Turpinot jauno vēsturisko rubriku "Ulmaņlaiku daile", šoreiz aplūkosim dažādas receptes sejas ādas kopšanai. 

Tā kā šie padomi un ieteikumi ir gandrīz 100 gadus seni, lūgums pret tiem būt kritiskiem un neuztvert rakstīto par pilnīgu patiesību.

Rakstā apzināti saglabāts tā laika rakstīšanas stils un gramatika.

Kā iegūt un uzglabāt daiļumu? Ance Vitenberga-Baķis 1931. gada izdevumā "Zeltene" (Nr.14) dalās padomos un skaistumkopšanas receptēs. 

Pirmkārt jau tiek uzsvērts, ka kosmētikā starp ārīgi pie lietojamiem līdzekļiem pirmo vietu ieņem ūdens. Tā sauktajā ūdens kosmētikā nepieciešamas ir divu veidu vannas: "sutu vanna" un "maiņvanna". Kas tās ir, autore apraksta sīkāk. 

"Sutas vannas: pirms vannas ir ieteicams seju notīrīt, pēc tam mazliet ietaukot (jāliek ļoti plāna kārtiņa) ar kādu mīkstinošu krēmu, vai vienkārši ar oliveļļu (netīras t. i. pinņainas, ļoti taukainas sejas var iesmērēt ar kamparelļu vai kamparžele). Pirms vannas seju ir ieteicams tīrīt arī ar pagatavotu „olu krēmu".

Vārošu ūdeni ielej piemērotā traukā (klāt var pielikt kādu sauju sekošu tēju maisījumu — liepu ziedus, kumēlītes un rosmarinus, vai vienu no minētām tējām).

Jānosēžas tā, lai seju varētu turēt virs izgarojošā ūdens, pārsedzot galvu un augšējo ķermeņa dalu ar segu, lai garaiņi - nevarētu ātri izgaist. Lai gūtu stiprākus garaiņus — traukā var ielikt nokarsētu ķieģeli. Kamēr seja pierod pie karstuma, jātur attālāki no garaiņiem: acis jātur ciet. Pamazām pieradinot seju pie karstuma, var turēt pavisam tuvu virs garaiņiem.

Seja jāsautē apmēram l0—12 minūtes, pēc tam jānomazgā ar aukstu ūdeni (pie ūdens var pieliet citrona sulu — 1 litrā ūdens 2 citronu sulu — vislabāk i lietus ūdens) — viegli jānosusina un jāietauko ar sejai piemērotu mīkstinošu krēmu.

Autore gan brīdina, ka pēc vannas uzreiz nedrīkstot skriet ārā savu skaistumu rādīt: "Pēc vannas nav ieteicams iet ārā, lai caur auksta gaisa iespaidu uz sakarsētu seju nebojātu sejas krāsu. Pārāk ātra temperatūras maiņa atstāj sliktu iespaidu uz acu un deguna gļotādiņu."

Tālāk autore apraksta t.s. "maiņvannu": "Maiņu vannām jāņem viens trauks ar karstu un otrs ar aukstu ūdeni, pēdējam pieliekot mazliet boraksa. Vasarā aukstā ūdenī, lai panāktu stiprāku reakciju, var ielikt gabaliņu ledus. Seju var mazgāt ar rokām (kam_ maiga āda), vai pielietot frotē cimdu, gumijas sūkļus. Ārzemēs lielā mērā lieto no frotē drānas izgatavotus mazgājamos cimdus; tie ļoti noderīgi, jo rupjā drāna frotējot ciešāk piekļaujas ādai, labāk panes rokas spiedienu uz ādu, nekā elastīgie sūkļi.

Vispirms jāmazgājas ar karstu un tad ar aukstu (pārmaiņus 5 reizes), pie kam jāievēro, lai karsto ūdeni pielietotu divreiz ilgāk, nekā auksto. Jānobeidz gan ar auksto.

Maiņvannas jāizsargājas lietot ar paplašinātiem asinstrauciņiem („sarkanās dzīsliņas), jo atslābušie asinstrauoiņi nav spējīgi panest straujo pārmaiņu un ir bieži gadījumi, kad pēc vannu pielietošanas tie paplašinājās vēl vairāk.

Daži kosmētikas lietpratēji pēc „maiņu vannas" pielietošanas ieteic kaklu un rokas rūpīgi nosulsināt, bet sejai ļaut izgarot, jo tas atstājot ļoti labu iespaidu uz ādu.

Tāpat atzīst, ka uzturēšanās laukā miglainā un lietainā laikā arī noderīga sejas ādas kopšanai. Jau Leonardo da Vinčī iegalvojis, ka sievietes sejas un roku āda nekad neesot tik brīnišķīgi maiga un samtaina, kā lietainās dienās. 

Pie ūdens kosmētikas pieder arī kompreses: aukstās kompreses var pielietot 2 reizes nedēļā.  Pielietošanas veids: saslapina dvietlīti aukstā ūdenī (vasarā ūdenī var iemest gabaliņu ledus) un pārklāj visu seju; kad drēbe sasilusi, to saslapina no jauna un pārklāj atkal seju.

FOTO: shutterstock.com

Šī paņēmiena pielietošanas ilgums 8—l0 minūtes! Pēc tam seju kārtīgi nosusina un ietauko ar nakts krēmu. 

Pie ūdens ieteicams pieliet mazliet tintes benzoes vai balto Reinas vīnu.

 Šis vienkāršais līdzeklis atstāj stiprinošu iespaidu uz ādu un uzlabo sejas krāsu. Sevišķi labvēlīgi šīs kompreses atsaucās uz novītušām, vecām sejām."

Vēl kāda sejas ādas skaistumkopšanas metode ir seja sukāšana. "Sukājiet un barojiet savu sejas ādu!" rakstā iesaka autore Elīze Kronberga. 1935. gada izdevumā "Zeltene" aprakstīta sejas sukāšanas metode. "Visjaunākais paņēmiens skaistuma kopšanā, pēc slavenā franču kosmētiķa Kloda Malaija uzskata, ir sejas sukāšana. Bez šaubām, nav vajadzīgs seju sukāt ik dienas. Sievietēm ar sausu, slimīgi jūtīgu ādu pietiek to sukāt tikai reizi mēnesi. Tur pretim taukainu seju var sukāt ik pa 2 ned. reizi un pat biežāk, skatoties pēc sejas ādas jūtīguma. 

Jāpiezīmē, ka kāda ievērojama parīziete, kurai tagad jau pāri 60 gadiem, sukā savu seju katru dienu un viņa izskatās ne vecāka par 40 —45 gadiem.

Tomēr ar sukāšanu vien to nevar panākt. Vislabākos panākumus dod barojošs hormonu krēms un rādija maskas. Bet ari sukai ir sava nozīme skaistuma kopšanā. Ja apskatām epidermu mikro skopā, redzam, ka tas sastādīts no maziem asiem pa augstinājiem, t. i. maziem caurumiem, kuri ir dziedzeru izvadkanāll. Tā kļūst saprotama kāda slavena ārsta atbilde, kad tam jautāts par sejas ādu: «It sevišķi sievietēm reti kad ir veselīga un skaista sejas āda. Parasti tā ir dzeltenīga, slimīgi ļengana, tādēļ ka nav nekad pilnīgi tīra un pareizi kopta.

Sieviete krauj visu ko uz sejas, vai tas derīgs, vai nederīgs. Viss šis pūderu, krāsu un krēmu krājums ieiet porās, tās aizķepē un rada iekaisumus. 

Daudzo kosmētisko līdzekļu atliekas nevar pilnīgi no tīrīt ne ar koldkrēmu, ne ar eļļu. Tie gan noņem virsējo kārtu, bet pievieno daļu no savām sastāvda ļām. Tādā veidā daža laba sievietes sejas āda gadu gadiem netiek pilnīgi atbrīvota no netīrumiem. Un tas ir bieži vien galvenais iemesls sieviešu bālajai, savītušajai sejas ādai."

Katrai sievietei ar veselu sejas ādu vajadzētu, kā jau minēts, vienu vai divas reizes mēnesi iepriekš notīrīt seju ar kādu sejas ūdeni, eļļas emulsiju, tad ar labām ziepēm krietni sukāt, līdz tā viegli kaist (1 —2 min.). Pēc tam pamatīgi noskalot vispirms remdenā, tad aukstā ūdenī. Sukai jābūt mīkstai, ne asai. Arī ziepēm jābūt maigām. Lai kaisumu mazi nātu un poras savilktos, jāuzliek komprese ar kādu speciālu savilcēju šķidrumu, kādu pārdošanā ir daudz. Cik labvēlīgu iespaidu uz ādu atstāj sukāšana, redzams no sekoša mēģinājuma: Ņemiet nagu suku un norīvējiet stingri vienu rokas stilbu, bet otru tikai nomazgājiet ar ūdeni, tad redzēsat, cik pirmā ir sārta, jo asins riņķošana pastiprināta. Tā tad āda kļūst ne tikai skaistāka, bet ar laiku arī veselīgāka. Tikai reizi izmēģiniet šo ādas kopšanas veidu un jūs to nekad neatmetīsiet.

Kā sukāt seju? Kā jau teicu, ne ar katru suku, kas gadās pie rokas, bet ar sevišķu, tikai šim nolūkam piemērotu. Tai jābūt mīkstai, apaļai, gariem sariem. Katrā ziņā, pirms lietošanas suku novārīt ūdenī. Neaizmirstiet, ka ūdenim jābūt mīkstam, remdenam, ziepēm neutrālām. Saziepējiet suciņu, kamēr tā puto, tad viegli masējiet un mazgājiet seju. Tuvu acīm ar suku neskarties, jo āda zem acīm ir ļoti plāna un viegli rodas krunciņas. No šādas sejas mazgāšanas-kopšanas tai katrā ziņā jākļūst sārtai, svaigai. Pēc mazgāšanas ar su ciņu jāizjūt patīkams siltums visā sejā.

Neskopojaties ar ūdeni, atsvabinot seju no ziepju atliekām. Ņemiet taukai ādai remdenu, bet sausai kumelīšu ūdeni ar dažiem pilieniem kampara spirta. leteicams šo mazgāšanos izdarīt vakarā un atstāt seju bez krēma visu nakti. Tas jāatkārto mazākais 2 reizes mēnesī. Otrā rītā, kā arī visos citos vakaros ieziezt bagātīgi seju ar hormonus saturošu nakts krēmu. Jo tikai tādi krēmi ir derīgi un var barot un atjaunot sejas ādu.

Nebrīnāties, ka ieteicu šādu «stingru" sejas tī rīšanas veidu. Dažām pazīstamām filmu zvaigznēm par savu tīro, skaisto, rožaino seju jāpateicas taisni šim skaistuma kopšanas veidam.