Foto: Latvijas-Baltkrievijas robežpunkts Silenē.
VK revidenti minētajā revīzijā bija vērtējuši, vai atbildīgo iestāžu rīcība un pieņemtie lēmumi ir nodrošinājuši, ka valsts budžeta līdzekļi Latvijas-Krievijas valsts robežas joslas ierīkošanai ir izlietoti likumīgi un efektīvi. Tobrīd Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas ierīkošana vēl nebija sākusies, tādēļ revīzijā konstatēto trūkumu Latvijas-Krievijas valsts robežas būvniecībā ātrai novēršanai, VK ieskatā, bija jāsekmē tiesiska un efektīva Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūve.
Būtiskākās Latvijas-Krievijas valsts robežas izbūvē konstatētās problēmas, ar kurām Valsts robežsardze un būvnieki saskartos, arī būvējot Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu, bija saistītas ar neskaidrību par nepieciešamo valsts robežas joslas platumu, kurš Ministru kabineta noteikto un būvprojektā plānoto 12 metru vietā būvdarbu laikā vietām bija sasniedzis pat 90 metrus, kā arī ar nepietiekamo regulējumu attiecībā uz rīcību ar būvdarbu laikā meža izciršanas rezultātā iegūto koksni.
Revidenti konstatēja, ka Valsts robežsardze kā darbu pasūtītājs bija akceptējusi tādu būvniecību, kas neatbilda ne Valsts robežsardzes izstrādātajam projektēšanas uzdevumam, ne būvprojektam, ne arī normatīvajos aktos noteiktajam. Bija pieļauti būvniecību, publisko iepirkumu un robežas joslas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Pārkāpumu rezultātā dārgāk izmaksāja robežas joslas infrastruktūras izbūve, vēl vairāk - dārgāk izmaksās arī šīs infrastruktūras uzturēšana.
Tādēļ VK ieteica sakārtot tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts robežas joslas platuma noteikšanu, lai būtu noteikts skaidrs tiesiskais ietvars. Robežas pārredzamības, pieejamības un apsekošanas jautājumi ir robežsardzes darba ikdiena, līdz ar to šiem jautājumiem bija jābūt atbildīgo institūciju redzeslokā jau vairākus gadu desmitus.
