Jaunais pasaules trends, ka viss jaunais un zaļais ir modē, mums – zaļajiem ir īsta medusmaize. Pirkt mazāk, izēst ledusskapi tukšu, sacensties, kurš no kartupeļu mizām spēs pagatavot vairāk kulināro šedevru un ilgāk nostaigāt vienās džinsenēs, ir katra zaļā hipija sapnis par ideālo pasauli. Un pats labākais šajā visā tas, ka par to neviens vairs nebada ar pirkstu, bet godā par zero weisteri. Tomēr viena kaitīga lieta neiet strauji mazumā – tā ir smēķēšana!
Tas ir bieds ne tikai smēķētāju un viņu līdzgaitnieku plaušiņām, bet arī dabai. Par pēdējo nezinu, kādēļ runā mazāk, tādēļ apsveicamas ir izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Zaļā josta” iniciatīvas un kampaņas smēķēšanas ietekmes uz dabu mazināšanai ar nosaukumu “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”.
Jaunā smēķēšanas mode – garšo labi, saost nevar, dabai bīstami
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) draudīgi informē, ka smēķēšana joprojām ir galvenais priekšlaicīgais nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Diemžēl šā nelāgā ieraduma tendences rāda, ka cilvēki ir smēķējuši, smēķē un to turpinās darīt, neskatoties ne uz vecuma ierobežojumiem tabakas izstrādājumu iegādei, informatīvajām kampaņām, no acīm paslēptajiem cigarešu paciņu plauktiem veikalos. Pēc SPKC veiktā pētījuma datiem, 2018. gadā vecumā 15-24 gadiem 26% vīriešu un 10% sieviešu smēķē ikdienā. Tāpat pētījumi liecina, ka Latvijā kopumā 58,5% 13 līdz 15 gadus veco skolēnu kādreiz ir pamēģinājuši lietot tabakas izstrādājumus (smēķējamos un/vai bezdūmu produktus).
Izkritušo zobu, sabrūkošo plaušu un čūlaini uzburbušo lūpu šausminošie foto uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem ir mini šoka terapija tieši nesmēķētājiem, bet rūdītam pīpmanim no šādiem neestētiskiem attēliem parasti ne silts, ne auksts. Vēl bīstamāka tendence par minimālo smēķētāju īpatsvara samazināšanos nācijā ir elektronisko cigarešu un karsējamās tabakas popularitātes uzplaukums, īpaši jauniešu vidū.
Atšķirībā no cigarešu paciņām ar nesmukiem attēliem virsū jaunie nikotīna izstrādājumi ar mārketinga triku palīdzību ir padarīti par stilīgiem aksesuāriem. Tiem ir dažādas garšas un dizaina nianses. Tātad var indēties ar košļājamās gumijas, zemeņu, meloņu vaniļas garšām, to dizains ir inčīgs – drīzāk atgādina zibatmiņu, flomāsteru nekā smēķus.
Elektroniskie smēķēšanas rīki pusaudžu un bērnu vecākiem ir grūti atrodami, jo te nedarbojas atvašu apostīšanas tehnika kā manos zaļās jaunības gados, un izskatās tā, ka var ieslēpt rakstāmpiederumu penālī. Liela daļa no šīm elektroniskajām ierīcēm ir vienreizējas un pēc 450 baudpilnu dūmu ieelpas nonāk atkritumu statusā kopā ar vecākās paaudzes cigarešu izsmēķiem un piesārņo dabu.
Izsmēķi dabā nepazūd!
To, ka cigarešu izsmēķi sastopami gandrīz visur, var apstiprināt ikviens, kurš dodas dabā. Man tiešām nav skaidrs, kādēļ uz cigarešu paciņām ir atsauce par riskiem cilvēku veselībai, bet nav informācijas, ka smēķēšana ir bīstama dabai?
Izsmēķi ir viena no nozīmīgākajām piesārņojuma vienībām pasaulē, jo cigaretes mānīgi var radīt priekšstatu, ka tās sastāv no materiāliem, kas īsā laikā pašas utilizējas dabā. Patiesība ir pavisam cita, jo izsmēķi veidojošais filtrs ir izgatavots no celulozes acetāta, kas bioloģiski pilnībā nenoārdās, turklāt filtrs pēc smēķēšanas jau ir piesātinājies ar smago metālu, nikotīna un citu ķīmisko vielu atliekām. Nometot to zemē, cigarešu filtra materiāls laika gaitā sadrūp, veidojot sīkas mikroplastmasas daļiņas. Tās nonāk augsnē, ieskalojas ūdeņos, nereti ar dzīvības ķēdi atgriežoties atpakaļ pie cilvēkiem. Ir pētījumi, kas atklāj, ka izsmēķu ietekmē pat izkalst zāle, bet no izsmēķiem nonākušas piesārņojošās vielas ūdenī saglabājas līdz 10 gadiem, un to, ka pietiekot ar diviem izsmēķiem uz vienu litru ūdens, lai nogalinātu zivi.
Šogad desmito reizi notika ekspedīcija “Mana jūra” ar mērķi veikt jūru piesārņojošo atkritumu monitoringu. Arī šie dati nav iepriecinoši - vidēji uz 100 metriem piekrastē tiek atrastas 266 atkritumu vienības, sasniedzot jaunu Latvijas piekrastes netīrības rekordu.
Faktu, ka cilvēki smēķēšanu nesaista ar dabai nodarītu ļaunumu, apliecina arī 2020. gada sākumā “Zaļā josta” un Philip Morris Latvia veiktais pētījums, kur pierādījās sabiedrības izpratnes trūkums par cigarešu izsmēķu kaitīgumu videi. Visi respondenti bija pārliecināti par tabakas dūmu kaitīgumu, tomēr viņi nav aizdomājušies par to, ka arī cigarešu izsmēķi varētu būt bīstami arī videi.
“Izsmēķi ir viena no izplatītākajām piesāņojuma vienībām un vidēji ik pa 10 metriem piekrastē var atrast līdz 16 izsmēķiem. Jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējuma programmas dati periodā no 2012. gada līdz 2019. gadam parādīja, ka izsmēķi ir trešā lielākā atkritumu frakcija šo gadu laikā, kopā veidojot 8% no visiem atkritumiem piekrastē. Cigarešu izsmēķos ir plastmasa, kas nekur nepazūd, bet vienkārši sadalās sīkākās frakcijās un apdraud Baltijas jūras un tās piekrastes dzīvniekus un augus,”
norāda “Zaļās jostas” pārstāve Aija Caune.
"Zaļās jostas” un Philip Morris Latvia 2020. gada sākumā veiktajā sabiedrības aptaujā 70% aptaujāto smēķētāju norādīja, ka izsmēķus pārsvarā izmet atkritumu tvertnēs, vienlaikus ap 20% to dara dažreiz – atkarībā no apstākļiem. Savukārt 10% atzina, ka izmet izsmēķus kanalizācijas notekās, 8% - pa auto logu un 5% - met, kur pagadās.
Daudzās valstīs izsmēķu radītā problēma aktualizēta jau sen, Latvijā ilgu laiku šādu pētījumu un informatīvo apkopojumu gan par cigarešu izsmēķu kaitīgumu, gan utilizācijas iespējām nav bijis, tādēļ apsveicami, ka “Zaļā josta” izveidojusi šim mērķim speciālu interneta vietni nemetzeme.lv, kur vienkopus atrodama Latvijā plašākā informācija par šo problēmu.
Elektroniskās cigaretes
Elektroniskās cigaretes, tautā sauktas par saltiem, veipiem, ir nopietnāks drauds videi nekā parastie izsmēķi, jo šie elektroniskie izstrādājumi satur plastmasu, nikotīna sāļus, smagos metālus, svinu, dzīvsudrabu un litija jonu baterijas. Līdz ar smēķētāju paradumu maiņu pēdējos gados elektronisko cigarešu atkritumu daudzums pasaulē nozīmīgi pieaug. No vides piesārņojuma viedokļa raugoties, vislielāko piesārņojumu rada tās elektroniskās cigaretes, kas nav atkārtojami uzlādējamas un pēc ražotāja noteikto ieelpu veikšanas nonāk atkritumu konteineros.
“Zaļās jostas” pārstāve A.Caune skaidro, ka šiem elektroniskajiem izstrādājumiem nekādā veidā nevajadzētu nonākt sadzīves atkritumu konteineros, par nonākšanu vidē nemaz nerunājot. Iemesls tam ir e-cigaretes uzbūve, kas sastāv no plastmasas un alumīnija sakausējuma korpusa ar iebūvētu sildelementu un akumulatoru, kas šo atkritumu padara bīstamu. Tādēļ arī tas jāutilizē bīstamo atkritumu nodošanas vietās. Elektroniskās cigaretes diezgan masveidīgi nonāk tam neparedzētās vietās, jo diez vai jaunie smēķētāji, no vecākiem un skolotājiem pa kluso e-cigaretes nopirkuši, tās publiski lielveikalā utilizēs.
Videi draudzīgi ieteikumi
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.
