanā maksātnespējas skaitu ietekmēja pasūtījumu mazināšanā, savukārt būvniecībā - investīciju kritums un augstās procentu likmes.

Starp valstīm ar straujāko maksātnespēju pieaugumu ir Slovēnija (32,4%), Latvija (24,6%), Igaunija (10,2%) un Horvātija (7,3%). Turpretim Ungārijā maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās par 25,5% regulējuma izmaiņu dēļ. Serbija maksātnespēja samazinājās par 12,1% un Bulgārija par 5,7%. Polijā maksātnespējas gadījumu skaita pieaugumu par 19% veicināja plašāka pārstrukturēšanas procedūru izmantošana. Lietuvā situācija ar samazinājumu 1% apmērā saglabājās līdzīga kā gadu iepriekš.

"Coface" ir viens no lielākajiem starptautiskajiem kredītrisku apdrošinātājiem.