/nginx/o/2021/08/16/13994362t1h848b.png)
Vabole, kas dzīvojusi pirms aptuveni 49 miljoniem gadu, ir tik labi saglabājusies, ka liekas - tā tūliņ izpletīs spārnus un aizlidos. Tā arī būtu, ja vien vabole nebūtu samīta un pārakmeņojusies.
Cietie vaboles aizsargspārni jeb elitras ir vienas no cietākajām vaboles ārējā skeleta daļām. Par spīti tam, tik labi saglabājusies fosilija ir ārkārtīgi liels retums.
Skaistās vaboles formas mudināja zinātniekus vaboli nosaukt par “pulchritudo attenboroughi” jeb Atenboro skaistumu, par godu slavenajam dabaszinātniekam Deividam Atenboro. Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Papers in Paleontology”, zinātnieki raksta, ka šī ir labākā un krāsainākā vaboles fosilija, kas jebkad atrasta.
Vaboles fosilija tika atrasta jau 1995. gadā, tomēr tikai tagad zinātnieki pievērsās tās izpētei. Noskaidrojās, ka tā ir koksngraužu dzimtas (cerambycidae) vabole, tiesa, tās pakaļējās ekstremitātes ir neparasti īsas un gaļīgas. Tas zinātniekiem lika domāt, ka vabole patiesībā pieder citai vaboļu grupai.
Pētījumā zinātnieki raksta, ka vabole, iespējams, pieder jaunai vaboļu ģintij, kas pazīstamas ar robustām un spēcīgām pakaļējām ekstremitātēm – tā saucamajām varžkāju lapu vabolēm. Šī vaboles mātītes fosilija ir tikai otrā zināmā šīs vaboļu sugas fosilija Ziemeļamerikā, rakstīts izdevumā “Live Science”.
Pagaidām lielākais jautājums ir par to, kā vabole varēja tik labi saglabāties senā ezera gultnē, kur tā tika atrasta.