Aptauja: 71% vecāku uzskata, ka šogad jaunā mācību gada sākšana atšķirsies no citiem gadiem

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs piedalās preses konferencē "Kad influenceru rīcība robežojas ar likumpārkāpumu?" Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.
Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs piedalās preses konferencē "Kad influenceru rīcība robežojas ar likumpārkāpumu?" Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Foto: Edijs Pālens/LETA

Lai gan mācību process pandēmijas dēļ neapstājās, bērnu atgriešanos skolas solā vecāki gaida piesardzīgi. Kopumā 71% vecāku ir pārliecināti, ka gaidāmā mācību gada sākšana būs atšķirīga no iepriekšējiem gadiem, liecina mobilo sakaru operatora un IKT pakalpojumu sniedzēja BITE veiktā aptauja*. Pēc aptaujāto domām, attālināto mācību formāts ir mainījis skolas ikdienas dzīvi un tās vairs nekad nebūs tādas kā agrāk.

Arī Nils Sakss Konstantinovs, psihoterapeits un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, uzsver, ka šogad lielāka uzmanība jāvelta gan bērnu adaptācijai, gan prasmēm, jo īpaši skolēniem pusaudžu vecumā.

Situācija, kad pēc ilgstošas attālinātas mācīšanās bērni atgriežas mācīties klātienē, iepriekš nekad nav bijusi, tāpēc aizvien nav skaidri zināms, kā skolas gaitu atsākšana izvērtīsies realitātē. Vaicāti, vai, ņemot vērā ieilgušās attālinātās mācības, šogad jaunā mācību gada sākšana klātienē atšķirsies no citiem gadiem, 45% vecāku atzinuši, ka tā tas noteikti būs, jo attālināto mācību formāts ir mainījis skolas ikdienas dzīvi. Vienlaikus 26% tam drīzāk piekrīt un, viņuprāt, mācības pēc attālinātā gada nekad vairs nebūs tādas kā agrāk. Tikmēr 16% uzskata, ka attālināto mācību pieredze nebūs ietekmējusi jauno mācību gadu, jo mācību process netika apstādināts, kamēr 13% atzīst, ka nezina, vai kaut kas būs mainījies, tomēr jauno mācību gadu gaida ar bažām.

“Mācības un attiecību veidošana ar vienaudžiem, pedagogiem attālinātā režīmā ir ļoti atšķirīga no skolas ikdienas dzīves klātienē. Ir skaidrs, ka skolēni un pedagogi ir noilgojušies satikties klātienē, bet tas var būt satraukuma pilns brīdis, jo aiz muguras ir pilnīgi cita pieredze, kad skolasbiedrus nācās katru dienu sastapt tikai tiešsaistē. Rūpes par cilvēkiem, īpaši bērniem, ir viena no mūsu pamatvērtībām, tāpēc, tuvojoties 1. septembrim, jau otro gadu atbalstām Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju, praktiski palīdzot ģimenēm, kurām tas nepieciešams visvairāk. Tāpat šobrīd vairāk kā jebkad agrāk ir svarīgi izglītot ne vien bērnus, bet arī pieaugušos par dažādiem risinājumiem, kas varētu atvieglot atgriešanos iepriekšējā skolas vidē. Līdz ar to, sadarbojoties ekspertu, esam izstrādājuši ieteikumus, kas noderēs kā skolēniem tā vecākiem un pedagogiem,” stāsta BITES Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una-Ahuna Ozola.

Gatavojot bērnu mācībām klātienē pēc aizvadītā attālinātā mācību gada, respondenti visbiežāk (43%) norādījuši, ka vislielākā uzmanība jāpievērš bērnu sekmēm – proti, iekavēto zināšanu apgūšanai un mācību rezultātu uzlabošanai u.tml. Kā otru biežāk izvēlēto variantu vecāki atzīmējuši bērnu adaptāciju (34%), neatkarīgi no viņu vecuma, jo atgriešanās skolā klātienē ir arī atgriešanās lielākā kolektīvā, atšķirīgā dienas režīmā u.c. jaunos apstākļos. Trešais biežāk izvēlētais aspekts, kam, pēc vecāku domām, jāvelta būtiskākā uzmanības daļa, ir bērnu sociālajām prasmēm (29%) – spējai draudzēties, sarunāties u.tml. Līdzīgās domās vecāki ir arī par nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību bērnu pašorganizācijas prasmēm (28%) – spējai salikt pašiem savu skolas somu, laicīgi pamosties, plānot dienu utt.

Psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Saks Konstantinovs norāda, ka neatkarīgi no vecuma, gads bērna attīstībā ir ļoti ilgs laika posms. Tāpat jāņem vērā, ka bērni adaptējas visu laiku, un šobrīd ir pielāgojušies “mājas dzīves” nosacījumiem. Lai arī katram tas būs atšķirīgi, adaptācija atkal jauniem apstākļiem - skolas dzīvei klātienē - prasīs noteiktu laiku, kā arī sagādās stresu, spriedzi.

“Lai gan sekmes ir svarīgas, socializēšanās, draudzēšanās un virkne citu prasmju ir regulāri jātrenē. Ja bērni to pienācīgi nav darījuši veselu gadu, būs skolēni, kuri ienāks skolā un gluži vai nostāsies uz starta līnijas maratonam, neesot sagatavojušies skrējienam. Jau gaidot jauno mācību cēlienu, pieaugušie var laikus pavērot, kuras prasmes bērniem, atbilstoši viņu vecumam, būtu jātrenē visvairāk. Vienam tā var būt draudzēšanās, citam – pašorganizēšanās, socializēšanās vai noteikumu ievērošana. Vēlos uzsvērt, ka arī atgriešanās pie iepriekš apmeklētiem pulciņiem, sporta nodarbībām, kas bērniem patīk un fiziski nodarbina, ir ļoti būtiska, tāpēc vecākiem jāiedrošina savas atvases to darīt. Tāpat atkalredzēšanās skolā noteikti sagādās bērniem spriedzi, un sekošana līdzi viņu emocionālajai pašsajūtai, ir vienlīdz nozīmīga,” saka N. Sakss Konstantinovs.

Psihoterapeits piebilst, ka jaunākie bērni attālināto mācību režīmu pārdzīvoja vieglāk, jo varēja būt ilgāk kopā ar vecākiem, savukārt vislielākos izaicinājumus atgriešanās skolas solā nesīs tieši pusaudžiem, kuri aizvadīto mācību gadu pavadīja mājās visilgāk no visiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Viņš arī atzīst, ka šogad, vairāk nekā citus gadus, pieaugušajiem jābūt īpaši pacietīgiem. Atgriešanās skolas dzīvē nozīmēs arī jaunu noteikumu ieviešanu visu vecumposmu bērniem, piemēram, attiecībā uz uzvedību stundās vai sarunās ar skolotājiem. Tāpēc šajā mācību gadā vecākiem un pedagogiem ir jābūt gataviem bērniem vairākkārt soli pa solim paskaidrot, kas no viņiem tiek sagaidīts.

*Aptauju veica BITE sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tā īstenota 2021. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 700 Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir skolas vecuma bērni.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais