Mazda atsāk nopietnu izpēti ar ūdeņradi darbināmo rotormotoru jomā

Mazda pieredze Vankeļa dzinēju izmantošanā ir senāka nekā jebkuram citam lielajam autoražotājam, jo pirmais sērijveida rotormotora automobiļa Cosmo prototips dienas gaismu ieraudzīja jau tālajā 1964.gadā. Sērijveida ražošanā Cosmo ar vankeli nonāca trīs gadus vēlāk un uz konveijera noturējās gandrīz trīs desmitgades. 

Kad pirmā sērijveida vankeļautomobiļa ražošanas cikls pēc vairākām paaudžu maiņām tuvojās noslēgumam, Mazda turpināja izpēti šajā sfērā un 1991.gadā prezentēja konceptauto HR-X ar pirmo Vankeļa ūdeņraža dzinēju. 1993. gadā sekoja HR-X2 projekts. Tajā pašā gadā parādījās eksperimentāla MX-5 ar šādu motoru, savukārt Capella sedans bija pirmais auto, ar kuru sākās praktiskie testi reālos apstākļos. 

2003.gadā Mazda izlaida ar rotormotoru apgādāto kupeju RX-8, bet 2008.gadam iecerētā RX-8 Hydrogen RE kupeja par sērijveida modeli nekļuva.

Viena no tehniskajām problēmām ar ūdeņraža degvielu ir tā, ka ir grūtāk kontrolēt tās degšanu. Turklāt ūdeņraža dedzināšana izdala mazāk siltuma un šāda iekšdedzes dzinēja jauda ir mazāka. Mazda RX-8 Hydrogen RE jau parādīja, ka ar benzīnu mašīnas rotormotors attīsta 210 ZS, bet ar ūdeņradi tikai 109 ZS. Nav gan teikts, ka topošais rotormotors iegūs lietojumu ielas sporta automobiļos, kam svarīga dinamika. Tikpat labi jaunā tehnoloģija var aprobežoties arī ar jauno elektroauto MX-30, kam šobrīd ir tīri elektriskā versija ar salīdzinoši nelielu sniedzamību, bet vēlāk tiks piedāvāta arī elektriskā versija ar strāvas ģeneratoru, kā funkciju pildīs kompakts Vankeļa dzinējs. Un kāpēc gan lai to nedarbinātu ar videi draudzīgu ūdeņradi?

Tāpat Mazda nav pilnīgi atmetuši domu par sportisku auto ar Vankeļa ūdeņraža dzinēju. Kompānijas pārstāvis Masahiro Sakata jūlijā katrā ziņā sacīja, ka uzņēmums joprojām apsver rotācijas dzinēja izmantošanu, taču tā ieviešanas laiks pašlaik nav zināms. Būtu tomēr jauki, ja ielās izbrauktu videi draudzīga 2015.gada konceptauto RX Vision sērijveida (attēlā) versija.